Latvijas Biznesa koledžai atņem akreditāciju. Iestādes darbības metodes - visai interesantas

Augstākās izglītības padomes pieņemto lēmumu Latvijas Biznesa koledža pārsūdzējusi Izglītības un zinātnes ministrijā. Tās lēmums būs zināms ne agrāk kā 10.decembrī.  Taču, ja arī tas būs negatīvs, koledža ir apņēmusies  vērsties tiesā.

Latvijas Biznesa koledžu vērtēja ekspertu komisija septiņu cilvēku sastāvā, tai skaitā divi bija nozarē atzīti profesionāļi no ārvalstīm.

Vienlaikus, gan drošības iestādes, gan citas atbildīgās iestādes ir nobažījušās par nelegālās imigrācijas riskiem, saistībā ar šīs koledžas mēģinājumiem piesaistīt ārvalstu studentus. Pērn starp tiem bijuši simtiem pakistāniešu, kas gan līdz Latvijai nav tikuši. Iespējams, ārzemju studenti ir koledžas mēģinājums glābt biznesu, jo tajā pēdējos gadus dramatiski – pat vairāk nekā uz pusi sarucis uzņemto studentu skaits. 

Latvijas Biznesa koledžas sociālajā tīklā “Facebook” izvietotajā reklāmas video redzami kadri, kas varētu darboties kā magnēts jauniešiem, kuriem Eiropa ir sapņu zeme. Studenti krekliņos ar Eiropas Savienības karoga apdruku. Arī pavedinošas meitenes. Un Latvijas Biznesa Koledžu te nekautrējas saukt par universitāti.

Tieši nepietiekami uzraudzītā ārvalstu studentu uzņemšana, kā arī vairāk nekā divdesmit studentu (galvenokārt no ārvalstīm) sūdzības gan par studiju kvalitāti, gan komunikācijas problēmām, gan finanšu darījumiem bija iemesls koledžas ārkārtas akreditācijas uzsākšanai.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors Juris Zīvarts: “Bija aizdomas par to, ka nav izvērtēts tas, vai valodas prasmes ļauj šeit studēt. Mums tas raisīja aizdomas, ka nav ideja sniegt pakalpojumus augstākās izglītības jomā, bet saņemt šo te finansējumu sākumā no studējošajiem, un tad ar viņiem vairs nekomunicēt. Palaist pašplūsmā.”

Latvijas Biznesa koledža aizvadītā gada pārskatā norādījusi, ka tā vēlas nodarboties ar izglītības eksportu un kā mērķa valstis nosauc Indiju, Pakistānu, Uzbekistānu, Kamerūnu un citas. Tai pašā laikā ekspertu komisija bija secinājusi, ka neraugoties uz šādu mērķi piesaistīt ārvalstniekus, augstskolas personālam nav pietiekamas svešvalodu zināšanas.

Par dokumentu kārtošanu nokļūšanai Latvijā koledža studēt gribētājiem prasīja maksāt iestāšanās maksu – 200 eiro. Šis maksājums ir neatkarīgi no tā, vai students tiktu uzņemts izglītības iestādē, vai nē.

Latvijas Biznesa koledžas direktors Normunds Gūtmanis: “Šī nauda netiek atmaksāta, tas ir visos līgumos ar studentu ierakstīts.” Skola neuzņemas atbildību par to, ka students, piemēram, nesaņems uzturēšanās atļauju.

Atteikumu bijis daudz, un iespējams, koledžai vismaz sākotnēji pārāk nav rūpējis, vai viņu students būs spējīgs mācīties. “Mēs secinājām, ka zināšanas par augstskolu, par to, par ko mācīsies, viņam nav. Viņš nezin, ko un kur mācīsies. Tas ir viens no bažu iemesliem, viens no nelegālās imigrācijas riskiem,” Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze.

