Paziņoti prestižās Purvīša balvas 2013. gada ceturtā ceturkšņa nominanti

Izvērtējot 2013. gada ceturtā ceturkšņa (oktobris – decembris) izstādes un mākslinieku darbus, nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2015. gada februārī, neatkarīgo ekspertu darba grupa ir nominējusi četrus māksliniekus vai mākslinieku grupas, Kasjauns.lv informēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Reklāmas un informācijas darba kuratore Nataļja Sujunšalijeva.

Par Purvīša balvas nominantiem kļuvuši:

* Ivars Drullis par personālizstādi „Jums tūlīt atlaidīs” galerijā „Alma”, īpaši izceļot darbu „Dainu skapis”. Šo izstādi vēl var aplūkot līdz 24. janvārim.

„Ivara Drulles „Dainu skapis” ir nekomplimentārs mūsdienu Latvijas sabiedrības portrets. Šajā ārēji amatnieciski nostrādātajā objektā apkopotas divdesmit septiņas epizodes, kas raksturo Latvijas iedzīvotāju garīgo stāvokli. Autora izmantotais mākslinieciskais paņēmiens – uzšķērstā anonimitāte – kopumā rada nepievilcīgu un biedējošu priekšstatu par lokālo sabiedrību. Šis darbs kā seismogrāfs precīzi reģistrē mūsu vides mentālās svārstības – to, kas paliek, kad maskas tiek noņemtas, ko meklē cilvēks mūsdienu Latvijā,” uzskata mākslas zinātniece Ieva Kalniņa.

Savukārt mākslas un kultūras interneta portāla arterritory.com krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs piebilst: „Stāsts, kas veidots no reāliem stāstiem. Cilvēku dvēseles mehānika atkailinātā veidā. Paslēpta vientulība. Šī eleganti un meistariski izveidotā izstāde, manuprāt, ir par ļoti svarīgu tematu – mēroga trūkumu apkārtējā dzīvē.”

* Ģirts Muižnieks par personālizstādi „5.7.32.34” Mūkusalas Mākslas salonā. To arī vēl var paspēt aplūkot līdz 18. janvārim.

„Uzskatu, ka viņa mākslā ir akumulētas un jaunākajā izstādē spilgtā, radošā veidā attīstītas būtiskas tradīcijas, kas veido mūsu modernitāti. Tā ir plašāka problemātika, kas ietver arī sociālus modeļus, ne tikai mākslas aspektus, un tas ir nopietni apspriežams un izvērtējams, jo kultūru rada kultūra. Tas padara ļoti interesantu šo koloristiski izsmalcināto, aristokrātiskumā iekapsulēto un utopiski sensitīvo glezniecību,” ekspertu izvēli pamato mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane.

* Ginters Krumholcs par personālizstādi „Kāpēc tu mani nepamodināji?” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā, kuru varēja skatīt pērn novembrī un decembrī.

„Nāves un nekrofilas uzmanības klātbūtne Krumholca darbos kļūst nepatīkama tieši tik tālu, lai mazliet aizskartu, mazliet liktu domāt un mazliet atgādinātu pastaigu kādā Parīzes kapsētā. Aizdomas, ka tā ir cilvēka rokas neaizskarta matērija un ka tās raupjums liecina par piespiedu sastingumu kādas lielas dabas kataklizmas rezultātā, kā arī baismā nojauta, ka ikkatra apturēta lieta satur savu daļu realitātes kiča, ir šo darbu iedarbīgais rezultāts. Turpretī, šķiet, pašam autoram šis stilizētais tiešums ir metode. Metode, lai vismaz kaut kā mēģinātu domāt par visa – sevi ieskaitot – beigšanos,” savu viedokli pauž kinorežisors Dāvis Sīmanis.

„Mīlestība, nāve, mirkļa nozīme, apstākļu sakritība – tas viss ir šeit,” rezumē Sergejs Timofejevs.

* Kristaps Ģelzis un Ģirts Bišs par darbu „Kancele” Rīgas Doma dārzā, kuru tur varēja skatīt pērn no 24. oktobra līdz 24. novembrim.

„Mākslinieka Kristapa Ģelža un komponista Ģirta Biša multimediālo objektu „Kancele” veido septiņu metru augstumā uzstādīts apgaismes stabs ar ventilatoru apgaismes ķermeņa vietā. Tas piedāvā atlaist grēkus. Apmeklētājs, nosūtot savu grēksūdzi īsziņas veidā, saņem grēku atlaišanu, ko apliecina Ģirta Biša vokālā skaņdarba atskanēšana, kur latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, kas ir daļa no Jēzus Kristus Kalna sprediķa, kurā cita starpā mēs tiekam mācīti, kā pareizi lūgt Dievu. Ventilators šeit izmantots kā mūžības – perpetuum mobile – simbols. Šis darbs ir skaudra metafora par nepārejošo cilvēka niecības sajūtu Dieva valstības priekšā,” stāsta mākslas kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.

Vēl eksperti 2013. gada ceturtā ceturkšņa nominācijā izvirzīja trīs mākslinieku izstādes, kuras par nominantiem nekļuva. Tās bija:

* Artura Bērziņa personālizstāde „Prāta darbi” Rīgas Mākslas telpas Intro zālē (08.11.–08.12.2013);

* Pauļa Liepas personālizstāde „Dienas kārtība” Mūkusalas Mākslas salonā (05.12.2013–18.01.2014) un

* Maijas Kurševas personālizstāde „Seriāls” kim? Laikmetīgās mākslas centrā (09.10.–17.11.2013).

Laika posmā no 2012. gada 15. decembra līdz 2014. gada decembrim Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā darbojas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) 20. gadsimta. 2. puses – 21. gadsimta kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas „Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece, kuratore, kritiķe Ieva Kalniņa, mākslas zinātniece Stella Pelše, mākslas zinātniece, LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja Astrīda Rogule, kinorežisors, teorētiķis Dāvis Sīmanis, mākslas un kultūras interneta portāla arterritory.com krievu redakcijas galvenais redaktors Sergejs Timofejevs. No 2013. gada 1. oktobra ekspertu komandā sākusi strādāt arī mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane. Viņa nomainīja mākslas zinātnieci Ramonu Umbliju, kura personisku iemeslu dēļ darbu ekspertu grupā vairs nevarēja turpināt. Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī. Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē LNMM sadarbībā ar muzeja patronu SIA „Alfor”.

Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”.

Kasjauns.lv/Foto: publicitātes foto