Ar gaismu izslēgšanu Jaunzēlandē pasaulē sākusies akcija "Zemes stunda"
Ar gaismu izslēgšanu Jaunzēlandē šodien sākusies akcija "Zemes stunda", kuras laikā visā pasaulē valstu iedzīvotāji, uzņēmumi, pašvaldības un valstu vadītāji aicināti izslēgt apgaismojumu uz vienu stundu, lai simboliski parādītu savu atbalstu turpmākām rīcībām mūsu planētas ilgtspējīgai nākotnei.
Par to aģentūru LETA informēja akcijas projekta vadītāja Edīte Husare.
Šogad Zemes stunda notiek 134 valstīs un teritorijās, kas ir jauns akcijas dalībnieku skaita rekords, un ikviens akcijas dalībnieks tiek aicināts apņemties kādu videi draudzīgas rīcības īstenošanu, ko varētu paveikt ikdienā.
Zemes stunda notiek 26.martā no plkst.20.30 līdz 21.30 pēc vietējā laika un kā pirmie akcijā iesaistās Jaunzēlande un Fidži. Visā pasaulē uz stundu izdzisīs ievērojamākās celtnes un objekti - Eifeļa tornis Parīzē, Jēzus statuja Riodežaneiro, Londonas acs un Big Ben" Londonā, Sidnejas Operas nams, Niagaras un Viktorijas ūdenskritumi un daudzas citas.
Akcijas dalībnieki visā pasaulē tiek aicināti Zemes stundu sākt ar klusuma brīdi, godinot Japānas traģēdijā bojā gājušos.
Latvijā atbalstu akcijai šogad paudušas 38 pašvaldības - Rīga, Saulkrasti, Dundaga, Roja, Ādaži, Jaunpiebalga, Beverīna, Kuldīga, Daugavpils, Pāvilosta, Aglona, Rundāle, Pļaviņas, Carnikava, Ogre, Rucava, Jūrmala, Olaine, Dobele, Kocēni, Lielvārde, Rugāji, Skrīveri, Ropaži, Balvi, Preiļi, Valka, Jelgava un Jelgavas novads, Tukums, Jaunpils, Krāslava, Liepāja, Ķegums, Jēkabpils, Ventspils, Talsi un Limbaži. Akciju, domājot par resursu taupību ikdienā, atbalsta arī Saeima, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Atbalstu akcijai pauž arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pats patlaban gan atrodas ārzemju komandējumā. Paužot atbalstu akcijas idejai, "Zemes stundā" apgaismojums tiks izdzēsts Rīgas pils Triju Zvaigžņu un Svētā Gara tornī.
"Jau vairākus gadus atbalstu "Zemes stundu", jo tā ir praktiska iespēja ikvienam šīs planētas iedzīvotājam, uz stundu izslēdzot apgaismojumu, piedalīties kopīgā mērķa sasniegšanā, veicinot zaļo domāšanu un mūsu planētas ilgtspēju. Nenoraugoties uz to tikai no malas, bet gan aktīvi piedaloties, mēs paužam apliecinājumu tam, ka mums rūp apkārtējā vidē notiekošās klimata pārmaiņas," iepriekš norādīja Zatlers.
Akciju ar savām aktivitātēm atbalsta arī uzņēmumi, izslēdzot apgaismojumu biroju ēkām un reklāmām. Latvijā "Zemes stundai" atbalstu apstiprinājuši "Swedbank", "Aldaris", "Tele2", "Latvijas Dzelzceļš", "Madara Cosmetics", "Nordea" banka, "Rīgas nami", viesnīcas "Radisson Blu Daugava" un "Radisson Blu Latvija", "Rimi", Dailes teātris, "citylight.net", portāli "ledspuldzes.lv" un "draugiem.lv", kā arī "SEB banka", kas speciāli akcijai kopā ar grupu "Instrumenti" izveidojuši īpašu "Zemes stundas" video klipu.
Akciju atbalsta arī "Latvenergo", aicinot ikdienā domāt par energoresursu efektīvāku izmantošanu, padomus meklējot "Latvenergo" energoefektivitātes centrā.
