Zviedrus moka kauna sajūta
Jau otro gadu pēc kārtas zviedru valodā populārs kļuvis jaunvārds, kas salikteņa veidā ietver vārdu kauns.
2019. gadā, pateicoties zviedru vides aktīvistei Grētai Tūnbergai, tāds vārds ir flygskam: zviedriski kauns ir skam, flyga – pārvietošanās līdzeklis, kas piesārņo apkārtējo vidi. Šādi zviedri apzīmēja ceļojumu ar lidmašīnu, kaut arī aviācijas devums siltumnīcas efekta emisijās ir tikai divi līdz divarpus procenti.
Atkal robeža
Kopš pandēmijas lielākā daļa lidmašīnu palikusi uz zemes, un Tūnberga pieklususi, bet kauna sajūta zviedrus nepamet. 2020. gadā vietā nācis coronaskam – kauns par koronavīrusu, vēsta Francijas laikraksts "Le Monde".
Stratēģija ilgu laiku neieviest gandrīz nekādus ierobežojumus ne tikai nav radījusi ekonomisko brīnumu, bet arī maksājusi daudz dzīvību. Zviedrijā reģistrēts 4,5 reizes vairāk mirušo nekā Dānijā, teju deviņas reizes vairāk nekā Somijā un Islandē, 11 reižu vairāk nekā Norvēģijā.
Vēl pirms Eiropas Savienības un Šengenas līguma starp Ziemeļvalstīm jau kopš 1952. gada varēja brīvi ceļot, neuzrādot pasi. Pagājušā gada martā pirmo reizi nepilnu 70 gadu laikā Zviedrijas kaimiņvalstis atjaunoja robežkontroli. Zviedri no pierobežas, kas strādā, piemēram, Norvēģijā, sūdzas par gandrīz vai diskrimināciju – viņiem katru nedēļu jānodod koronavīrusa tests.
No zviedriem pa gabalu
"Bet līdz decembra sākumam pierobežas rajonos inficēšanās gadījumu Norvēģijas pusē bija vairāk nekā Zviedrijas pusē," "Le Monde" saka kristīgo demokrātu deputāts Kjels Arne Otosons, kurš dzīvo Vermlandē, simt metru no Norvēģijas. Viņš stāsta, ka būvlaukumā Oslo zviedru strādniekiem atšķirības zīmei bija jānēsā oranža vējjaka un ēdnīcā jāieturas atsevišķi.
Viegli nav bijis arī norvēģiem, kuriem Zviedrijā pieder māja. Valdība Oslo saņēmusi tūkstošiem sūdzību par prasību pēc atgriešanās no Zviedrijas desmit dienas pavadīt karantīnā.
"Nākotnē daži cilvēki vairs neuzdrošināsies meklēt darbu vai pārcelties uz kaimiņvalsti," atzīst Dānijas Liberālās partijas pārstāvis Bertels Hārders, piecu Ziemeļvalstu pārvietošanās brīvības padomes līdzpriekšsēdētājs. No 1. janvāra viņš vada Ziemeļu padomi.
Karalis runā atklāti
Kamēr daudzi pandēmijas noliedzēji Zviedriju slavē kā labu piemēru, arī tās karalis, šķiet, izjūt kovidkaunu. Ikgadējā televīzijas pārraidē, kurā karaliskā ģimene atskatās uz aizvadīto gadu, Kārlis XVI Gustavs paziņoja, ka valsts piekoptā stratēģija cietusi neveiksmi: "Es domāju, ka esam izgāzušies. Daudzi cilvēki ir nomiruši. Tas ir briesmīgi."
Vairāk nekā 90% Covid-19 upuru ir vismaz 70 gadus veci, gandrīz puse miruši veco ļaužu aprūpes namos. Kopumā inficējušies vairāk nekā 437 000 cilvēku, miruši teju 9000.
