
Putins ir nobažījies par Krievijas ekonomiku, kamēr Tramps draud ar jaunām sankcijām

Vladimiru Putinu arvien vairāk satrauc Krievijas kara laika ekonomikas problēmas. Tas notiek laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps uzstāj uz kara ar Ukrainu izbeigšanu un sola jaunas sankcijas, vēsta "Reuters".
Pēc divu ar Kremļa nostāju pazīstamu avotu teiktā, situācijas izvērtēšana Krievijas ekonomikā veicinājusi viedokļa veidošanos Krievijas elites daļas vidū par kara noregulējuma vēlamību sarunu ceļā.
Tramps solīja ātri izbeigt karu. Šonedēļ viņš sacīja, ka pret Krieviju, visticamāk, tiks piemērotas papildu sankcijas un tarifi, ja Putins nesāks sarunas, piebilstot, ka Krievija ekonomiski virzās uz "lielām problēmām".
Tikai dažas dienas pirms Trampa inaugurācijas ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir ieviesusi plašāko sankciju paketi, kas līdz šim ir vērsta uz Krievijas naftas un gāzes ieņēmumiem. Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans sacīja, ka tas Trampam dos ietekmes sviru jebkurās sarunās, izdarot ekonomisku spiedienu uz Krieviju.
"Kara mērķi ir sasniegti"
Pagājušajā gadā Krievija panāca nozīmīgāko teritoriālo ieguvumu kopš kara sākuma un tagad kontrolē gandrīz piekto daļu Ukrainas.
Putins uzskata, ka galvenie kara mērķi jau ir sasniegti, tostarp kontrole pār teritoriju, kas savieno kontinentālo Krieviju ar Krimu, un Ukrainas armija ir novājināta, norāda kāds Kremli pārzinošs avots.
Putins arī apzinās spiedienu, ko karš izdara uz ekonomiku, sacīja avots, minot "patiešām lielas problēmas", piemēram, augsto procentu likmju ietekmi uz nemilitāro biznesu un rūpniecību.
Krievija šogad palielināja aizsardzības izdevumus līdz augstākajam līmenim pēc padomju laika 6,3 procentiem no IKP, kas veido trešdaļu no budžeta izdevumiem. Izmaksas bija inflācijas. Kopā ar kara laika darbaspēka trūkumu tas izraisīja algu pieaugumu.
Turklāt valdība centās palielināt nodokļu ieņēmumus, lai samazinātu budžeta deficītu.
Krievijas ekonomika, ko virza naftas, gāzes un minerālu eksports, pēdējo divu gadu laikā ir augusi, neskatoties uz vairākām Rietumu sankciju kārtām, kas tika ieviestas pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā.
Izaugsme balstījās uz valdības stimuliem. Tomēr pēc trim gadiem parādās pazīmes, ka pienācis laiks samaksāt rēķinus.
Krievijas ekonomika ar 2,2 miljardiem dolāru ir vairāk nekā 10 reizes mazāka nekā ASV ekonomika (2023. gadā – 27,4 miljardi dolāru).