ASV izlūkdienests: Putins nav devis pavēli nogalināt Navaļniju
Krievijas prezidents Vladimirs Putins neplānoja nogalināt politiķi Alekseju Navaļniju kolonijā šā gada februārī - pie šāda secinājuma nonākuši ASV specdienesti, "The Wall Street Journal" pavēstījuši avoti.
Izdevuma sarunu biedri norādījuši, ka secinājums balstīts uz slepeniem izlūkdienestiem, kā arī vispārzināmu faktu analīzi, ieskaitot nāves laiku un to, kā tā aptumšojusi Putina pārvēlēšanu uz piekto termiņu. Avoti gan neprecizēja, vai Navaļnija bojāejas apstākļi tika izvērtēti un vai tika izstrādāti alternatīvi izskaidrojumi viņa bojāejai, raksta "The Moscow Times".
ASV par savu viedokli informēja vairāku Eiropas valstu specdienestus. Tomēr daudzi šādai versijai netic, jo tik stingri kontrolētā sistēmā, kādu Krievijā ceturtdaļgadsimta laikā izveidojis Putins, ir apšaubāms, ka opozicionārs varētu būt cietis bez viņa iepriekšēja lēmuma, uzskata Eiropas ierēdņi.
ASV prezidents Džo Baidens un citi pasaules līderi uzskata Putinu par vainīgu Navaļnija nāvē, jo Kremlis gadiem ilgi vajājis politiķi, tostarp mēģinājis viņu nogalināt ar indīgu vielu 2020. gadā. Taču, ja runā par konkrētu brīdi šā gada februārī, ASV uzskata, ka Putins nebija gaidījis, ka Navaļnijs mirs tieši tad.
Savukārt politiķa atbalstītāji ir pārliecināti, ka viņa nāvi "režisēja Kremlis". Pēc bijušā Korupcijas apkarošanas fonda vadītāja Leonīda Volkova domām, cilvēki, kas uzskata, ka prezidents nav ar to saistīts, "acīmredzami neko nesaprot no tā, kā ir iekārtota mūsdienu Krievija". "Ideja, ka Putins nebija informēts un neatbalstīja Navaļnija slepkavību, ir vienkārši smieklīga," sacīja Volkovs.
Uz WSJ publikāciju reaģēja Kremlī. Prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs minējumu, ka Putins nav pavēlējis Navaļniju nogalināt, nosaucis par "tukšiem prātojumiem". "Es redzēju šo materiālu. Es neteiktu, ka tas ir augstas kvalitātes materiāls, kas ir pelnījis kaut kādu ievērību," paziņoja Peskovs.
Navaļnijs mira 16. februārī kolonijā "Polārais vilks" Jamalas-Ņencu autonomā apgabala Harpas ciemā, uz kuru viņš tika etapēts 2023. gada decembrī. Krievijas Federālais sodu izpildes dienests paziņoja, ka politiķim pastaigas laikā kļuvis slikti, pēc kā viņš zaudējis samaņu un ātri nomiris, neraugoties uz ārstu pūlēm.
Medicīniskajā atzinumā norādīts, ka Navaļnijs miris no "dabiskiem cēloņiem". Politiķa līdzgaitnieki viņa nāvi sauc par slepkavību, viņa bojāejā vainojot Krievijas varas iestādes un konkrēti Putinu.
2020. gada 20. augustā, ar lidmašīnu atgriežoties no Tomskas uz Maskavu, Aleksejam Navaļnijam kļuva slikti, tādēļ veikta ārkārtas nosēšanās Omskā, kur Navaļnijs tika hospitalizēts ar aizdomām par saindēšanos. Vēlāk tika ziņots, ka Alekseju Navaļniju Omskas slimnīcā mēģinājuši saindēt vēl vienu reizi.
22. augustā Navaļniju no Omskas ar nevalstiskās organizācijas "Cinema for Peace" nolīgtu lidmašīnu nogādāja Šaritē — Berlīnes Universitātes slimnīcā. 2. septembrī Vācijas eksperti paziņoja, ka iegūti neapstrīdami pierādījumi, kas apliecina, ka Navaļnijs ir saindēts ar nervus paralizējošu kaujas vielu, kas pieder pie "Novičok" grupas. Šo slēdzienu apstiprināja arī Francijas un Zviedrijas laboratorijas un Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW). Krievijas delegācija OPCW noraidīja ārvalstu laboratoriju secinājumus un pārmetusi Vācijai, ka tā izmanto šo lietu, lai izdarītu politisko spiedienu uz Krieviju un piemērotu tai sankcijas..
14. decembrī pētnieciskā grupa "Bellingcat" sadarbībā ar medijiem CNN, "Insider", "Der Spiegel" un "El Pais" prezentēja savu versiju par notikušo, nosaucot astoņu vīriešu vārdus, kuri trīs gadu laikā izspiegojuši Alekseju Navaļniju.
