"Viņš bija nelabojams romantiķis!": Alekseja Navaļnija sievasmāte saņēmusi viņa nāves dienā nosūtīto kartīti

"Tā bija nosūtīta tieši 16. februārī, un tajā ir tik daudz siltu, tik daudz maigu vārdu, kādus es dzīvē neesmu saņēmusi nekad un ne no viena, t.i., es viņu iepazinu arī kā romantiķi. Papildus visām viņa labajām īpašībām, viņš vēl bija sentimentāls cilvēks, kurš mīlēja savus tuviniekus un radus. Protams, šī kartīte vienmēr būs ar mani. Mēs vienmēr atcerēsimies Alekseju, viņu mīlēsim, atcerēsimies, pēc iespējas centīsimies turpināt viņa lietu, kaut gan to pašlaik ir izdarīt ļoti grūti," pie Alekseja Navaļnija kapa izteicās viņa sievas Jūlijas māte Alla Abrosimova.

"Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet dzīve turpinās. Klāt pavasaris. Un lai tas jums, Ludmila Ivanovna [Alekseja māte — red.], tas dod nedaudz spēka, un lai jūs, mūsu dārgie draugi, un mūsu bērni, mazbērni atrod cienījamu vietu šajā dzīvē, atrod sirdij tuvas nodarbošanās, bet mēs pārdzīvosim par viņiem, lūgsimies un palīdzēsim, kā spējam. Un lai Aleksejs vienmēr ir viņiem piemērs. Viņa drosme, vīrišķība, humors, nelokāmā griba, pastāvīgā tieksme uz zināšanām — viņš taču pastāvīgi mācījās, mācīja citus, mācījās pats. Un lai pastāv ticība viņa gaišajai nākotnei, mūsu gaišajai nākotnei! Un lai viņam vieglas smiltis." piebilda Alekseja sievasmāte.

Viņa kopā ar sava znota māti Ludmilu bija ieradusies Maskavas Borisovas kapos, lai godinātu viņa piemiņu 40 dienas pēc viņa nāves Arktikas kolonijā. Četrdesmitā diena pēc nāves pareizticīgajiem ir nozīmīgs brīdis, jo uzskata, ka tieši šajā dienā mirušā cilvēka dvēsele pamet šo pasauli. 

Aleksejs un Jūlija satikās 1998. gadā un apprecējās 2000. gadā. Viņa solījusi turpināt vīra cīņu pret Putina režīmu. Ne Jūlija Navaļnija, ne abi viņu bērni nevarēja klātienē piedalīties Alekseja bērēs, baidoties no varas iestāžu represijām. Viņi pameta Krieviju 2021. gadā, un Krievijas galvenais propagandists Vladimirs Solovjovs jau draudēja, ka atgriešanās gadījumā Jūliju gaida vīra liktenis.

Alekseja bēru dienā Jūlija publicēja emocionālu vēstījumu, viņam pateicoties par "26 gadiem absolūtas laimes". Ne mazāk aizkustinošu veltījumu viņam uzrakstīja arī meita.

47 gadus vecais Navaļnijs 16. februāri nomira Jamalas-Ņencu autonomā apgabala kolonijā Nr. 3 “Polārais vilks”, kas ir viena no visskarbākajām brīvības atņemšanas iestādēm Krievijā gan režīma, gan apstākļu ziņā. Interesanti, ka īsu brīdi ziņa par Navaļnija nāvi bija Krievijas resursu galvenā ziņa, un kā pēc komandas tā pazuda.

14. februārī Navaļnija preses sekretāre Kira Jarmiša paziņoja, ka viņu jau 27. reizi ieslodzījuma laikā nosūtīja uz soda izolatoru. Kolonijā viņš izcieta 19 gadu ieslodzījumu, ko uzskata par Putina atriebību par opozicionāra darbību.

Sākotnēji par nāves cēloni norādīja trombu, pēc tam "pēkšņas nāves sindromu", bet viņa līķi vairāk nekā nedēļu atteicās atdot mātei Ludmilai, aizbildinoties ar analīžu nepieciešamību. Līdz tam viņai izteica ultimātu piekrist slepenām bērēm, pretējā gadījumā Navaļniju apglabātu turpat kolonijā un mātei tikai parādītu svaigu kapu vai arī vispār ar viņa līķi "kaut kas notiktu". “Laiks nestrādā jūsu labā, līķis trūd,” izmeklētājs tiešā tekstā paziņojis mātei.

Pēc ilgas vilcināšanās varas iestādes beidzot atļāva Navaļnija radiniekiem viņu apbedīt, un 1. marta atvadu ceremonijā viņu pēdējā gaitā pavadīja daudzi tūkstoši ļaužu, tostarp skandējot pret Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu vērstus lozungus. Zemes klēpī viņu guldīja, skanot viņa iemīļotās filmas "Terminators 2" melodijai.

Zīmīgi, ka tad, kamēr Navaļnijs vēl bija dzīvs, Putins nekad publiski neminēja viņa vārdu, viņu dēvējot gan par "šo personāžu", "Berlīnes pacientu", "cilvēku, kuru jūs minējāt" un citādi, bet nekad vārdā. Putina paranojai pievienojās arī citas amatpersonas, pēc iespējas, cenšoties šo vārdu neminēt, un visādi izgrozīties ar citādiem apzīmējumiem. Tikai pēc Navaļnija nāves Kremļa saimnieks spēja izspiest no sevis viņa vārdu, demonstratīvi vienaldzīgi komentējot opozicionāra nāvi.

2020. gada 20. augustā Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) aģenti mēģināja viņu noindēt ar nervu paralītisko vielu "Novičok", un viņam kļuva slikti lidojumā no Tomskas uz Maskavu. Pēc lidmašīnas avārijas nosēšanās Omskā, viņu vairākas dienas turēja vietējā slimnīcā, līdz Putins ļāva aizvest ārstēšanai uz Vāciju. Šajā laikā Krievijas amatpersonas un propagandisti sacentās asprātībā par Navaļnija pēkšņās saindēšanās iemesliem, taču nekad neatzina savu vainu viņa noindēšanas mēģinājumā.

2021. gada 17. janvārī Navaļnijs atgriezās Krievijā, viņa reisu speciāli nosēdināja citā Maskavas lidostā, lai varētu bez viņa atbalstītāju klātbūtnes uzreiz arestēt.

Tā paša gada februārī Navaļnijam tika piespriests divarpus gadu ilgs cietumsods par viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu. 2022. gada gada martā viņam piesprieda vēl deviņus gadus ieslodzījumā par "krāpšanu" un "necieņu pret tiesu", bet 2023. gada augustā - 19 gadu cietumsodu par "ekstrēmismu" un "terorismu". Pagājušā gada decembra beigās viņu pārveda uz īpašā režīma koloniju Tālajos Ziemeļos, un gluži kā iepriekš cietumā turpināja regulāri iesēdināt soda izolatorā. Taču arī šādos ilgstošas spīdzināšanas apstākļos Navaļnijs turpināja vērsties gan pret Putina režīmu, gan pret Krievijas asiņaino iebrukumu Ukrainā.

Vienlaikus tika iznīcināts viņa vadītais Korupcijas apkarošanas fonds, par "ekstrēmistiem" un "teroristiem" pasludinot tā darbiniekus un atbalstītājus. Lielā mērā Putina žulti izraisīja Navaļnija organizācijas izveidotā dokumentālā filma par naudas kārē apsēstā diktatora pasakainajām bagātībām un savdabīgo gaumi, kuras publicēšanas laiks sakrita ar Navaļnija atgriešanos. Šai filmai bija vairāk nekā simts miljonu skatījumu.