Plastikāta maisiņa dēļ slēdz Liepājas Zivju ielu, bet līmes dēļ - Mārupes pastu. Nedēļas dīvainību TOP 5. FOTO. VIDEO

Trešdien no rīta ārkārtas situācija tika izsludināta Mārupes pasta nodaļā un tās durvis tika slēgtas. Par iemeslu tam bija stiklšķiedras izstrādājumiem paredzēta līme. Ar šo līmi var salipināt vai aizlipināt ciet dažādus stikla šķiedras izstrādājumus, kas, kā zināms, nav tikai laivas, vējģeneratoru spārni, slēpes, vannas, planieri, kāju protēzes un daudzas citas lietas, bet arī durvis. Šoreiz stiklšķiedras līme gan bija īpaša – tā Mārupes pasta durvis aizlipināja no attāluma.

Trešdien no rīta, ierodoties darbā, darbinieces pasta nodaļas telpās sajutušas nepatīkamu aromātu, taču tā kā tas nav traucējis strādāt, viņas sākušas darbu un to turpināja aptuveni divas stundas, līdz sākās slikta pašsajūta un galvas reiboņi. Tad pastnieces arī ievēroja, ka divām pasta pakām radusies sūce un saprata, ka šīs pakas ir aizdomīgās smakas avots. Esot pakas tuvumā sliktās pašsajūtas simptomi pastiprinājušies, tādēļ darbinieces izsaukušas operatīvos dienestus un brīdi vēlāk viņas nogādātas ārstniecības iestādē. Uz notikuma vietu izbrauca operatīvo dienestu pārstāvji no Latvijas Infektoloģijas centra, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta.

Pēc „tekošo un smirdošo” paku apskates konstatēts, ka tajā atrodas līme, kuru parasti izmanto laivu vai citu stiklšķiedras izstrādājumu līmēšanai. Šie sūtījumi pasta nodaļā bija saņemti otrdien un pasta telpās atradušies visu nakti, tajā radot ne visai patīkamu atmosfēru.

Ceturtdien Mārupes pasts jau strādāja ierastā režīmā. Savukārt uzņēmums „Latvijas pasts” apzina nodarītos zaudējumus, apsverot iespēju normatīvo aktu noteiktajā kārtībā vērsties pie minēto sūtījumu sūtītāja ar prasību par zaudējumu segšanu, jo pasta sūtījumos atbilstoši Pasta likumam nedrīkst ievietot ķīmiskas, viegli uzliesmojošas un infekciozas vielas.

Bīstamais sūtījums Mārupes pasta nodaļā (TV3 Ziņas)

Plastikāta maisiņa dēļ izsludina trauksmi Liepājas centrā

Liepājnieki jau bija pieraduši, ka ik pa laikam kāds garīgi nelīdzsvarots „asprātis” policijai un ugunsdzēsējiem ziņo par ievietotiem spridzekļiem tirdzniecības namā „Kurzeme”, dzelzceļa stacijā vai uz Kalpaka tilta. Pirms dažām dienām policija paziņoja, ka viltus teroristi notverti, un liepājnieki atviegloti nopūtās: „Tagad varēs mierīgi justies un policija pēkšņi vairs neslēgs stacijas, tiltus un veikalus, lai meklēto neesošas bumbas!” Bet kas tev deva...

Pamatīga jezga trešdienas pievakarē izcēlās pašā Liepājas centrā, kur aizdomīga maisiņa dēļ slēdza Zivju ielu. Tā atkal bija kārtējā viltus trauksme. Šoreiz gan viltus terorists nezvanīja operatīvajiem dienestiem, viņam vien pietika uz ielas pie bankomāta atstāt prastu iepirkumu maisiņu.

Trešdienas vakarā Liepājā tika slēgta Zivju iela posmā no Kungu ielas līdz Peldu ielai. Tā tika norobežota ar policijas lentām un norobežotajā posmā rosījās policisti, raksta portāls liepajniekiem.lv.

22. janvārī ap pulksten astoņiem vakarā operatīvie dienesti saņēma informāciju, ka Zivju ielā atrasta aizdomīga izskata soma, kas varētu būt bīstama. Aizdomīgā nešļava bija pie bankomāta Zivju ielā 11/13 kāda aizmirsts plastikāta maisiņš, kurā atradās ar līmlenti notīta kartona kaste.

Kā to paredz noteikumi, drošības apsvērumu dēļ policija slēgusi Zivju ielu un norobežojusi iespējamo bīstamo vietu. Notikuma vietā strādāja operatīvie dienesti un pārbaudīja aizdomīgo priekšmetu, vai tas nav sprādzienbīstams. Aizdomīgais priekšmets izrādījās nekaitīgs plastikāta maisiņš.

