5 tūkstoši devušies uz Baltkrieviju, 2 tūkstoši - uz Krieviju: latvieši turpina ignorēt ĀM brīdinājumus
Neskatoties uz to, ka Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Latvijas iedzīvotājus nedoties uz Krieviju un Baltkrieviju, jo ceļotāji var tikt pakļauti dienestu provokācijām un tikt nepatiesi apsūdzēti, daudzi joprojām turpina to darīt.
Ministru kabinets (MK) 2025. gada 7. oktobrī pieņēma rīkojumu, aizliedzot starptautiskos neregulāros pasažieru pārvadājumus ar autobusiem uz agresoru valstīm, savukārt regulārie pārvadājumi joprojām ir pieejami.
Kopš 2024. gada katru mēnesi ap pieciem tūkstošiem Latvijas pilsoņu un iedzīvotāju dodas uz Baltkrieviju, bet ap diviem tūkstošiem – uz Krieviju, ceļojuma mērķī norādot, ka dodas iepirkties, apmeklēt pasākumus, vai radiniekus un draugus, kā arī saņemt pakalpojumus.
Kopumā pieejami 13 regulārie reisi – uz Minsku, Maskavu, Sanktpēterburgu, Kaļiņingradu un Smoļensku. Satiksmes ministrija (SM) ātrus risinājumus reisu pārtraukšanai nesola, vēršot uzmanību uz tiesvedības un finanšu riskiem, anulējot spēkā esošās pārvadātāju licences, vēsta Diena.
Saeimas vairākums jau šā gada februārī nobalsoja par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu aizliegumu uz un no Krievijas, uzdodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo jautājumu tālāk izskatīt. Tomēr, kā Saeimas Pieprasījuma komisijas sēdē atgādināja deputāts Jānis Vitenbergs (NA), komisija vēl nav izskatījusi lēmuma projektu, lai gan tam bija paredzēts mēnesis. Viņš kopā ar deviņiem Nacionālās apvienības deputātiem vērsās pie satiksmes ministra Ata Švinkas (P) ar jautājumu, kāpēc ierobežojumi attiecas tikai uz neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem. Kad Vitenbergs šo pašu jautājumu uzdeva Švinkas partijas biedram Kasparam Briškenam, tika saņemta atbilde: “Ministrija strādā pie tā.”
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija (SM) sniedza atbildi uz Nacionālās apvienības deputātu pieprasījumu satiksmes ministram Atim Švinkam. Atbildē minēts, ka Autotransporta direkcija ir gatava īstenot ierobežojumus, taču pastāv risks, ka pārvadātāji pieprasīs kompensācijas par spēkā esošām atļaujām, kas var radīt finansiālus zaudējumus valstij.
Tāpat SM akcentē, ka tā ilgtermiņā izvērtē grozījumus Autopārvadājumu likumā un MK noteikumos, lai drošības risku vērtējums kļūtu par pamatu atļauju ierobežošanai vai apturēšanai. Plānots noteikt skaidrus kritērijus ģeopolitisko risku izvērtēšanai un saskaņot tos ar divpusējiem nolīgumiem.
Baltijas valstīm nepieciešama vienota pieeja, lai ierobežojumi uz Krieviju un Baltkrieviju būtu efektīvi un neradītu risku pārvadājumu pārbīdīšanai starp valstīm, teikts ministrijas sniegtajā atbildē.
