Zinātnieki apkopojuši karstās ziemas rezultātus: apstiprinās visas satraucošās tendences

Aizvadītā ziema Ziemeļu puslodē apstiprinājusi visas satraucošās globālās sasilšanas tendences. Laika posms no decembra līdz februārim piekāpās tikai pagājušajā ziemā karstākā reitinga vēsturē, bet okeāna ledus laukums pie abiem planētas poliem izrādījās zemākais februāra beigām visā novērojumu laikā, neskatoties uz "El Ninjo" (globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru) fenomena atvēsinošo efektu.

Eiropas Savienības Zemes novērošanas programma "Copernicus" (C3S) ceturtdien paziņoja, ka aizvadītajā ziemā vidējā temperatūra uz planētas bijusi tikai 0,05 °C zemāka par pērno. "Viena no sasilšanas sekām ir jūras ledus kušana," sacīja C3S vadītāja Samanta Bērdžesa. Tas notika vēl mēnesi pirms pavasara - februāra sākumā, raksta BBC.

Jūras ledus Arktikā un Antarktikā atstaro saules gaismu. Tā kušana gaisa sasilšanas dēļ paātrina okeāna sasilšanu, kas savukārt paātrina ledus kušanu. Pārraut šo ļauno loku ir grūti.

Zinātnieki apgalvo, ka ar 90% varbūtību galvenais iemesls arktiskā ledus kušanai un ledāju virsmas samazināšanai uz planētas kopš 1990. gada ir cilvēka darbība.

Lai apturētu sasilšanu, pasaule vienojusies samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas. Taču pat tad, ja tās nekavējoties neitralizētu, ar atmosfērā uzkrāto pietiktu, lai sekas būtu jūtamas vēl vairākus gadsimtus, ja ne gadu tūkstošus - galvenokārt tas attiecas uz okeāna temperatūrām un līmeni, kā arī ledus segas platību.

Pēdējos gados Arktika kūst četras reizes ātrāk nekā pārējā planēta. Nonāks līdz tam, ka vienā septembra rītā tur praktiski nepaliks ledus. Tas gandrīz neizbēgami notiks vismaz reizi līdz 2050. gadam pie jebkura emisiju samazināšanas scenārija, brīdina zinātnieki.

Aizvadītā ziema nesniedza atvieglojumu. Jūras ledus platība pie Ziemeļpola samazinājusies līdz februārim minimālajai vērtībai un izrādījusies par 8% zemāka nekā vidējā. Šādu antirekordu Arktika sit jau trīs mēnešus pēc kārtas.

Arī Antarktikā situācija nav labāka. Februārī jūras ledus sega pie Antarktīdas krastiem izrādījās par 26% zemāka nekā vidējā. Ledus kušana un okeāna sasilšana traucē ūdens un gaisa cirkulāciju uz planētas. Īpaši tas redzams Ziemeļatlantijā.

Globālā klimata pārmaiņas ietekmē silto virszemes ūdeņu pārvietošanās ātrumu no Karību jūras uz Eiropas krastiem un auksto zemvirsmas ūdeņu atpakaļkustību uz dienvidiem. Zinātnieki šo okeāna konveijeru sauc par "Amoc" (Atlantic Meridional Overturning Circulation).

Pateicoties tam, Eiropas ziemeļrietumos, galvenokārt Britu salās, klimats ir maigāks nekā tajos pašos platuma grādos kontinentā. Par to, ka Golfa straume un "Amoc" kopumā novājinās, zinātnieki pēdējos gados vairākkārt brīdinājuši.

"Amoc" cirkulācijas palēnināšanās paātrina ledus kušanu Arktikā, saldūdens samazina ziemeļjūru sāļumu, nekā samazina atdzesētu virszemes ūdeņu iegremdēšanas intensitāti un to apgriezto zemvirsmas cirkulāciju uz dienvidiem.

Vispārējā sasilšana uz planētas palēnina tropisko ūdeņu arktiskās dzesēšanas procesu, bet ar to saistītā vēju pavājināšanās samazina silto Atlantijas straumju ātrumu pretējā virzienā.