Narkotiku izsniegšanā vainotais ārsts Jakovins tikai palīdzējis vēža slimniekiem

Policija sāka izmeklēšanu jau 2010. gada oktobrī pēc Krimināllikuma 250. panta, kas paredz cietumsodu no viena līdz pieciem gadiem. Pati tiesvedība ilgst no 2011. gada, nākamā tiesas sēde paredzēta tikai augustā. Nodarboties ar ārsta praksi Jakovinam nav aizliegts, viņš pats nekādus komentārus nesniedz.

“Tas ir stāsts par paliatīvo aprūpi,” Kas Jauns Avīzei atklāj Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. “Mēs šo gadījumu izvērtējām Ārstu biedrības ētikas komisijā. Visos gadījumos ārsts stiprās atsāpinošās zāles, kas ir narkotisko un psihotropo vielu sarakstā, nozīmējis pamatoti. Viņa lielākais pārkāpums ir, ka nav bijuši pienācīgi noformēti dokumenti. Ja vērtē tīri no dokumentu viedokļa, stiprās zāles izrakstītas nelikumīgi. Savukārt no cilvēciskā un medicīniskā viedokļa viss ir pilnīgā kārtībā.”

Apinis piekrīt, ka dokumenti ir jānoformē pareizi, sevišķi, ja runa ir par psihotropiem un narkotiskiem līdzekļiem. Tomēr, ja Ārstu biedrībai jāizvēlas, kas ir svarīgāk – pacienti vai dokumenti –, pirmajā vietā liek cilvēku.

Pie Jakovina palīdzību meklējuši daudzi pacienti un viņu ģimenes, kad vēža pēdējās, neārstējamās stadijās sāpes kļūst neizturamas un ar parastajiem pretsāpju līdzekļiem neremdējamas. Katrs šāds mirklis slimniekam liek aurot un burtiski pa sienām skriet, tomēr zāles, kas pieklusinātu ārprātīgās mocības, ir diezgan grūti saņemt – birokrātiskā kārtība ir ļoti sarežģīta. Latvijā pat ir bijis gadījums, kad ar vēzi slims bērns mocījās sāpēs, bet mediķi sekoja priekšrakstiem – ja nu izveseļojas un no zālēm rodas atkarība. Pēc nedēļas bērns nomira...

 “Nevienam pacientam nav jācieš šādas sāpes laikmetā, kad ir labas atsāpinošās zāles! Pats būdams ārsts anesteziologs, novērtēju kolēģa Jakovina atsāpināšanas taktiku kā ļoti precīzu un savlaicīgu. Ne vienmēr tie ir stiprākie narkotiskie līdzekļi, ko Jakovins izrakstījis, taču katrā gadījumā visefektīvākie,” saka Apinis.

Jakovins valmieriešiem ir pazīstams ar savu pieejamību un atsaucību, ne velti viņam ir Latvijā lielākais pacientu skaits – ap pieciem tūkstošiem pat pēc apsūdzības uzrādīšanas. Tas ir divas līdz trīs reizes vairāk nekā vidēji ģimenes ārstam.

Jakovinam varot zvanīt jebkurā dienā jebkurā laikā, un, ja būs nepieciešamība, viņš atbrauks pie pacienta un palīdzēs, un tas būtu tikai loģiski, ja ārstam būtu līdzi kāda stipro zāļu ampula. Kad 2011. gadā policija uz īsu laiku aizliedza Jakovinam strādāt par ārstu, sašutušie pacienti piketēja un savāca vairāk nekā 1500 parakstu viņa aizstāvībai.

Sirdzēji stāsta, ka Jakovins strādā ātri, precīzi, iejūtīgi un pat ne vienmēr ņem pacienta iemaksas no mazturīgākiem cilvēkiem. Gada balvai medicīnā ārsts izvirzīts ne pirmo reizi, pērn tikai nedaudz viņu šķīra no pirmās vietas nominācijā Gada ārsts. Šogad par dakteri saņemts vairāk nekā 300 vēstuļu ar sirsnīgiem vārdiem, un tieši pacientu balsojums noteica rezultātu.

Iespējams, kāds atriebies

“Palīdz visiem un vienmēr, nešķirojot pacientus. Sasniedzams vienmēr un palīdz pat bezcerīgās situācijās, kad citi ārsti tikai plāta rokas un saka, ka nekas nav līdzams.” “Viņš ir zelta cilvēks! Nekad neatsaka pacientam, kaut pašam jau grūti. Kad ieiet pie viņa, jau smaidīt gribas,” šie ir tikai daži citāti no vēstulēm.

Kāda valmieriete vēloties gan palikt anonīma, vēsta: “Šis ir vienīgais ārsts Valmierā, kurš atbrauca uz māju pie slima bērniņa pat sestdienā un vienmēr atbildēja uz telefona zvanu.” Citi ģimenes ārsti, pieņemot tikai pēc iepriekšēja pieraksta un uz zvaniem atbild pieņemšanas laikā. “Bet pacienti neslimo plānoti, nevar taču paredzēt, ka bērns saslims rītdien,” piebilst māte.

Neoficiāli runā, ka Jakovins iegāzts atriebības dēļ, pieļauti gan personīgi, gan profesionāli motīvi. 2001. gadā viņam nācās atstāt Valmieras slimnīcas direktora amatu, jo bija saņemti pārmetumi par iestādes lielajiem nodokļu parādiem un neizdevīgi noslēgtajiem līgumiem. Pašlaik Jakovins ir arī ievēlēts Valmieras domē no ZZS.