
Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 11. maija līdz 17. maijam?

Drusku drēgns, bet visapkārt smaržo un skan… skan daba un kultūra. Šajā nedēļas ievadā man padomā trīs notikumi, daudzsološi, ieaicinoši un gana dažādi. Bet visu pēc kārtas.

Man vienmēr ļoti interesē Kristīnes Želves radošie veikumi un tāpēc atkal jādodas uz kino, jo režisores jaunākā filma vēsta par izcilo Latvijas domātāju, pirmo Latvijas filozofijas doktori ar Sorbonnas universitātes grādu – Mildu Palēviču (1889–1972). Īpašs seanss un diskusija ar autoru piedalīšanos notiks jau šovakar pl. 19:30 kinoteātrī “Splendid Palace” cikla “Dokumentālā kino pirmdienas” ietvaros, aicinot arī svinēt Mildas vārda dienu.

“Mildas istaba” ir stāsts par sievietes balsi vēsturē – balsi, kas ilgi palikusi nepietiekami sadzirdēta, bet šodien iegūst jaunu skanējumu uz lielā ekrāna. Kristīnes Želves režisētā “Mildas istaba” ir dokumentāra spēlfilma, kas balstīta filozofes Mildas Palēvičas mūža garumā rakstītajās dienasgrāmatās. Deviņas klades, kas aptver laika posmu no 1911. līdz 1972. gadam, kļuvušas par pamatu stāstam par sievieti, kura savā laikā bija neērta un neiederīga it visur - starpkaru Latvijā uzskatīja, ka viņa dara „vīrietisku darbu, uzstādamās kā filozofe” un pārāk iekarst par sieviešu tiesībām; padomju Latvijā – pārāk „buržuāziska”, slavinot “reakcionārus domātājus” un cenšoties pielāgoties marksismam. Filma uzdod aktuālu jautājumu arī šodien: ko nozīmē būt sievietei mātei un vienlaicīgi alkt pēc profesionālas izaugsmes? Divas harizmātiskas aktrises - Agnese Budovska un Indra Roga izspēlē Latvijas pirmās filozofijas doktores ar Sorbonnas grādu, sieviešu tiesību aktīvistes, triju bērnu mātes Mildas Palēvičas stāstu, kas balstās viņas mūža garumā rakstītajās dienasgrāmatās. Jaunas meitenes izglītības un mīlestības aklas, solo mātes pieredze, ambiciozas zinātnieces šķēršļu un pretestības pilnais ceļš, dramatiski likteņa triecieni, bet pāri visam – nelokāma apņēmība būt filozofei.
Filmas treileris:
Nākamais manā nedēļas ceļvedī iekārtojas koncerts, uz kuru klausītājus aicina pulcēties Ventspilī, jo trešdien, 13. maijā plkst. 19.00 koncertzālē "Latvija" izskanēs īpaša koncertprogramma ar izcilu šī gada jubilāru komponistu Manuela de Faljas, Romualda Kalsona un Pētera Vaska mūziku. Koncertā piedalīsies starptautiski atzīti mākslinieki – vijolniece Elīna Bukša, klarnetists Edmunds Altmanis, soprāns Katrīna Paula Felsberga un Ventspils kamerorķestris diriģenta Aigara Meri vadībā. Pasākumu vadīs muzikoloģe, Latvijas Radio 3 "Klasika" programmu vadītāja Liene Jakovļeva. Koncerts būs muzikāls ceļojums, kurā saskanīgā dialogā izskan dažādu laikmetu un noskaņu komponistu darbi, apvienojot virtuozitāti un emocionālo intensitāti.

Manuela de Faljas (1876-1946) Septiņas spāņu tautasdziesmas (Siete Canciones Populares Españolas (1914)) ir mākslinieciski izsmalcinātās vokālās miniatūrās pārdzimušas tautas dziesmas. Katra no tām ir kā īss stāsts, kas atklāj Spānijas krāsainās kultūras nianses, ritmisko dzīvīgumu un temperamentu.
Romualds Kalsons (1936-2024) – Latvijas mūzikas klasiķis –, savos darbos apvieno emocionālu dziļumu ar modernām kompozīcijas formām. Viņa Koncerts klarnetei un kamerorķestrim (1982) ir izcilāko komponista opusu vidū, kur klarnetes solo atklāj bagātu muzikālu stāstu, kurā katrs temats un motīvs tiek izdzīvots līdz pilnībai.
Savukārt Pētera Vaska (1946) Koncerts vijolei un stīginstrumentu orķestrim "Tālā gaisma" (1997) no vienas puses ir personisks, no otras – ikvienam uztverams un emocionāli rezonējošs. Šis komponista darbs ir viens no viņa visplašāk atskaņotajiem un starptautiski atzītākajiem opusiem. Koncerta "Tālā gaismā" ("Distant Light") pasūtītājs un pirmais atskaņotājs bija Gidons Krēmers kopā ar "Kremerata Baltica" 1997. gada Zalcburgas festivālā.
Un vēl šai nedēļai ļoti piestāv Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) 100. sezonas noslēguma koncerts - 14. maijā plkst. 19.00 Rīgas Kongresu namā Latvijas LNSO noslēgs savu 100. sezonu, uzsākot ceļu pretī orķestra simtgades svinībām, kas sāksies ar īpašiem koncertiem vasarā. 14. maija vakarā klausītāji tiksies ar vienu no spilgtākajiem jaunās paaudzes klasiskās mūzikas talantiem Baltijā un Eiropā – igauņu vijolnieku Hansu Kristianu Āviku, bet pie diriģenta pults atgriezīsies LNSO galvenā viesdiriģente – šarmantā Kristīna Poska. Programmā skanēs Ludviga van Bēthovena Vijolkoncerts un Pētera Vaska Otrā simfonija.
Domāju, būs krāšņi un svinīgi, vēlu bagātu emociju gammu un saturīgus kultūrnotikumus!