Latvijas Biznesa koledža pērn Akadēmiskās informācijas centrā iesniegusi vairāk nekā pusotru tūkstoti (1519) lūgumu salīdzināt kopumā divarpus tūkstošus (2577) izglītības dokumentu. Tas nozīmē, ka studēt kārotāji par palīdzību dokumentu kārtošanā varētu būt samaksājuši aptuveni 300-mt tūkstošus eiro (1519x200=303'800). Aptuveni tikpat liela bijusi arī koledžas peļņa pērn. Daļu no tās uzņēmuma īpašnieki – Viktors un Sergejs Pasternaki šogad plānoja izņemt dividendēs.

Visvairāk dokumentu salīdzināšanai nāca no Pakistānas (747), Indijas (443), Bangladešas (431, Kamerūnas (266), arī  Uzbekistānas (156) un Kazahstānas (76).  Dokumentu pārbaudē atklāts, ka gandrīz tūkstotim no studētgribētājiem nav bijusi pat vidējās izglītības, bet 13 gadījumos izglītības dokuments vispār bijis viltots.

Ārlietu ministrija raidījumam norāda, ka “izskatot Latvijas Biznesa koledžas potenciālo studentu vīzu pieprasījumus vēstniecībās, bieži atklājās, ka viņiem ir ļoti vājas svešvalodu zināšanas, vai bijušas sliktas sekmes līdzšinējās mācību iestādēs. Bieži tika konstatēts arī augsts nelegālās imigrācijas risks.”

To, ka studentu atlase bijusi formāla, secinājusi arī Drošības policija. Tā pērn un šogad drošības un nelegālās imigrācijas risku dēļ atteikusies izsniegt uzturēšanās atļaujas gandrīz simt ārzemniekiem no riska valstīm, kuri mēģināja nokļūt Latvijas Biznesa koledžā. Taču pat tie, kuri bija tikuši līdz Latvijai, koledžā ilgi neaizkavējās – no 58 uzņemtajiem ārvalstu studentiem 44 bija atskaitīti gada laikā.

Latvijas Biznesa koledžas direktors Normunds Gūtmanis atzīst, ka ar to bijusi problēma. Šķitis, ka students zina angļu valoda, bija domājuši, ka studēs, bet nē – bijuši signāli, ka kāds jau noķerts uz robežas, kāds - jau Vācijā.

Latvijas Biznesa koledžas ārkārtas akreditāciju, veica septiņi eksperti, tai skaitā divi no ārzemēm. Turklāt vērtēšanā eksperti iepriekš saņemtās sūdzības nemaz neizmantoja kā informācijas avotu vai pierādījumus. Tā vērtēja koledžas atbilstību saskaņā ar akreditācijas noteikumiem. Taču slēdziens – atteikt akreditāciju, ir Latvijā līdz šim nebijis gadījums.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra: “Viedoklis bija tāds, ka no 9 kritērijiem neviens kritērijs netiek pilnībā izpildīts.  Četri pilnībā netiek ievēroti, un pieci – daļēji. (..) Latvijas Biznesa koledža darbojas kā naudas pelnīšanas uzņēmums nevis augstākās izglītības institūcijas. Organizācija, pārvalde, mērķi – naudas pelnīšana, līdz ar to prognozēt, kā uzvedīsies naudas pelnīšanas institūcijas man nav viedokļa.  Bet kā augstākās izglītības institūcijai tai nav nākotnes ar šādu uzbūvi, struktūru un pieeju darba organizēšanai.”

Eksperti secināja, ka koledžai nav pārliecinošas stratēģijas, kas garantētu pakalpojuma ilgtspēju un kvalitāti. Tāpat nav rasts pamatojums arī koledžas finansiālai ilgtspējai.

Koledžas direktors Gūtmanis uzsver, ka tagad lielākā daļa problēmu ar ārvalstniekiem ir novērstas. Un viņaprāt ārkārtas akreditācija bijusi kāda speciāli pasūtīta: “Galvenais iemesls ir ārzemnieki. Un mēģinājums šeit pievilkt klāt kvalitāti, ir neveiksmīgi.”

Pirms pieciem gadiem Patērētāju tiesību aizsardzības centrs  sodīja Biznesa koledžu par maldinošu komercpraksi – tās reklāmās tika nepamatoti lietoti tādi vārdi kā “par brīvu” un “bezmaksas” lietošanu.