Eksperimentā noskaidro, ka daļa būvgružu Latvijā tiek nobēdzināti nelegāli
Būvgružu akadēmija šā gada maijā veica eksperimentu, izmantojot GPS izekošanas ierīces būvatkritumu maisos. Rezultāti norādīja uz vairākiem nesakārtotiem jautājumiem saistībā ar būvgružu izvešanu. Būtiskākais secinājums: vairums sludinājumos atrasto atkritumu izvedēju no būvgružiem atbrīvojas nelegāli.
“Runājot ar Latvijas valsts mežiem (LVM) un citām iestādēm, sapratām, ka būvgruži mežā ir tiešām iespaidīga problēma, un tie dabā mēdz nonākt tādos apjomos, kādus katra mājsaimniecība atsevišķi nespēj saražot, tādēļ vēlējāmies saprast, kura būvgružu aprites daļa patlaban Latvijā nav noregulēta,” stāsta Viktorija Mālniece, Būvgružu akadēmijas un demontāžas uzņēmuma "Grāvējs" pārstāve. “Bijām dzirdējuši, ka cilvēki mēdz saukt “busiņus” no sludinājumu portāliem, lai palīdzētu izvest būvgružus. Nolēmām pārbaudīt, kā tas izskatās praksē.”
Eksperimenta ideja un gaita
Eksperimentā Būvgružu akadēmija sešiem sludinājumu portālā atrastiem būvgružu izvedējiem nodeva ar būvgružiem piepildītus 10-15 maisus. Tajos tika ievietotas GPS izsekošanas ierīces. Atkritumu bija pietiekami daudz, lai tos nevarētu izmest piemājas konteinerā. Visās sešās izvešanas reizēs Būvgružu akadēmijai nācās pakalpojumu apmaksāt skaidrā naudā bez pavadzīmēm, rēķiniem vai reģistrācijas atkritumu plūsmu uzskaites sistēmā (APUS). Turklāt neviens sludinājumos atrastais šoferis nepiefiksēja būvgružu svaru. “Praktiski tas izskatās tā, ka šie komersanti vai nu atkritumus kaut kur nobēdzina vai nodod poligonā kā privātpersonas – netiek maksāts ne tikai PVN, bet arī dabas resursu nodoklis,” skaidro Mālniece.
Visiem sešiem “busiņiem” sludinājumos bija norādītas licences, kas saistītas ar drošticamu atkritumu izvedēju vārdiem, piemēram, SIA NIKA MI vai SIA Lautus. Mālniece pieļauj domu, ka licences tiek izmantotas bez atļaujas no īstajiem turētājiem. Sludinājumu portālā var bez pārbaudes norādīt jebkuru licenci, un reģistrs ir pieejams visiem.
Jāpiebilst, ka šāda būvgružu izvešananas pakalpojuma sniedzējiem obligāti jābūt atkritumu pārvadāšanas atļaujai vai atļaujai par būvniecības atkritumu pārstrādi un reģenerāciju.
Atkritumu pārvadāšanai nelielos apjomos finanšu nodrošinājums (apdrošināšanas polise vai bankas garantija), ko jāiesniedz VVD, lai saņemtu vai uzturētu atļauju ir 50 000 eiro, bet, ja atkritumi tiek pārstrādāti, tad šīs atļaujas saņemšanai ir jāiesniedz 100 000 eiro finanšu nodrošinājums. Ministru Kabineta noteikumi nosaka: ja atkritumu apsaimniekotājam izsniegta atkritumu apsaimniekošanas atļauja tikai atkritumu pārvadāšanai, finanšu nodrošinājums ir 10 000 eiro gadā. Šis nodrošinājums, kas tiek iesniegts uz gadu, kalpo kā "drošības spilvens", ja operators nepilda saistības, piemēram, atstāj atkritumus vai piesārņo vidi. Valsts vides dienesta (VVD) Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs norāda: “Vieglajos “busiņos” atkritumus lielākoties ved “pelēkais sektors”. Tiem, kam ir atļaujas, transports lielākoties ir pielāgots atkritumu izvešanai.”
Bet kur palika būvgruži?
Atkritumu maisos ievietotais GPS signāls uzrādīja, ka viens no būvgružu izvedējiem aizbrauca uz kādu angāru Čiekurkalnā, Krustabaznīcas ielā. Vēlāk, uzmeklējot šo vietu, atklājās, ka tur tika veikta priekššķirošana, atbrīvojot atkritumus no kartona un citiem materiāliem, lai arī bez licences šāda šķirošana nedrīkst notikt. Būvgružu akadēmija arī novēroja, ka šajā angārā bija daudz dažādu atkritumu un uz zemes bija izbērtas šķembas. Otrs izvedējs brauca ar automašīnu visu dienu un beigās maisus aizveda un būvgružu šķirošanas poligonu Rumbulā. Trešais “busiņš” devās uz Siguldu, kur atkritumi nonāca kāda konteinerī. Ceturtā “krava” ar būvgružu maisiem, tāpat kā pirmā, aizbrauca uz Čiekurkalna angāru, bet piektajam nenostrādāja GPS ierīce, savukārt sestais busiņš arī devās uz Rumbulā esošo būvgružu šķirotāja NIKA MI poligonu.
Desmit maisi sludinājumos atrastajiem izvedējiem nodoti par 50 eiro, 12 maisi – par 120 eiro. Vidēji tika samaksāti 7 eiro par maisu.
Kā norāda Būvgružu akadēmijai norāda Latvijas Valsts mežu pārstāvis Gatis Grants, - vidēji 20% no kopēkjā atkritumu daudzuma Latvijas mežos, diemžēl ir būvgruži.
Ieteikumi, meklējot palīgu būvgružu izvešanai
Prakse rāda - ar šādu portālos atrastu “busiņu” izvest atkritumus sanāk lētāk, nekā atvest konteineru, un tas rada vilinājumu izmantot, iespējams, “pelēkajā zonā” esošos atkritumu izvedējus. Mālniece stāsta, - patlaban nav izstrādāta sistēma vai izdomāts veids, kā legalizēt šos pakalpojumus, kas atrodami sludinājumu portālos.
“Jau gadiem publiskajā telpā ir zināms, ka sludinājumu portālos darbojas virkne atkritumu pārvadātāju, kuru darbības caurskatāmība rada jautājumus. Tomēr līdz šim nav izveidots efektīvs mehānisms, kas ļautu šo tirgu sakārtot un padarīt godprātīgu uzņēmēju konkurences apstākļus vienlīdzīgus," rezumē Mālniece.
Tas, ko katrs var darīt, ir ielūkoties VVD reģistrā un pārbaudīt, vai pārvadātājam ir atkritumu apsaimniekošanas vai pārvadāšanas licence. Vēlams pārbaudīt, vai sludinājumos nav norādīta cita uzņēmuma licence. Tāpat arī nevajadzētu kautrēties un pieprasīt pārvadātājiem čekus pavadzīmi vai rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem.