„Swedbank” radītos garaiņus notur par ugunsgrēku uz „Saules akmens”jumta

Tieši pirms nedēļas viltus izsaukumu saņēma arī Rīgas ugunsdzēsēji. Pie tam visai satraucošo – svilst „Swedbank” galvenā ēka „Saules akmens” Ķīpsalā! Pēc Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas atklāšanas uguņošanas sestdienas vakarā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma vairāku satrauktu iedzīvotāju zvanus, ka aizdedzies Daugavas kreisajā krastā esošās „Swedbank” daudzstāvu biroju ēkas jeb Saules akmens jumts.

Notikuma vietā, ņemot vērā ēkas sarežģītību, ieradās vairākas ugunsdzēsēju brigādes. Tomēr, pārbaudot ēku, secināts, ka aizdegšanās nav notikusi - par dūmiem iedzīvotāji maldīgi uztvēruši ēkas apkures sistēmas garaiņus, kas tiek izvadīti uz ēkas jumta.

Iespējams, ka satrauktie iedzīvotāji „Swedbank” radītos nekaitīgos garaiņus par postošām ugunsliesmām uzskatīja kā loģisku turpinājumu sestdien pie Vanšu tilta notikušajam otrajam Pasaules ugunsskulptūru čempionātam, kas noslēdzās 11. Novembra krastmalā ar gaismas parādi un krāšņu uguņošanu, jo nevar taču būt dūmi bez uguns.

To, ka eiro latviešiem ir īsta Dieva dāvana šajās dienās vairākkārtīgi mēģinājuši pierādīt krāpnieki, kuri lētticīgajiem latviešu bodniekiem pamanījušies īstu eiro vietā iesmērēt vienkārši dāvanu jeb precīzāk Krievijā sadrukātas eiro banknotes – suvenīrus. Kaut arī uz viltus naudas zīmēm ir uzdrukāts uzraksts, ka tās ir suvenīrs un tām ar reālu maksāšanas līdzekli nav nekāda sakara, mūsu bodnieki to nav ņēmuši vērā. Tā kā esiet uzmanīgi – Krievijā drukātajam nevar akli uzticēties!

Savukārt pirmdien Rīgā, Latgales priekšpilsētā, kāds vīrietis lombardā, pērkot 160 eiro vērtu gredzenu, norēķinājās ar divām 100 eiro suvenīrbanknotēm. Lai gan uz tām bija norādes, ka tās ir suvenīri un nav paredzētas kā maksāšanas līdzeklis, lombarda darbinieks šos uzrakstus nepamanīja un banknotes pieņēma, kā arī izdeva 40 eiro atlikumu.

Kā vēlāk norādīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas galvenais inspektors Raitis Kalnačs, šādi gadījumi ir sastopami visā Eiropā. Krāpšanās izmantotās suvenīru banknotes parasti ir izgatavotas Krievijā un brīdinājuma teksti uz tām ir krievu valodā. Tādēļ policija aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un uzmanīties no krāpniekiem.

Lai arī šīs nedēļas nogalē Rīgas pašvaldība sprieda, ka, iestājoties ilgstošam un stabilam salam, uz Rīgas ūdenstilpnēm ir izveidojusies noturīga ledus kārta, un tāpēc var daļēji atcelt paaugstinātas ledus bīstamības periodu pilsētas administratīvās teritorijas robežās un nu šur tur pilsētas robežās tomēr varēs uzkāpt uz ledus un bļitkotāji doties lielā loma meklējumos, pagājušās nedēļas beigās un šīs nedēļas sākumā policisti ne pa jokam nopūlējās, lai neapzinīgos bļitkotājus aiztrenktu no ledus. Tomēr jāatceras, ka arī tagad ir vairākas vietas, kur kategoriski aizliegts kāpt uz ledus, kā, piemēram, Daugavā no ietekas Rīgas jūras līcī līdz Dzelzceļa tiltam, Juglas upē un citviet.

Pagājušās nedēļas nogales divās brīvdienās Rīgas pašvaldības policija uz ledus iztraucējusi 73 makšķerniekus un gājējus, pastāstīja pašvaldības policijas Ūdenslīdēju, glābēju un civilās aizsardzības nodaļas priekšnieks Edgars Rudzītis.

Rudzītis norādīja, ka ziemā, kad ledus kļūst arvien biezāks, bīstamība ir mazāka nekā pavasarī, tāpēc policisti necenšas uzreiz sodīt katru, kas atrodas uz ledus. Taču, laikam kļūstot siltākam, kad ledus sega dilst un atrasties uz ledus ir daudz bīstamāk, policija izņēmuma gadījumos sāks makšķerniekiem noformēt pirmos administratīvā pārkāpuma protokolus. Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā kopš 21.decembra, kad uz dažām ūdenstilpēm sasala pirmā plānā ledus kārtiņa, bija noteikts paaugstinātas bīstamības periods. Šajā laikā iedzīvotājiem atrasties uz ūdenstilpju ledus ir aizliegts un saskaņā ar sabiedriskās kārtības noteikumiem par prasību neievērošanu var uzlikt naudas sodu līdz 71 eiro. Ja minēto prasību neievērošanas dēļ personu glābšanas darbos tiks norīkoti speciālie dienesti, naudas sods varēs sasniegt no 142 līdz 350 eiro.