Politoloģe: lēmums par "Vienotības" un RP sadarbību ir likumsakarīgs
Partijas "Vienotība" un "Reformu partijas" (RP) lēmums par sadarbību 12.Saeimas vēlēšanās noteikti nav pārsteigums pēdējo mēnešu notikumu kontekstā, sacīja politoloģe Iveta Kažoka, norādot, ka RP ir "klīniskās nāves stadijā jau kopš pašvaldību vēlēšanām".
Kā ziņots, "Vienotība" un RP līderi ir vienojušies par kopīgu sadarbību, startējot 12.Saeimas vēlēšanās. Tajās kandidēšana plānota no "Vienotības" saraksta un RP biedriem, kuri vēlēsies no minētā saraksta startēt, nāksies iestāties "Vienotībā", žurnālistiem sacīja "Vienotības" līdere Solvita Āboltiņa (V).
Kā uzskata Kažoka, iespējams, šāds lēmums tiktu atlikts vēl uz kādu laiku, ja ne grūtības valdības veidošanas procesā, bet, viņasprāt, vienlaikus esot skaidrs, ka lēmums par partiju sadarbību savā ziņā ir izdevīgs abām pusēm. No šāda viedokļa raugoties lēmums ir likumsakarīgs.
"RP iegūst iespēju turpināt iesāktos darbu gan Saeimā, gan valdībā, savukārt "Vienotība" nostiprina savas pozīcijas Latvijas politiskajā vidē un nākamās valdības veidošanas kontekstā, kā arī iegūst jaunus cilvēkresursus, kas Latvijas politikā ir salīdzinoši spēcīgi," izteicās politoloģe, piebilstot, ka būs interesanti raudzīties, kā tas funkcionēs tālāk.
Patlaban šķietot, ka RP ir gatava scenārijam par biedru iestāšanos "Vienotībā". Kažoka neizslēdz, ka redzamākie RP politiķi tā arī darīs, izņemot tos, kuri tikai pastarpināti ir bijuši saistīti ar RP. "Varbūt kādu no viņiem šis lēmums pasteidzinās izšķirties par savu politisko nākotni, vai nu vispār aizejot no politikas, vai pievienoties citām esošajām vai topošajām partijām," papildināja Kažoka.
Politoloģe norādīja, ka būšot interesanti, kas varētu notikt ar RP ministriem, it sevišķi pašreizējo izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski (RP), kuram bijuši publiski konflikti ar premjeru Valdi Dombrovski (V). Tāpat ir jautājums par ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (RP) nākotnes plāniem. Viņasprāt, būtu interesanti uzzināt, kuri redzamākie politiķi iestāsies "Vienotībā".
No politiskās perspektīvas raugoties, pēc Kažokas domām, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) varētu kļūt par "Vienotības" jauno seju.
"Manā izpratnē RP atradās klīniskās nāves stadijā jau kopš pašvaldību vēlēšanām vai pat ātrāk, kad viņi nespēja izšķirošā brīdī Rīgas mēra amata kandidātam izvirzīt kādu spēcīgu kandidatūru," izteicās Kažoka, norādot, ka kopš tā brīža partija bija tāda nedzīva, mākslīga partija, kura turējās kopā pēc inerces.
Kā ziņots, abas partijas konceptuāli vienojušās koordinēt rīcību arī vēl 11.Saeimas darbības laikā - tās darbosies kā divas atšķirīgas frakcijas, taču koordinēs savu rīcību, tostarp virzot Ministru prezidenta amata kandidātu, skaidroja Āboltiņa.
Līdz 18.janvārim, kad notiks "Vienotības" kongress, tiks izstrādāta "ceļa karte", kādā veidā notiks tālākā tuvināšanās. Pašlaik jau panākta vienošanās, ka 12.Saeimas vēlēšanās startēs politiķi no abiem politiskajiem spēkiem.
"Tā nav partiju apvienošanās, tā ir labējo politiķu tuvināšanās," izteicās Āboltiņa. "Vienotības" valde jau apstiprinājusi iniciatīvu par labējo politiķu tuvināšanos, jo "sašķelta politika nodara Latvijai kaitējumu", piebilda Saeimas priekšsēdētāja.
RP valdes loceklis Rinkēvičs norādīja, ka RP valde un Saeimas frakcijas deputāti ir atbalstījuši panākto vienošanos ar "Vienotību".
"Vienotības" un RP tuvināšanos pasteidzinājuši jaunās valdības veidošanas procesi, aģentūrai LETA iepriekš stāstīja RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Sarunas ar "Vienotību" par abu politisko spēku sadarbību notiek jau no jūlija. "Sarunas sākām jūlijā ar domu, ka abas partijas ir vienojušās, ka savstarpējā sadarbība ir iespēja labēji centriskām partijām rast risinājumu arī situācijā pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām," stāstīja Demiters.
Demiters jau iepriekš tika atklājis, ka "Vienotība" un RP vienojušās koordinēt rīcību jaunās valdības veidošanas procesā, tostarp arī Ministru prezidenta kandidāta izvēlēšanos, bet gada izskaņā tapa vienošanās par kopīgu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Kā vēstīja "pietiek.com", abu partiju saprašanās memorands paredzot kopīgu startu nākamajās Saeimas vēlēšanās un pēc būtības nozīmēšot RP ieplūšanu "Vienotībā". Saprašanās memorands par labēji centrisko spēku konsolidāciju un sadarbību paredzot, ka abas partijas izvirzīs kopīgu premjera kandidātu. Tāpat abas partijas kopīgi uzņemsies atbildību par premjera aicinātu un partiju deleģētu ministru darbu. "Vienotība" un RP plānoja vienoties, ka abas partijas deleģēs ministrus proporcionāli partiju Saeimas deputātu skaitam. Vienošanās arī paredzot, ka partijas atbalsta iespējami plašākas labēji centriskas koalīcijas valdības izveidi un RP piekrīt jaunajā valdībā iekļaut ne tikai neatkarīgos deputātus, bet arī Zaļo un zemnieku savienību.
"Vienotībai" Saeimā ir 20 deputāti, savukārt Reformu partijai - 14 mandāti. Partiju reitingos "Vienotība" ieņem otro vietu aiz "Saskaņas centra", bet RP iekļūšanu nākamajā Saeimā prognozē tikai retais.
Portāls "pietiek.com" tika atzīmējis, ka šāda vienošanās varot ietekmēt arī valdības veidošanas procesu - apstākļos, kad bezpartejiskā, bet "Vienotības" virzītā zemkopības ministre Laimdota Straujuma kavējoties piekrist aicinājumam uzņemties jaunās valdības vadīšanu, par otro reālāko kandidātu no abu partiju vidus tiekot uzskatīts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
