Karstuma izraisītie nāves gadījumi Eiropā līdz gadsimta beigām var trīskāršoties, secināts pētījumā

Patlaban Eiropā aukstums nogalina cilvēkus vairāk nekā karstums, un daži ir apsprieduši, ka klimata pārmaiņas dos labumu sabiedrībai, samazinot šo nāves gadījumu skaitu. Taču pētījums, kas publicēts žurnālā "Lancet Public Health", atklāja, ka nāves gadījumu skaits lēnām reaģēs uz sasilšanu un var pat pieaugt, jo cilvēki kļūst vecāki un kļūst neaizsargātāki pret bīstamām temperatūrām. 

Ja globālā sasilšana sasniegs katastrofālu 3C vai 4C, pētnieki secināja, ka karstuma izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugums ievērojami pārsniegs aukstuma izraisīto nāves gadījumu skaita samazināšanos. Pētnieki teica, ka rezultāti liecina, ka klimata pārmaiņas var radīt "bezprecedenta izaicinājumus" sabiedrības veselības sistēmām, jo īpaši karstuma viļņu laikā. 

"Sagaidāms, ka klimatam sasilstot un iedzīvotājiem novecojot, pieaugs ar karstumu saistītu nāves gadījumu skaits, savukārt aukstuma izraisīto nāves gadījumu skaits samazinās tikai nedaudz," sacīja pētījuma līdzautors Deivids Garsija-Leons no Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra. 

Siltā laika dēļ nāves gadījumi var nogalināt 129 000 cilvēku gadā, ja temperatūra paaugstināsies līdz 3C virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa. Šobrīd Eiropā ar karstumu saistīti nāves gadījumi ir 44 000, taču ikgadējais aukstuma un karstuma izraisīto nāves gadījumu skaits Eiropā var pieaugt no 407 000 cilvēku šodien līdz 450 000 2100. gadā.

Pētījuma rezultāti apstrīd klimata noliedzēju argumentus, ka globālā sasilšana ir labvēlīga sabiedrībai, jo mazāk cilvēku mirs no aukstuma. Pat Eiropā, visvēsākajā apdzīvotajā kontinentā, dzīvības, kas zaudētas stiprāka karstuma dēļ, kompensēs dzīvības, ko izglābj mērenāks aukstums, secināts pētījumā. 

"Šis pētījums ir nopietns atgādinājums par dzīvību skaitu, ko mēs pakļaujam riskam, ja nespēsim pietiekami ātri rīkoties pret klimata pārmaiņām," sacīja Madlēna Tomsone, veselības pētījumu labdarības organizācijas Wellcome klimata ietekmes un pielāgošanās nodaļas vadītāja. "Mēs jau esam redzējuši, kā ekstrēmi karstuma notikumi var izraisīt ražas samazināšanos, savvaļas ugunsgrēku postījumus, sabojāt kritisko infrastruktūru un negatīvi ietekmēt ekonomiku, un tam visam būs negatīva ietekme uz mūsu dzīvi.”

Pētnieki modelēja datus par 854 pilsētām, lai novērtētu nāves gadījumus no karstās un aukstās temperatūras visā kontinentā. Viņi atklāja, ka karstums nogalinās vairāk cilvēku visās Eiropas daļās, bet lielākais slogs gulsies uz Dienvideiropas valstīm, piemēram, Spāniju, Itāliju un Grieķiju, kā arī dažām Francijas daļām. Lielākā daļa mirušo būs vecāki par 85 gadiem. 

Elisa Gallo, ISGlobal vides epidemioloģe, kura ir pētījusi karstuma izraisīto mirstību Eiropā un kura nebija iesaistīta pētījumā, sacīja, ka ir “aizvien svarīgāk” pielāgoties pieaugošajam karstumam. 

Pētnieki mudināja valdības apsvērt nāves gadījumu skaita samazināšanas politiku, piemēram, ieguldījumus slimnīcās, rīcības plānu izstrādi un ēku izolāciju. Viņi uzsvēra, ka prognozēto nāves gadījumu skaita pieaugumu noteica izmaiņas Eiropas iedzīvotāju struktūrā un klimatā. "Ja mēs vēlamies izvairīties no sliktākā scenārija sasniegšanas, ir būtiski novērst problēmas sakni, novēršot siltumnīcefekta gāzu emisijas," sacīja Gallo. 

Pētnieki secināja, ka pielāgošanās centieniem jākoncentrējas uz reģioniem ar augstu bezdarba līmeni, nabadzību, strukturālām ekonomiskām izmaiņām, emigrāciju un iedzīvotāju novecošanos. Viņi teica, ka šādi apgabali nespēj pielāgoties klimata radītajiem postījumiem, un tos arī vairāk skāra karstuma izraisīto nāves gadījumu skaita pieaugums.