Jaunietis izposta nesen apglabātā "Jautro un atjautīgo kluba" vadītāja Aleksandra Masļakova kapavietu
Kāds jaunietis izpostījis pirms divām nedēļām apglabātā leģendārā raidījuma "Jautro un atjautīgo klubs" (KVN) vadītāja Aleksdandra Masļakova kapavietu Krievijas viselitārākajā Novodevičjes kapsētā Maskavā.
Неизвестный молодой человек разгромил могилу ведущего КВН Александра Маслякова на Новодевичьем кладбище
— Спектр (@spektronline) September 22, 2024
Молодой человек вырвал крест и разбросал цветы.
Mash сообщило, что охранники уже вывели устроившего беспорядок на могиле с территории кладбища. pic.twitter.com/YixKK34t3j
Jaunietis izārdīja "Jautro un atjautīgo kluba" jeb KVN (Клуб весёлых и находчивых) vadītāja Aleksandra Masļakova kapavietu Novodevičas kapsētā, izraujot krustu, aiznesot fotogrāfijas un izmētājot ziedus, bet pēc tam mēģināja aizbēgt ar skrejriteni.
Apsargi viņu aizturēja un nodeva policijai. Noskaidrojās, ka aizturētais ir kāds 19 gadus vecs Maskavas iedzīvotājs Kirils K., kurš nosūtīts uz psihiatrisko slimnīcu pieskaitāmības noteikšanai.
Vietējie mediji vēsta, ka pirms vandālisma Novodevičjes kapsētā viņš apgalvojis, ka Masļakovs "nav cienīgs tur gulēt".
Jāpiebilst, ka Novodevičjes kapsētā ir apglabāti daudzi vadošie Padomju Savienības un Krievijas politiķi, pasaulslaveni aktieri, rakstnieki, mākslinieki, sabiedriskie darbinieki un citas slavenības, to skaitā bijušais Padomju Savienības vadītājs Ņikita Hruščovs, kuru gāza 1964. gadā un tādēļ viņš "nenopelnīja" vietu pie Kremļa sienas.
Jauns.lv jau vēstīja, ka Aleksandrs Masļakovs nomira 8. septembrī 82 gadu vecumā pēc cīņas ar plaušu vēzi.
"Jautro un atjautīgo klubs" jeb KVN (Клуб весёлых и находчивых) ir PSRS, vēlāk Krievijas humora televīzijas šovs un starptautisks konkurss, kurā komandas (parasti universitāšu studenti) sacenšas, sniedzot smieklīgas atbildes uz jautājumiem un rādot sagatavotus skečus.
Pirmo reizi PSRS televīzija šo programmu pārraidīja 1961. gada 8. novembrī, bet Masļakovs par tā vadītāju kļuva 1964. gadā un šajā amatā palika līdz pat 2022. gadam.
1972. gadā padomju cenzori neizturēja studentu pārdrošo ironizēšanu par pastāvošo iekārtu, un KVN tika aizliegts, lai atgrieztos 1986. gadā tikai pēc Mihaila Gorbačova uzsāktās atklātības un demokratizācijas politikas sākšanās, taču pamazām, sevišķi Vadimira Putina laikos Krievijai pārvēršoties par diktatūru, kādreiz dzēlīgie un asprātīgie joki sāka pārvērsties sterilā lišķībā.
Tā ir viena no visilgāk raidītām televīzijas programmām Krievijas televīzijā un par tās milzīgo popularitāti liecina kaut vai tas, ka visi Krievijas vadītāji — gan Boriss Jeļcins, gan Putins, gan odiozais "eksliberālis" Dmitrijs Medvedevs — pirms vēlēšanām mēdza pazīmēties šajā raidījumā.