Akcija "Zemes stunda" aizsākās 2007.gadā Sidnejā, kad divi miljoni cilvēku izslēdza apgaismojumu savos mājokļos uz vienu stundu, lai tādējādi demonstrētu attieksmi pret klimata izmaiņām. 2008.gadā akcijā piedalījās jau vairāk nekā 50 miljoni cilvēku no visas pasaules. 2009.gadā "Zemes stunda" vienoja simtiem miljonu cilvēku vairāk nekā 3900 pilsētās 88 valstīs, bet 2010.gadā "Zemes stunda" bija kļuvusi par lielāko globālo akciju, pārspējot visu iepriekš cerēto - akcijā piedalījās simtiem miljonu cilvēku vairāk nekā 120 valstīs 4000 pilsētās, kuru vidū arī daudzas Latvijas pašvaldības.
Pērn AS "Latvenergo" Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis biznesa portālam "Nozare.lv" atzina, ka akcija "Zemes stunda" ir simbolisks žests, nevis būtisks elektroenerģijas patēriņa samazinājums.
Kā liecina "Latvenergo" aprēķini, akcijas pienesums, iestājoties gaišajam pavasara laikam, ir galvenokārt simbolisks, jo kopumā, pavasarī strauji palielinoties gaismas apjomam, ēku apgaismojums ieņem arvien mazāku nozīmi kopējā elektroenerģijas patēriņa bilancē. Līdz ar to atteikšanās no apgaismojuma šādas akcijas laikā elektroenerģijas sistēmas slodzi kopumā neietekmē, jo vizuāli redzamā mākslīgā apgaismojuma nozīme vairs nav tāda, kāda tā ir ziemā. Daudz lielāku izmaiņu sistēmā var radīt, piemēram, laika apstākļu strauja pasliktināšanās.
"Šādas vizuāli redzamās lietas - fasāžu apgaismojums, kā arī apgaisme dzīvokļos, kas iedzīvotājiem asociējas ar elektroenerģijas patēriņu, patiesībā nodrošina salīdzinoši nelielu patēriņa daļu, kura, salīdzinot ar maz redzamajiem mājsaimniecību fona elektroenerģijas tēriņiem - ledusskapis, apkure, tējkannas -, ir minimāla. Var apgalvot, ka šādas akcijas rezultāts energosistēmās visbiežāk tomēr pat netiek pamanīts, jo elektroenerģijas patēriņa aktuālais rādījums tiek salīdzināts ar iepriekš izstrādātu prognozi, savukārt faktiskais rādījums ļoti bieži atšķiras no prognozes. Tāpat nav iespējams paredzēt, kāds konkrēti būtu elektroenerģijas patēriņš attiecīgajā brīdī, ja šāda akcija netiktu veikta," skaidro Siksnis.
Viņš norāda, ka energosistēmā redzamas izmaiņas var notikt vienīgi acīmredzamu stihiju rezultātā, apakšstaciju atslēgšanās dēļ, kā rezultātā vienlaicīgi bez sprieguma paliktu liels skaits lietotāju. Tajā pašā laikā elektroenerģijas patēriņš iekārtās, kas nav tieši jūtams, bet darbojas nosacītā ikdienas fonā - ledusskapji, ūdens sildītāji, siltumsūkņi, veļasmašīnas -, ir tieši tas, kas rada vislielāko mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņu.
Turklāt liela nozīme ir lielu rūpniecisko objektu darbībai, kas izmanto elektroenerģiju apkurei vai ražošanas procesā. Līdz ar to, ja šādas akcijas laikā tiktu izslēgts ne tikai apgaismojums, bet apturēta arī lielo patērētāju darbība, tad tas uz kopējā fona energosistēmā būtu daudz vairāk pamanāms nekā vizuālā gaismas izslēgšana. Tāpat, piemēram, energosistēmā būtu jūtama arī sabiedriskā elektrotransporta - tramvaju, trolejbusu, vilcienu - apturēšana.
"Analoģijās raugoties, Rīgas "Dinamo" izšķirošās hokeja spēles, kas, visticamāk, pie TV ekrāniem pulcēja ievērojami lielāku skaitu interesentu, nekā tas tradicionāli novērojams attiecīgajā diennakts laikā, nekādu būtisku izmaiņu elektroenerģijas patēriņa skalā neuzrādīja. Turpretī nedēļas sākumā negaidīti uzkritušais sniegs lika palielināties sistēmas slodzei virs plānotā. Tas norāda, ka lielāka nozīme elektroenerģijas patēriņā ir grūti prognozējamajiem laika apstākļiem, kas var motivēt iedzīvotājus ieslēgt papildu apgaismojumu vai aukstākā laikā - sildītājus," norāda Siksnis.
