Krievijā turpina ripot ģenerāļu galvas: aizturēts ģenerālštāba priekšnieka Gerasimova vietnieks Šamarins

Bruņoto spēku Galvenās sakaru pārvaldes priekšnieks Šamarins aizturēts sakarā ar krimināllietu par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, pie viņa veikta kratīšana, pēc tam ģenerālis nogādāts uz nopratināšanu Krievijas Izmeklēšanas komitejas Galvenajā kara izmeklēšanas pārvaldē, vēsta laikraksts “Kommersant”. Par šo noziegumu paredzēts līdz 15 gadu ieslodzījums. Pati Izmeklēšanas komiteja šo ziņu nav komentējusi, bet aģentūra “Interfax”, atsaucoties uz informētu personu, vēsta, ka 52 gadus vecais Šamarins jau arestēts uz diviem mēnešiem.

Šamarina lietu izskata 235. garnizona kara tiesā. Zīmīgi, ka līdzīgs liktenis piemeklēja Šmarina priekšteci Gerasimova vietnieka amatā Halilu Arslanovu, kuru jau 2020. gadā arestēja par mahinācijām un korupciju aprīkojuma piegādēs Krievijas armijai. Šo ģenerāli apsūdzēja kukuļņemšanā un sevišķi liela apmēra mahinācijās apmēram 6,7 miljardu rubļu (67 miljonu eiro) apmērā. 2022. gadā “Kommersant” rakstīja, ka Arslanova lietu izskatīs slēgtā režīmā, jo lietā ir “dienesta noslēpumi”, bet par spriedumu tā arī nav ziņots.

Nesen jau arestēti aizsardzības ministra vietnieks Timurs Ivanovs un Aizsardzības ministrijas Galvenās kadru pārvaldes priekšnieks Jurijs Kuzņecovs, kuru apsūdz kukuļņemšanā sevišķi lielos apmēros — Kuzņecovu vaino 30,5 miljonu rubļu (305 tūkstoši eiro) vērtu kukuļu saņemšanā, bet Ivanova kampiens bijis daudz lielāks, sasniedzot 1,185 miljardus rubļu (11,85 miljoni eiro). Savukārt 17. maijā par krāpšanu arestēts bijušais Dienvidu kara apgabala 58. armijas pavēlnieks Ivans Popovs. 235. garnizona tiesa noteikusi Popovam divu mēnešu arestu. Popovu 2023. gada vasarā atstādināja no komandēšanas, kaut gan viņš tolaik vadīja krievu sagrābtās apgabala daļas aizsardzību pret Ukrainas armijas pretuzbrukumu.

Iespējams, armijas korupcijas skandāli spēlēja zināmu lomu, kādēļ Kremļa saimnieks Vladimirs Putins šomēnes atcēla savu tuvo padoto Sergeju Šoigu, kurš aizsardzības ministra amatā bija kopš 2012. gada, viņu nomainot ar līdzšinējo premjerministra pirmo vietnieku Andreju Belousovu.

Interesanti, ka lielākā politiskā krīze Krievijā, kas izvērtās algotņu grupējuma "Vagner" dumpī  pagājušā gada jūnijā, bija saistīta tieši ar tās īpašnieka, kādreiz par "Putina pavāru" dēvētā Jevgēņija Prigožina neapmierinātību ar armijas vadību. Kad izgāzās Kremļa cerētais "zibenskarš" Ukrainā un nācās gaļasmašīnā mest visus iespējamos resursus, vadošo lomu frontē sāka spēlēt tieši "Vagner" kaujinieki un viņu masveidā, tostarp cietumos un kolonijās savervētie salašņas. Prigožins ilgstoši konfliktēja ar Krievijas militāro vadību par katastrofālu nodrošinājumu, asi kritizējot gan aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, gan ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, reizēm netieši atļaujoties veltīt asus vārdus pat Putinam. 

2023. gada 23. jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka Krievijas militārpersonas devušas triecienu algotņu nometnei, kurā “gāja bojā milzīgs skaits cīnītāju”, ka arī viņa grupa gatavojas Krievijā “atjaunot taisnīgumu” un aicināja visus Krievijas iedzīvotājus viņam pievienoties, šādi uzsākot dumpi pret oficiālo Krievijas valdību.

24. jūnijā vairākos Krievijas reģionos ieviesa pretteroristiskās operācijas režīmu. Vāgnerieši uzsāka kustību un bez pretestības iegāja Rostovā pie Donas. Pēc pilsētas ieņemšanas Vāgnera kaujinieki devās uz Maskavu, nesastopot gandrīz nekādu pretestību. Pa ceļam uz Maskavu viņi notrieca aptuveni sešus helikopterus, vienu militāro lidmašīnu un trāpīja Krievijas armijas transportlīdzekļiem. Vietējās varas iestādes mēģināja bloķēt satiksmi uz ceļiem, taču tas nepalīdzēja. Televīzijas uzrunā Putins runāja par “nodevību”, “dūrienu mugurā” un “bruņotu dumpi”, visiem dalībniekiem draudot ar “nenovēršamu sodu”, bet ne ar vārdu nepieminot ne Prigožina vārdu, ne “Vagner”. Dažādi mediji ziņoja, ka Putins pat aizbēdzis prom no Maskavas.

Tomēr aptuveni 200 km pirms Maskavas vāgnerieši apstājās. Vēlu vakarā Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka lieta par bruņotu dumpi pret Prigožinu tiks izbeigta, kā arī to, ka ir panākta vienošanās, ka vāgnerieši atkāpsies uz savām lauka nometnēm, bet pats Prigožins dosies uz Baltkrieviju.

Visiem bija skaidrs, ka pēc dumpja Prigožina dienas ir skaitītas, jo Putins nevienam nepiedotu savas vienpersoniskās varas tik demonstratīvu apstrīdēšanu un paša publisku pazemošanu. Tieši pēc diviem mēnešiem 2023. gada 23. augustā Prigožins gājis bojā pēc sprādziena lidmašīnā virs Tveras apgabalā.

Kopā ar viņu tika likvidēta visa “Vagner” vadība, ieskaitot Prigožina labo roku Dmitriju Utkinu, kura nacistisko uzskatu dēļ (Utkinam pat bija esesieša tetovējumi!) grupējums arī ieguva savu nosaukumu, pateicoties nacistiskās Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera mīļākajam komponistam Rihardam Vāgneram. Bojā gāja arī lidmašīnas piloti un stjuarte. Oktobrī Putins paziņoja, ka uz bojā gājušajiem bija atrastas granātu šķembas, tādējādi pēc oficiālās versijas, vāgnerieši sevi uzspridzinājuši paši. Viņa algotņu impēriju ātri pievāca Krievijas Aizsardzības ministrija viņam tik nīstamā Sergeja Šoigu vadībā.