FOTO: "Nebalsojot par prokrieviskiem spēkiem draud karš ar Krieviju!" Gruzijas valdošā partija priekšvēlēšanu dienā cenšas iebiedēt vēlētājus
foto: AFP/Scanpix
Iestājoties pret ārvalstu aģentu likumu Gruzijā šī gada 11. maijā ielās izgāja vairāk nekā 50 tūkstoši iedzīvotāju.
Pasaulē

FOTO: "Nebalsojot par prokrieviskiem spēkiem draud karš ar Krieviju!" Gruzijas valdošā partija priekšvēlēšanu dienā cenšas iebiedēt vēlētājus

Anna Klāra

Jauns.lv

Dienu pirms Gruzijā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, kurās tiks izlemts vai Gruzija ieņems prokrievisku vai proeiropeisku nākotnes kursu, valsts vadošā partija "Gruzīnu sapnis" ar visai savdabīgiem plakātiem centusies iebiedēt vēlētājus.

FOTO: "Nebalsojot par prokrieviskiem spēkiem draud...

Gruzijas parlamenta vēlēšanu priekšvakarā, 25. oktobrī, partija  "Gruzijas sapnis" nākusi klajā ar jaunu reklāmas kampaņu, kurā pretnostata melnbaltus kara plosītās Ukrainas attēlus ar krāsainiem attēliem no "plaukstošās Gruzijas". Ar gruvešiem klāta iela Ukrainā tiek pretnostatīta tikko atjaunotai Čavčavadzes avēnijai Tbilisi. Izpostīts futbola stadions Ukrainā tiek salīdzināts ar vienu no daudzajiem sporta objektiem, kas uzbūvēti Gruzijā pēdējo gadu laikā. Zem Ukrainas attēliem redzams uzraksts “Nē karam”, bet zem Gruzijas attēliem rēgojas uzraksts— “Izvēlies mieru”.

foto: Ekrānšāviņš
"Gruzijas sapnis" biedē vēlētājus, norādot, ka izvēloties eiropeisku kursu Gruziju sagaida Ukrainas likenis.
"Gruzijas sapnis" biedē vēlētājus, norādot, ka izvēloties eiropeisku kursu Gruziju sagaida Ukrainas likenis.

Daudzus gruzīnus reklāmas kampaņa ir šokējusi un viņi mikroblogošanas vietnē "X" norāda, ka "partija vaino ukrainu par Krievijas pastrādātajām zvērībām valstī". Arī Valsts prezidente Salome Zurabišvili apšaubāmo kampaņu nosodījusi norādot, ka "nekad nav redzējusi kaut ko tik kaunpilnu un aizvainojoši gruzīņu kultūrai kā šos plakātus".

foto: Ekrānšāviņš
"Gruzijas sapnis" biedē vēlētājus, norādot, ka izvēloties eiropeisku kursu Gruziju sagaida Ukrainas likenis.
"Gruzijas sapnis" biedē vēlētājus, norādot, ka izvēloties eiropeisku kursu Gruziju sagaida Ukrainas likenis.

Krievijas karaspēks 2008. gadā iebruka Gruzijā piecu dienu karā, un kopš tā laika Maskava militāri un diplomātiski atbalsta separātistu varas iestādes Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijās, ko gruzīni uzskata par okupētu teritoriju. Lai arī partijas “Gruzijas sapnis” līderi reti atklāti runā par Krieviju, viens no viņu argumentiem par ceturtās termiņa nodrošināšanu ir apgalvojums, ka tikai viņi spēj pārvaldīt sarežģītās attiecības ar savu ziemeļu kaimiņu.

“26. oktobrī mēs izlemsim starp karu un mieru,” partijas dibinātājs, miljardieris Bidzina Ivanišvili vēstīja 8. septembra mītiņā. Jau ziņots, ka trešdien, 23. oktobrī, Ivanišvili paziņoja, ka viņš aizliegs valstī opozīcijas partijas, ja viņš gaidāmajās parlamenta vēlēšanās gūs uzvaru. "Ja "Gruzijas sapnis" parlamenta vēlēšanās iegūs vairākumu, opozīcijas partijas ar pilnu likuma bardzību atbildēs par kara noziegumiem pret Gruzijas iedzīvotājiem," trešdien pirmsvēlēšanu mītiņā Tbilisi centrālajā laukumā solīja Ivanišvili. Tiesa, viņš gan nekonkretizēja, kādus noziegumus opozīcijas spēki Gruzijā ir pastrādājuši.

Lai gan miljardieris un Gruzijas bijušais premjerministrs Ivanišvili reti uzstājas publikas priekšā, viņš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem prokrievisko spēku līderiem Kaukāza valstī, kurā dzīvo aptuveni 3,7 miljoni cilvēku.

Trešdien notikušajā mītiņā Tbilisi Brīvības laukumā piedalījās vairāki tūkstoši cilvēku, un kā iepriekš medijiem izteicās kāds augsta ranga deputāts no "Gruzijas sapņa", "partija organizēja transportu, lai šajā dienā Gruzijas centrālajā laukumā ievestu ievērojamu skaitu mītiņa dalībnieku". Daži pat tika nogādāti Gruzijas centrā no 240 kilometru attālumā esošiem ciemiem. Ivanišvili pasākumā vēlētājus uzrunāja caur necauršaujama stikla. 

Ivanišvili izteica savu aicinājumu tikai trīs dienas pirms vēlēšanām, kurās gruzīni dosies uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izlemtu to, vai Gruzija atgriezīsies Krievijas ietekmes sfērā vai saglabās savu pro-Rietumniecisko orientāciju. Dažas dienas iepriekš tajā pat laukumā tūkstošiem atbalstītāju priekšā uzstājās Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili – stingra "Gruzijas sapņa" kritiķe.

Aizvadītajā gadā Gruzija ieguva Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, taču kopš  "Gruzijas sapnis" maijā pieņēma likumprojektu par "ārvalstu aģentiem", kas de facto to tuvina Maskavas pakļautībai. Tbilisi galvenie Rietumu sabiedrotie uz pieņemto likumprojektu reaģējuši, piemērojot sankcijas augstākajām Gruzijas amatpersonām, atsaucot desmitiem miljonu dolāru lielu finansiālo palīdzību un apturot senas drošības un aizsardzības sarunas ar Tbilisi.