Portāls ielādēsies pēc 15 sekundēm
Uz Jauns.lv
Uzreiz pēc Otrā pasaules kara to, kas vēl bija palicis pāri no Jelgavas, uzspridzināja, lai uzņemtu padomju kinoepopeju „Staļingradas kauja”. (Foto: kadrs no filmas "Staļingradas kauja")

„Mosfiļm” pabeidz Jelgavas centra iznīcināšanu, pilsētā spridzinot vēl atlikušos vēsturiskos mūrus 60

9vīri
11. maijā 06:22 2019. gada 11. maijā 06:22
Elmārs
Barkāns
Tieši pirms 70 gadiem – 1949. gada 9. maijā uz PSRS kinoekrāniem iznāca staļinistiskās impērijas kinoepopeja “Staļingradas kauja”, kurā bija redzams, kā padomju pirotehniķi pilnībā pabeidz 1944. gada vasarā sarkanarmijas aviācijas sabombardētās Jelgavas vēl atlikušo mūru iznīcināšanu. Jelgavā tika filmētas vienas no niknākās Otrā pasaules kara kaujas – Staļingradas kaujas drausmīgākās ainas sagrautās pilsētas drupās.

Padomju kara aviācijas sagrautā Zemgales pērle izrādījās kā radīta kara šausmu attēlošanai. Pāris gadus pēc Jelgavas nobombardēšanas padomju kinematogrāfisti pilsētu pārvērta par Staļingradu un filmēšanas laikā 1947. gada vasarā galīgi tika nopostītas vēl kaut cik saglabājušies seno ēku mūri pilsētas centrā. Tā kā to, ko līdz galam nepaveica padomju armija, pēc trīs gadiem izdarīja Maskavas kinematogrāfisti.

Latvijas arhīvos nav dokumentu par Staļina laika kinošedervu

Pirms 75 gadiem – 1944. gada jūlija beigās un augusta sākumā - padomju kara aviācija līdz ar zemi nolīdzināja Jelgavu, pilsētu pārvēršot krāsmatās. Pēc dažiem gadiem – 1947. gadā Maskavas kinostudija „Mosfiļm” uzņēma episku divsēriju spēlfilmu „Staļingradas kauja” (dažos avotos tās nosaukums minēts kā „Kauja par Staļingradu”), kurā slavēja sarkanarmijas varonību un tās virspavēlnieka Staļina ģenialitāti. Tā bija Staļina laika kinematogrāfijas klasika, kas staļinistiskās propagandas gaismā heroizēja 1942./43. gada ziemas kaujas par Staļingradu (tagad – Volgograda). Mazzināms ir fakts, ka šīs mākslas filmas visdrausmīgākie skati tika uzņemti Jelgavā. Pilsētas drupas bija kā radītas asiņaino kauju skatiem. Un šī filmēšana tad arī pabeidza Jelgavas vēsturiskā centra galīgu izpostīšanu.

Diemžēl atmiņas par „Staļingradas kaujas” filmēšanu Jelgavā ir pagaisušas no ļaužu atmiņas un arī vēsturiskās liecības par tām nav diži ko nav saglabājušās. Rīgas Kino muzeja krājuma glabātāja Dace Grants Jauns.lv teica: „Mūsu krājumā nav materiālu par filmu „Kauja par Staļingradu””.

Arī Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva Dokumentu izmantošanas nodaļas vadītāja Anita Trušele Jauns.lv teica, ka arhīvā neesot dokumentu par „Staļingradas kaujas” uzņemšanu Jelgavā: „Kinofotofonodokumentu arhīvā diemžēl nav pieejami dokumenti, kuros redzama filmas “Kauja par Staļingradu” uzņemšana Jelgavā vai kāda cita informācija par šo notikumu. Arhīvā gan ir ap 40 fotodokumentu ar izpostītās Jelgavas skatiem, arī daži kinožurnāli un dokumentālā filma”.

Jelgavas nopostīšanu pabeidz „Mosfiļm”

9. maijs ir jelgavniekiem sāpīgs datums, jo šai dienā uz padomju kinoekrāniem nonāca filma “Staļingradas kauja”, kurā redzams, kā padomju armijas “varenības un slavas” dēļ pabeidz sagraut Jelgavas vēsturisko centru. (Foto: kadrs no filmas "Staļingradas kauja")

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja galvenais krājuma glabātājs Aldis Barševskis Jauns.lv pastāstīja: „Par filmas „Staļingradas kauja” uzņemšanu mums ir stāstījuši muzeja apmeklētāji, kas to piedzīvojuši. Filma ir filmēta pilsētas centrā – tirgus laukumā, Uzvaras un Akadēmijas ielā, pie pils. Tur redzams, kā brūk ēkas. Lai radītu dūmus, liesmas un kaujas skatus dedzināja riepas un eļļas mucas.

Tā kā bija nolemts Jelgavu nolīdzināt līdz ar zemi un būvēt jaunas mājas, tad vēl saglabājušos mūrus spridzināja pa īstam, nevajadzēja būvēt nekādas dekorācijas. Jāskatās uzmanīgi filmas kadri, un tad tajos var atpazīt seno Jelgavu. Aculiecinieki atceras, ka pirmajā filmas variantā vēl pie ēkām varēja redzēt uzrakstus latviešu valodā, piemēram, „Gulbja aptieka”. Iespējams, vēlākajā rediģēšanas un cenzēšanas laikā kadrus, kur bija redzami latviskie uzraksti, izgrieza ārā.

