Katrā vietā savas problēmas: bērniem ceļā uz skolu jāsargās no plēsīgiem zvēriem
foto: AP/Scanpix
Ceļā uz skolu – bariņā bērni jūtas drošāk. “Mēs tagad zinām daudz ko par dzīvniekiem, ko iepriekš nezinājām,” saka 14 gadu vecā Estere Bote (otrā no labās).
Pasaulē

Katrā vietā savas problēmas: bērniem ceļā uz skolu jāsargās no plēsīgiem zvēriem

Māris Puķītis

Jauns.lv

Latvijas laukos vecāki uztraucas, kā viņu bērni nokļūs skolā, vai būs autobuss un vai nebūs jābrauc pārāk tālu. Āfrikā ir citas raizes – vai bērnus pa ceļam uz skolu vai atpakaļ neapēdīs lauva vai nenomīs ziloņi...

Katrā vietā savas problēmas: bērniem ceļā uz skolu...

Pilsētās, protams, tāda riska nav, bet lauku ciematos ir cita dzīve, raksta “Associated Press”. Zimbabves dienvidaustrumos ciemā pie rezervāta 14 gadus vecā Estere Bote mostas jau rītausmā. Viņa nomazgājas, iekur uguni, pagatavo sev brokastis un apģērbjas pelēkbaltajā skolas formā.

Un tad sākas dienas bīstamākā daļa – piecu kilometru gājiens uz skolu pa krūmu takām un mežu, kur var uzglūnēt savvaļas zvēri. Bērni iet bariņā, mazākos pie rokas tur brāļi, māsas vai vecākie skolēni, visi cenšas ceļu veikt pēc iespējas ātrāk. Citiem jānoiet vai jānobrauc ar divriteni pat 15 kilometri.

“Dažreiz mēs redzam dzīvnieku pēdas. Mēs redzam viņu pēdu nospiedumus un varam pateikt, ka ziloņi joprojām ir tuvumā,” Estere saka ziņu aģentūrai “Associated Press”.

foto: AP/Scanpix
Estere pēta ziloņu atstātās pēdas.
Estere pēta ziloņu atstātās pēdas.

Pēdējā jūlija dienā, kad Estere un viņas draugi pa ceļam no skolas pamanīja ziloņu pēdas, viņi par to ziņoja savvaļas dzīvnieku reindžeram. Dažas dienas iepriekš kāds bērns smagi ievainots krokodila uzbrukumā. Ir vecāki, kas bailēs par dzīvību vairs nelaiž bērnus uz skolu.

Šajā mitrajā, blīvi apmežotajā Zimbabves nostūrī atkārtotie sausuma periodi, ko izraisa El Nino laikapstākļu parādība un klimata pārmaiņas, veicina pārtikas un ūdens trūkumu. Cilvēki un dzīvnieki sacenšas par resursiem, un savvaļas fauna kļūst bīstami tuva. Ir bažas, ka sadursmes būs tikai biežākas.

Dabas parku aģentūra pēdējo trīs gadu laikā saņēmusi 3000 līdz 4000 zvanus no lauku kopienām par konfrontācijām ar savvaļas dzīvniekiem, salīdzinot ar aptuveni 900 zvaniem 2018. gadā.

foto: Caters News Agency
Diez kas nebūtu sastapties ar medībās izgājušu lauvu...
Diez kas nebūtu sastapties ar medībās izgājušu lauvu...

Lai pielāgotos, skolēni tagad apgūst dzīvnieku uzvedības pamatmācības. Kopš pagājušā gada privātā organizācija “Save Valley Conservancy” un valsts dabas parku aģentūra vada programmu skolēniem, kā atpazīt briesmas un sadzīvot ar savvaļas dzīvniekiem. Estere tagad spēj atšķirt dažādus savvaļas dzīvniekus pēc pēdu nospiedumiem, to izdotās skaņas, nolasīt vēja virzienu pēc pūsmas pār smiltīm un zināt, kur un kad meklēt paslēptuvi.

Dingani Masuku, “Save Valley Conservancy” kopienas sadarbības vadītājs, skaidro, ka viņi cenšas iemācīt bērniem neuztvert dzīvnieku kā ienaidnieku, bet kā respektējamu būtni.

Chjaambiro vidusskolas absolventu vidū ir 18 gadus veca jauniete, kura tagad kļuvusi par reindžeri. “Netuvojieties dzīvniekam. Ja tas ir lauva, tas meklē barību. Tas meklē vieglu laupījumu, un jūs varētu būt viegls medījums,” viņa skaidro skolēniem.

Nacionālo parku aģentūras amatpersonas norāda uz savvaļas dzīvnieku doto labumu sabiedrībai, piemēram, tūrismu. Nesen reindžeru darbā pieņemtās sievietes ir piemērs, kā savvaļas dzīvnieki var radīt darbavietas vietējiem iedzīvotājiem, kuri bieži vien tos uzskata par ienaidniekiem vai pārtiku.

Lauku skolas bieži ir spiestas atlikt nodarbību sākumu un pārtraukt tās agri, lai bērni mērotu garo ceļu dienasgaismā, kad dzīvnieki parasti atpūšas un neklīst apkārt, teic Zimbabves Apvienotās lauku skolotāju savienības priekšsēdētājs Oberts Masaraure.

“Mēs esam izveidojuši daudzās skolās vides klubus, kur vairojam informētību un izglītību,” piebilst Zimbabves Nacionālo parku un savvaļas dabas pārvaldes runasvīrs Tinaše Faravo. “Kad bērniem māca par šīm briesmām un dzīvnieku uzvedību, viņi arī dodas mājās un māca savus vecākus. Mēs esam atklājuši, ka vecākiem ir vieglāk klausīties, kad viņu bērni runā.”

Estere, protams, nedomā, ka skolā apgūtās teorētiskās gudrības ir automātisks pretlīdzeklis pret lauvas uzbrukumu, tomēr tagad viņa jūtas drošāk. “Tas palīdz, mēs tagad zinām daudz ko par dzīvniekiem, ko iepriekš nezinājām,” teic Estere, gan atzīstot, ka zvēru tuvums neļauj pilnībā izbaudīt mācīšanās prieku.