Aizlūst balss un sariešas asaras: soctīklos plaši apspriež Minhenes drošības konferences priekšsēdētāja runu, bet nav tā, kā izskatās

Konferences pārstāvji norādījuši, ka Heisgens sacīja atvadu runu, jo pēc šī gada konferences pamet savu amatu. Tieši šī iemesla dēļ viņš kļuva emocionāls, nevis Vensa komentāru dēļ.

Oriģinālajā video materiālā šie notikumi ir atsevišķi, taču izplatītajā versijā noslēguma runas fragments ir salikts kopā ar Vensu, radot nepatiesu iespaidu par notikušo. Pilnu noslēguma ceremonijas video iespējams noskatīties konferences oficiālajā vietnē.

"Tā bija viņa atvadu runa, jo viņš pēc šī gada konferences pamet amatu. Tajā brīdī viņš atvadījās no komandas. Šis video fragments ir samontēts kopā. Jūs varat noskatīties visu noslēguma ceremoniju mūsu vietnē," lasāms Minhenes drošības konferences (MSC) paziņojumā mikroblogošanas vietnē X.com. 

Savienoto Valstu viceprezidents Dž. D. Venss Minhenes Drošības konferencē sniedza uzrunu, kas izraisīja plašas diskusijas Eiropas politiskajās aprindās. Sākumā viņš izteica līdzjūtību Minhenes iedzīvotājiem saistībā ar neseno uzbrukumu, uzsverot pilsētas viesmīlību un skaistumu, kā arī pauda atbalstu cietušajiem un viņu ģimenēm.

Pēc tam viņš pievērsās Eiropas drošības jautājumiem, norādot, ka lielākie draudi reģionam nāk nevis no ārējiem spēkiem, piemēram, Krievijas vai Ķīnas, bet gan no iekšienes. Venss pauda bažas par vārda brīvības ierobežošanu Eiropā, norādot, ka tā apdraud demokrātijas pamatus un ka Eiropai ir jāsaglabā šīs brīvības, lai nodrošinātu stabilitāti un drošību. Viņš arī uzsvēra, ka demokrātija nevar pastāvēt, ja tiek slāpētas atšķirīgas idejas vai marginalizētas noteiktas sabiedrības grupas.

Tāpat viņš skāra jautājumu par nelegālo migrāciju, norādot, ka Eiropas vēlētāji nav devuši mandātu atvērt savas robežas miljoniem nepārbaudītu imigrantu. Viņš brīdināja, ka ignorējot sabiedrības bažas par migrāciju, politiķi riskē zaudēt tautas atbalstu, un kā piemēru minēja neseno uzbrukumu Minhenē, kurā iesaistīts patvēruma meklētājs. Venss uzsvēra, ka drošības politika un migrācijas kontrole ir neatņemama stabilas sabiedrības sastāvdaļa.

Runas turpinājumā viceprezidents kritizēja praksi izslēgt noteiktas politiskās partijas no sabiedriskās diskusijas un demokrātiskajiem procesiem, sakot, ka "ugunsmūriem nav vietas" demokrātijā. Viņš uzsvēra, ka demokrātija balstās uz tautas gribu un ka marginalizējot vai ignorējot konkrētas grupas, tiek apdraudēts pats demokrātijas pamats. Viņš aicināja Eiropas līderus ieklausīties savos vēlētājos un ņemt vērā viņu bažas, nevis censties tās apslāpēt.

Noslēgumā Venss aicināja Eiropas politiķus uz pašrefleksiju un konkrētu rīcību, lai atjaunotu sabiedrības uzticību un stiprinātu demokrātiskās vērtības. Viņš uzsvēra, ka, ja Eiropas līderi baidās no savu vēlētāju viedokļa, ASV neko nevar darīt viņu vietā. Ar šiem vārdiem viņš aicināja uz pārmaiņām, kas palīdzētu nostiprināt Eiropas drošību un saglabāt tās demokrātisko raksturu.

Minhenes drošības konference norisinājās no 14. līdz 16. februārim, un tās laikā dalībnieki diskutēja par piecām galvenajām tēmām: aizsardzību, noteikumos balstītu starptautisko kārtību, cilvēku aizsardzību, ilgtspējību un tehnoloģijām.

Heisgens uzsvēra, ka forums nedrīkst būt platforma Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un viņa valdībai propagandas izplatīšanai, tāpēc Krievijas valdības pārstāvji šogad netika aicināti piedalīties konferencē.

"Mums jābaidās, ka mūsu kopīgā vērtību bāze vairs nav tik kopīga," svētdien sacīja Heisgens, norādot uz pieaugošo plaisu starp Eiropu un ASV, noslēdzot šo trīs dienu ilgo ikgadējo pasākumu.

Pēc ASV viceprezidenta Dž. D. Vensa pretrunīgi vērtētās runas Heisgens pauda pateicību Eiropas politiķiem, kuri "skaļi pauda savu nostāju un atkārtoti apliecināja vērtības."

"Es esmu ļoti pateicīgs visiem tiem Eiropas politiķiem, kuri skaidri pauda savu nostāju un atkārtoti apliecināja vērtības un principus, kurus viņi aizstāv. Neviens to nav darījis labāk par prezidentu Zelenski, kurš pēdējos trīs gadus ir cīnījies par šīm vērtībām – demokrātiju, brīvību un tiesiskumu. Minhenes vēstījums ir skaidrs: Eiropa nav tikai ‘patīkami, ka tā ir’. Eiropa ir ‘obligāti nepieciešama’. Kā teica NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, mums jāpārtrauc sūdzēties, un jāierodas pie sarunu galda ar konkrētām idejām un finansiālām saistībām. Dāmas un kungi, tas ir vienīgais veids, kā patiešām iegūt vietu pie sarunu galda."

Šā gada konferencē piedalījās aptuveni 60 valstu un valdību vadītāji, kā arī 150 ministri, apspriežot būtiskus globālās drošības izaicinājumus, tostarp klimata pārmaiņas, Eiropas drošību un reģionālos konfliktus.

Tomēr domstarpības saglabājās tādos jautājumos kā Ukrainas konflikts un Eiropas aizsardzība, ņemot vērā arvien sarežģītāko ģeopolitisko situāciju.

Šo Minhenes drošības konferenci īpašu padarīja Vensa izteikumi par Eiropas demokrātiju un vārda brīvību, kas izraisīja plašu sašutumu un atklāti izgaismoja plaisu starp ASV un tās transatlantiskajiem sabiedrotajiem.

 Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta "Aizlūst balss un sariešas asaras: soctīklos plaši apspriež Minhenes drošības konferences priekšsēdētāja runu, bet nav tā, kā izskatās" saturu atbild izdevniecība "Rīgas Viļņi".