ASV eksprezidents par Prigožinu: šis čalis man pasniedza ēdienu, un es izdzīvoju!
Kad bijušajam ASV prezidentam Džordžam Bušam atgādināja par augustā aviokatastrofā bojā gājušo Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” īpašnieku Jevgēņiju Prigožinu, Bušs pauda lielāku pārsteigumu par nesen redzētu fotogrāfiju, kurā Prigožins stāv aiz viņa muguras G8 samitā Sanktpēterburgā, “kur viņš bija tas čalis, kurš man pasniedza ēdamo”.
Yevgeny Prigozhin and Vladimir Putin with George and Laura Bush in Villa Lindstrem, 2006. pic.twitter.com/Iwu1GzYiMj
— Laocoon of Troy (@LaocoonofTroy) August 11, 2023
“Viņš bija [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina šefpavārs, un viņš bija redzams attēlā,” smaidot sacīja Bušs. “Kad man vaicāja, vai es viņu pazīstu, es teicu: “Nē. Viss, ko es zinu, ir tas, ka izdzīvoju!” tiešsaistē uzstājoties Jaltas Eiropas stratēģijas ikgadējā forumā par Ukrainas un NATO attiecībām, sacīja eksprezidents, auditorijai gardi smejoties.
Runa ir par 2006. gada 14. jūlija fotogrāfiju tajā laikā, kad Krievija pirmo reizi uzņēma G8 samitu, bet Prigožins vēl nodarbojās ar ēdināšanas, nevis algotņu pakalpojumiem.
Jevgeņija Prigožina kapavieta, sērojošie un apsardze
Sanktpēterburgā vakar, 29. augustā, notika slēgta atvadu ceremonija no “Vagner” dibinātāja un vadoņa Jevgēņija Prigožina, kurš gāja bojā aviokatastrofā 23.augustā, ...
Krievijā sēro par Prigožina nāvi
Pēc ziņām par Jevgeņija Prigožina un "Vagner" komandiera Dmitrija Utkina nāvi 23. augusta vakarā dažādās Krievijas pilsētās sāka parādīties improvizēti ...
Jautāts par ASV atbalstu Ukrainai sakarā ar Krievijas invāziju, Bušs sacīja, ka Ukrainai ir jāpalīdz, līdz Krievijas armija ir patriekta no valsts, un pauda pārliecību, ka Ukraina spēj uzvarēt. “Tā ir jauna demokrātija, kas cīnās par savu brīvību. Kad cilvēki cīnās par savu brīvību un dzimteni, tas sniedz papildu motivāciju,” viņš sacīja, piebilstot, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir sīksts čalis, kurš šajos briesmīgajos apstākļos demonstrē apbrīnojamas līdera spējas.
Vienlaikus Bušs atzina, ka pastāv nopietnas problēmas, jo Amerikā atkal ir populārs izolacionisms, gluži kā tas bija pagājušā gadsimta 30. gados, kad Amerika nopietni iesaistījās Otrajā pasaules karā tikai pēc Japānas uzbrukuma Pērlhārborai 1941. gada 7. decembrī.
Otra svarīga problēma, kas jārisina pašai Ukrainai, lai uzturētu ASV atbalstu, ir korupcija. “Viņiem ir jānodrošina, ka mūsu nodokļu maksātāju nauda netiek izmantota nekam citam, kā tikai Ukrainas aizsardzībai pret Krieviju. Jo tas kaitina amerikāņus, kad viņi domā, ka viņu nauda nokļūs kādā kabatā,” viņš atzina.
Bušs norādīja, ka ļoti svarīgi ir amerikāņiem izskaidrot, kādēļ Ukraina ir svarīga ASV drošības interesēm. “Vai nu mēs esam nācija, ka pilda savas saistības, vai mēs neesam. Ja Ukraina kritīs Krievijas nagos, mums būs darīšana ar Poliju. Vai Lietuvu, Latviju vai Rumāniju. Tas nav Putina pēdējais solis, viņš grib lielu impēriju, un pienācis laiks viņu apturēt.”
"Slava Ukrainai!" savu uzrunu noslēdza Bušs.
77 gadus vecais Džordžs Vokers Bušs bija 43. ASV prezidents no 2001. līdz 2009. gadam — interesanti, ka viņa tēvs Džordžs Herberts Vokers Bušs (1924-2018) bija 41. prezidents no 1989. līdz 1993. gadam. Visā ASV vēsturē šis ir otrais gadījums, kad par Baltā nama iemītnieku kļuvuši tēvs un dēls, pirms tam šāds tēva un dēla tandēms bijis valsts pirmsākumos, kad 2. prezidentam Džonam Adamsam (1735-1826) sekoja 6. prezidents Džons Kvinsijs Adamss (1767-1848).