Cilvēki atceras, ka visiem tiem, kuri piedalījās kinofilmas masu skatos apsolīja parādīt filmu par velti. To arī vēlāk izdarīja. Tā kā Jelgavā tolaik kinoteātra nebija, tad to izrādīja pasta lielajā operāciju zālē, kur tagad ir alkohola veikals”.

Izgriež latviešu uzrakstus un Berijas tēlu

Internetā ir pieejama filma „Staļingradas kauja”, bet tā, domājams, vairākkārtīgi ir rediģēta. Pirmām kārtām, no tās izgrieza kadrus, kuros redzami latviskie uzraksti, kaut kādas atsauces uz to, ka filmas kaujas skati tapuši Lielupes krastos. Otrām kārtām, filmu pamatīgi apgraizīja 1960. gadā, no tās izņemot kadrus, kuros bija redzams padomju vēsturnieku nežēlastībā kritušais čekistu vadonis Lavrentijs Berija. Iespējams, ka filma Krievijā bijusi pakļauta vēl kādai rediģēšanai.

Par to, ka Jelgavā tiek uzņemta filma „Staļingradas kauja”, vietējā laikrakstā liecināja tikai skopa, neko neizsakoša ziņa bez norādēm, kur kinodarbs tiek uzņemts. (Foto: periodika.lv)

Arī tā laika prese diez ko plaši nerakstīja par kinoļaužu gaitām. 1947. gada 27. septembrī Jelgavas laikrakstā „Zemgales Komunists” ir vien neliela ziņa „Kā top filma „Staļingradas kauja”” rubrikā „Padomju Dzimtenē”. Tikai zinātāji varēja nojaust, ka runa ir par uzburtajiem skatiem Jelgavā:

„Mutuļo dūmi, aizsedzot slaveno Mamaeva kurgana pakāji. Kurgana virsotnē – ienīstais fašistu karogs. Padomju cīnītāja uzdevums – izšķirošā uzbrukumā padzīt ienaidnieku, kas apsēdis kurganu.

Cauri dūmiem redzami mūsējo ieroču un tanku silueti. Pāri kaujas troksnim dzirdami skaļi „urrā” saucieni – tur aiziet uzbrukumā padomju kājnieki…

Un, kad dūmi izklīduši, mēs ieraugām kurgana virsotnē uzvaroši plīvojot sarkano karogu.

Vēl nesen tas viss notika Staļingradā, kur 1942. gadā dimdēja kaujas. Top jaunā filma – „Staļingradas kauja””.

Jelgavas bojāeja

Jelgavā tika filmētas vienas no niknākās Otrā pasaules kara kaujas – Staļingradas kaujas drausmīgākās ainas sagrautās pilsētas drupās, kuras pilnīgi tika uzspridzinātas. (Foto: kadrs no filmas "Staļingradas kauja")

Liktenīgās kaujas par Jelgavu starp padomju Sarkano armiju un Vērmahtu (nacistu Vācijas bruņotajiem spēki) risinājās 1944. gada jūlija beigās-augusta sākumā padomju armijas vasaras uzbrukuma ietvaros. Nacisti Jelgavu pasludināja par „cietoksni”, tomēr pēc pamatīgas bombardēšanas Sarkanā armija ielu kaujās ieņēma Lielupes kreiso krastu. 31. jūlija bombardēšanā tika sagrauts vairāk nekā 95% pilsētas apbūves. Augustā vācu armija no jauna uzbruka Jelgavai no ziemeļiem, bet nespēja to ieņemt. Līdz 10. oktobrim Jelgava atradās kauju zonā, tikai pēc Rīgas ieņemšanas karadarbība pārvietojās uz rietumiem Kurzemes cietoksnī.

Jelgavas bombardēšanas laikā dzīvību zaudēja simtiem cilvēku – gan padomju, gan nacistiskās Vācijas pusē karojošo, civiliedzīvotāji, karagūstekņi, nacistu nometnēs ieslodzītie, bēgļi. Tika zaudētas skaitļos neaprēķināmas materiālās, vēsturiskās un mākslinieciskās vērtības.

Saistītās ziņas

Padomju “neuzvaramās” armijas kaunpilnā dibināšana saistīta ar atkāpšanos no Rēzeknes un Daugavpils. Ko nezina 9. maija svinētāji? 78
Staļina laika mantojums – bedrainās Jelgavas ielas un laukumi 28
Tieši pirms 75 gadiem padomju bumbvedēji gandrīz pilnībā iznīcināja Rēzekni. Mazzināmās kara lappuses 891

Citi šobrīd lasa

Hercogienes Megana un Ketrīna pēc mazā Ārčija nākšanas pasaulē satuvinājušās
Supermodele Sindija Krauforde nopirkusi stilīgu māju tuksnesī 8
Svarcelšanas zvaigzne Rebeka Koha atrāda foto ar savu mīļoto 17
Tēmas: Jelgava, Kino, PSRS
Skatīt visus komentārus

Криштиану Роналду ударил своего сына кубком по лицу

Шокирующая история: грязный, изможденный мужчина с гангреной ног оказался не тем, за кого себя выдавал