Kritiens ar velosipēdu braucējam izmaksā 6000 eiro - eksperti atgādina par drošību vasarā

Saskaņā ar Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas (CSDD) datiem Latvijā šobrīd reģistrēts vairāk nekā 31 tūkstotis elektroskūteru, no kuriem lielākā daļa pieder privātpersonām. To skaits salīdzinājumā ar 2025. gadu pieaudzis par 10 %. Tāpat pērn pirmreizējo velosipēdista apliecību skaits sasniedza nepilnus 20 tūkstošus, kas nozīmē, ka satiksmē piedalās liels skaits mazāk aizsargātu braucēju.

"Balcia" rīcībā esošā informācija atklāj, ka vairāk nekā 75 % negadījumu, kuros iesaistīti velosipēdi un elektroskūteri, notiek vasarā. “Šī statistika ir samērā pašsaprotama, jo tieši siltajā laikā cilvēki vairāk laika pavada ārpus mājām un viņu prioritāte ir ātri un ērti nokļūt no punkta A līdz punktam B. Taču vienlaikus sabiedrības paradumi un pārvietošanās kultūra ne vienmēr mainās tikpat strauji kā šo braucamrīku popularitāte," norāda "Balcia" Atlīdzību vadītāja Latvijā Alise Drava.

Negadījumu finansiālās sekas mērāmas simtos un tūkstošos 

Uzņēmuma dati rāda, ka visbiežāk negadījumi notiek sadursmēs ar automobiļiem. Riskantākās situācijas rodas intensīvas satiksmes vietās, krustojumos un iebrauktuvēs, kā arī brīžos, kad braucēji pārvērtē savas spējas vai nepievērš pietiekamu uzmanību apkārtējai videi. Tas var rezultēties ne tikai kaitējumā veselībai, bet arī lielos finansiālos zaudējumos – vidējā pērn izmaksātā atlīdzība par negadījumu, kurā iesaistīts velosipēds, bijusi ap 600 eiro, bet lielākā atlīdzība mērāma vairāk nekā 6000 eiro. Savukārt vidējā OCTA atlīdzība par negadījumu, kas saistīts ar elektroskūteri, bijusi ap 1000 eiro, bet lielākā – vairāk nekā 1300 eiro vērtībā.

"Ir maldīgs priekšstats, ka negadījumi ar mikromobilitātes rīkiem neizmaksā daudz. Patiesībā šīs summas ir diezgan ievērojamas. Un, lai gan biežāk situācijas saistītas ar sadursmēm ar auto, finansiāli sāpīgākie gadījumi radušies, aizķeroties aiz apmalēm vai kļūstot par garnadžu upuriem. Svarīgi neaizmirst, ka, saskrienoties ar citiem satiksmes dalībniekiem, var nodarīt skādi ne tikai sev un savam braucamajam, bet arī otram. Tāpēc apdrošināšana šādās reizēs ir reāla nepieciešamība, kas pasargā no iespaidīgiem zaudējumiem,” uzsver Alise Drava.

Kas jāņem vērā, pārvietojoties ar mikromobilitātes rīkiem?

Eksperti atgādina, ka, pārvietojoties ar mikromobilitātes rīkiem, īpaši svarīgi ievērot vairākus drošības pamatprincipus un noteikumus, kas pasargās gan pašu, gan apkārtējos. 

• Izmanto ķiveri un citus aizsarglīdzekļus – pat neliels kritiens vai sadursme pilsētvidē var radīt nopietnas traumas, tāpēc drošības ekipējums būtiski samazina riskus.
• Nepārvietojies, lietojot telefonu – uzmanības novēršana ir viens no biežākajiem iemesliem bīstamām situācijām, īpaši krustojumos un intensīvas satiksmes vietās.
• Pārliecinies par braucamrīka tehnisko stāvokli – pirms došanās ceļā pārbaudi bremzes, riepas un apgaismojumu, īpaši, ja pārvietojies vakara stundās.
• Esi uzmanīgs krustojumos un pie iebrauktuvēm – visbiežāk negadījumi ar mikromobilitātes rīkiem notiek sadursmēs ar auto, autovadītājiem laikus nepamanot braucējus. Atceries, ka uz pārejām jābrauc vienā ātrumā ar gājējiem vai vēl labāk – jāstumj braucamais pie rokas. 
• Izvēlies situācijai atbilstošu braukšanas ātrumu – uz ietvēm, gājēju tuvumā un vietās ar lielāku cilvēku plūsmu jo īpaši svarīgi pārvietoties piesardzīgi. 
• Bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam nepieciešama velosipēda vadītāja apliecība, savukārt ar elektroskūteri un atbilstošu vadītāja apliecību satiksmē drīkst piedalīties tikai pēc 14 gadu vecuma  – ja tādas nav, šos braucamrīkus ir aizliegts vadīt publiski pieejamās vietās. Tā ir vecāku atbildība – parūpēties, ka bērnam apliecība ir allaž līdzi.
• Atceries par noteikumiem un OCTA – Latvijā elektroskūteru un pašgājēju velosipēdu reģistrācija un OCTA ir obligāta. Taču vēlams parūpēties arī par apdrošināšanu, kas sedz gan braucamrīka bojājumu, gan nelaimes gadījumu, gan civiltiesiskās atbildības risku.