Lats aiziet, eiro nāk. Bet - kāds bija lata dzīvesstāsts?
Īsi pirms gadu mijas, kas Latvijā uz visiem laikiem būs ierakstīta kā jaunas naudas ēras sākums, iznākusi grāmata „Nauda ar Latvijas dvēseli. Lats”. Tā veltīta Latvijas nacionālajai valūtai – latam - un hronoloģiski vēsta par notikumiem, kas saistīti ar šo naudu gan pirmās, gan padomju, gan mūsdienu Latvijas laikā.
„Nauda ar Latvijas dvēseli. Lats” veidota kā fotogrāfiju un stāstu albums par un ap latiem, kas bijuši apgrozībā kā reāls maksāšanas līdzeklis. Grāmata bagātīgi ilustrēta ar vēsturiskām un mūsdienu fotogrāfijām, seniem avīžu izplēsumiem, dokumentiem. Tajā apskatāms arī katalogs ar naudaszīmēm, kas mūsu valstī kā maksāšanas līdzeklis kalpojušas teju 40 gadus.
Grāmatā ir vēsturiski stāsti un intervijas, kas saistītas ar notikumiem ap Latvijas latu, un daudz interesantu faktu, kas apvij nacionālo valūtu. Lūk, dažas atziņas no grāmatas:
* Latus un santīmus varēja saukt arī citādāk - „velta” un „imanta”, „līga” un „daila”, „pūķis” un „rūķis”. Šādas un vēl citādas versijas skanēja varas gaiteņos.
* 1919. gada beigās laikraksts „Brīvā zeme” vēstīja: „Latvijas naudas vienības apzīmēšanas jautājums pēdējā laikā stipri nodarbina valdības aprindas, pie kam daudzi atzinuši, ka labāks vārds par „lats” nav atrodams; turpretim valodnieki ar nedabisko nosaukumu „lats”, nepavisam nav mierā: latvju ausij viņš tiešām svešs un pretīgs.”
* 1929.gada 21.decembra rītā jauno piecu latu sudraba monētu pie bankām gaidīja tīkotāju rindas. Viena persona pret sudraba monētām varēja mainīt ne vairāk kā 50 latus. Daļai pirmo pieclatnieku monētas jostas uzraksta „Dievs, svētī Latviju” vārds „Dievs” bija novietots tieši virs galvas. Tās cilvēki uzskatīja par laimes naudu.
* Rihards Zariņš ir piecu latu monētas un daudzu citu naudaszīmju autors. Viņa zīmējumi ir smalki un skaisti, un pirms lata rašanās augsti novērtēti arī Krievijā – gan naudaszīmes, gan pastmarkas, vinjetes, ekslibri un pat zelta šķīvja gravējums jaunajam caram Nikolajam II.
* Pieclatnieka tautumeitas Zelmas Braueres privātais bilžu un dokumentu arhīvs, ar ko grāmatā ilustrēts stāsts par Zelmu, līdz mūsdienām saglabājies, pateicoties viņas māsīcas meitai, kura tā arī neizpildīja Zelmas māsas pēdējo gribu ģimenes arhīvu sadedzināt.
* Ja kāds gribētu 1941. gada 25. marta „Cīņā” atrast ziņu par lata beigām, viņam nāktos krietni papūlēties – tā ir iespiesta pēdējā lappusē pašā apakšā, pa vidu starp reportāžu par motociklistu militarizētajām sacensībām, aprakstu par lokomotīves mašīnistu biedru Lazdiņu un norādi „Iespiests VAPP spiestuvē „Spartaks”.
* Atjaunojot latu, mākslinieciskie piedāvājumi bija dažādi. Mums bija iespēja tikt pie latiem ar Brīvības pieminekļa, Raiņa un citiem attēliem – galvenais - bija jātiek skaidrībā, kādas zīmes un simboli visprecīzāk atainotu latviešu tautas tradicionālās vērtības
* „Ar paziņojumu par Latvijas rubli mēs nācām klajā Latvijas Televīzijā 1991. gada 7. maijā. Studijā bijām tikai divi: es un Einars Repše. Publikai tas bija pilnīgs šoks. TV operators, kurš filmēja mūsu paziņojumu, gandrīz nokrita no kājām,” laiku, kad Latvija bija ceļā uz savu naudu, intervijā atceras Ivars Godmanis.
* „Es esmu ļoti daudzas naudaszīmes faktiski izņēmis no apgrozības, tās parakstot ar savu autogrāfu. Domāju, ja cilvēki man ir lūguši naudu parakstīt, šaubos, vai viņi to ir aiznesuši uz veikalu tērēt,” intervijā par attiecībām ar latiem un citām naudaszīmēm, saka Einars Repše.
* „Tikai neprasiet, kur atrodas īstais ozols! Datorā tas atrodas. Dabā tāda nav!” saka lata banknošu autori Imants Žodžiks un Valdis Ošiņš. Jaunā Latvijas nauda bija skaista kā pati neatkarība. Kritikas par tās izskatu bija maz. Bet mākslinieki atceras, kā tā tapa. „Lai varētu strādāt, es aizņēmos naudu un aizlidoju uz Ameriku sapirkties visu, ko var. Tad man arī bija pirmais krāsu monitors. Uz tā jau varēja saprast, kas notiek, un mēs fočējām ekrānu...” atceras Ošiņš.
* „Poza, kad govs pagriež galvu un laiza sev sānu, ir ļoti skaista. Bet siluetā to grūti attēlot. Pusdienlaikā lopiņi jau paēduši, saguļ. Atkal smuki, bet atkal neder! Ja uzlūkojam govi kā objektu, viņai muguras daļā kauli izspiežas ļoti izteiksmīgi, tomēr taisīt šādu plastiski bagātu, bet kaulainu govi roka necēlās. Kā tu liksi tādu uz nacionālās valūtas!” monētu tapšanu atceras to dizaina autors Gunārs Lūsis.
* Izlaižot pirmo īpašā dizaina monētu ar stārķa attēlu, Latvijas Banka sabiedrību informēja, ka konkrētais vienlatnieks ir īpaša apgrozības monēta, kuras tirāža netiks papildināta, kā tas notiek ar citām dažādu nominālu apgrozības monētām. Jāteic gan, ka saistībā ar jauno monētu radās nelieli pārpratumi. Kad apgrozībā pēkšņi parādījās agrāk neredzēta monēta, daudzi pat satraucās, vai tagad vecie laši jāmaina pret jaunajiem stārķiem?
*Vērtīgāko Latvijas monētu – speciāli prezentācijas vajadzībām kaltu 1929.gada sudraba pieclatnieku – pirms vairākiem gadiem izsolē ASV pārdeva par 7500 dolāriem.
Grāmatu „Nauda ar Latvijas dvēseli.Lats” veidojis autoru kolektīvs, tā tapusi par uzņēmēju privāti ziedotiem līdzekļiem. Grāmatu finansiāli atbalstījuši: Fēlikss Lūkins, Valentīns Kokalis, Modris Fokerots, Jūlijs Krūmiņš, Dzintars Vizbulis, Raimonds Gerkens, Valdis Kalnozols, Meinards Mētelis un Aiva Vīksna. Viņiem katram ir savs īpašs stāsts par latu.
„Nauda ar Latvijas dvēseli.Lats” izdota A4 formātā un iesieta cietos vākos. Grāmata būs nopērkama grāmatnīcās un Ziemassvētku tirdziņos – Kalnciema kvartālā un Berga Bazārā.
Gaidot jauno Latvijas valūtu eiro, izdota grāmata par Latvijas latu
