Īlons Masks grib kosmosā būvēt datu centru
Mākslīgā intelekta radītais pieprasījums pēc arvien lielākas skaitļošanas jaudas mudina būvēt jaunus datu centrus, tostarp apsvērt to izvietošanu ārpus Zemes. Taču, lai gan ideja par orbitālajiem jeb kosmosā izvietotiem datu centriem izklausās futūristiska un intriģējoša, eksperti norāda uz virkni būtisku šķēršļu, kas varētu kavēt šādu projektu īstenošanu.
Pēdējos mēnešos tehnoloģiju nozares pārstāvji, tostarp miljardieris un kosmosa kompānijas “SpaceX” vadītājs Īlons Masks, ir pauduši atbalstu idejai par datu centru izvietošanu orbītā. Uzņēmējs gada sākumā pauda atbalstu idejai par orbitālu datu centru izveidi, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc mākslīgā intelekta skaitļošanas jaudas. Viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc datu centrs kosmosā būtu labs risinājums, ir piekļuve praktiski neierobežotai saules enerģijai. Otrkārt, šādā veidā varētu izvairīties no problēmām, kas skar datu centru būvniecību uz Zemes: energoresursu trūkums, vietējo iedzīvotāju neapmierinātība un infrastruktūras drošības riski.
Galvenais šķērslis - būvniecība
Lai arī datu centri kosmosā sniegtu virkni ieguvumu, eksperti pauž bažas, ka tie vismaz šobrīd neatsver gaidāmos sarežģījumus. Organizācijas “Carbon Trust” eksperti Bobs Bērgoins (Bob Burgoyne) un Mets Andersons (Matt Anderson) norāda, ka datu centru izvietošana kosmosā var radīt virkni tehnisku, ekonomisku un vides izaicinājumu. Pirmkārt un galvenokārt, tās ir problēmas ar būvniecību. Lai kosmosā nogādātu liela mēroga mākslīgā intelekta datu centru, nepietiek ar vienu raķetes startu. Tas prasa simtiem un vai pat tūkstošiem raķešu palaišanas reižu, lai orbītā izvietotu serverus, saules paneļus, dzesēšanas sistēmas un citus datu centra darbībai nepieciešamos elementus. Tas ir ne tikai dārgs, laikietilpīgs un resursus prasošs, bet arī tehnoloģiski ļoti sarežģīts uzdevums. Šobrīd nemaz nav izstrādātas tehnoloģijas, kas ļautu datu centru salikt kosmosā.
Otrkārt, būtiskas problēmas radītu arī orbitālo datu centru uzturēšana. Pat modernākajiem datu centriem uz Zemes nepieciešama regulāra apkope, komponenšu maiņa un modernizācija. Kosmosa apstākļos šis darbs būtu jāveic robotizētām sistēmām. Turklāt, jāņem vērā, ka mākslīgā intelekta serveri regulāri jāatjaunina, bet katras jaunas iekārtas nogādāšana kosmosā prasītu papildus raķešu palaišanas, kas automātiski nozīmē lielākas izmaksas. Līdz ar to orbitālā datu centra uzturēšana varētu izrādīties tikpat liels izaicinājums kā tā uzbūvēšana.
Tā nav zaļākā alternatīva
Vēl viens koši sarkans karogs datu centriem kosmosā ir nelabvēlīgā ietekme uz vidi un radītie atkritumi. Zemes orbītā jau šobrīd riņķo miljoniem dažāda izmēra objektu, piemēram, nestrādājoši satelīti, metāla un plastmasas daļiņas. Pat salīdzinoši neliels objekts, kas pārvietojas ar vairāku kilometru sekundē lielu ātrumu, var radīt nopietnus bojājumus kosmosa infrastruktūrai. Datu centriem šis risks būtu īpaši aktuāls, jo tiem nepieciešami lieli saules paneļi un dzesēšanas sistēmas. Jo vairāk objektu atrodas orbītā, jo lielāka iespēja, ka kosmosa atkritumi varētu bojāt tos un traucēt darbību.
Lai gan datu centru izvietošana orbītā bieži tiek uzsvērta kā videi draudzīgs risinājums, eksperti aicina izvērtēt arī raķešu radītās emisijas. Aprēķini liecina, ka liela mēroga datu centra nogādāšanai kosmosā varētu būt nepieciešami aptuveni 2000 raķešu lidojumu. Tas, savukārt, radītu septiņus miljonus tonnu oglekļa dioksīda emisiju. Salīdzinājumam tik daudz emisiju gada laikā rada aptuveni 1,7 miljoni automašīnu ar benzīna dzinēju.
Miljardiem dolāru lielas izmaksas
Arī šādu projektu izmaksas būtu iespaidīgas. Eksperti lēš, ka viena 5 GW jaudas datu centra nogādāšana kosmosā varētu izmaksāt aptuveni 180 miljardus ASV dolāru. Lielāko daļu izmaksu veidotu tieši raķešu palaišanas. Kritiķi norāda, ka par šādu summu būtu iespējams uzbūvēt iespaidīgu atjaunojamās enerģijas infrastruktūru uz Zemes, tostarp saules un vēja parkus, kas nodrošinātu enerģiju gan datu centriem, gan citām nozarēm.
Ņemot vērā visus šos argumentus pret kosmosa datu centriem, daļa nozares viedokļa līderu uzskata, ka daudz efektīvāks risinājums būtu ieguldīt līdzekļus zaļās enerģijas attīstībā un energoefektīvākos datu centros uz Zemes. Lai arī ideja par orbitālu datu centru šobrīd vairāk atgādina nākotnes vīziju nekā reālu projektu, diskusijas par to kļūst arvien aktīvākas līdz ar mākslīgā intelekta straujo attīstību.
