"Maximas" traģēdijas lietas izskatīšanu atliek līdz aprīlim. VIDEO

Atbildētājs SIA "Tineo" bija pieteicis lūgumu par lietas skatīšanu slēgti, jo lietā tikšot vērtēti rakstveida pierādījumi, kuri satur informāciju par uzņēmuma komercnoslēpumu. "Tineo" pārstāvis Agris Repšs norādīja, ka lietā ir iesniegti dokumenti - līgumi par darījumiem, kuri satur sabiedrībai neatklājamu informāciju.

Prasītāja pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Gobzems gan norādīja, ka šādam lūgumam nav pamatojuma un tas ir noraidāms. Gobzems uzsvēra, ka Latvijas tiesu praksē ir bijušas vairākas līdzīgas lietas un tās lielākoties bija skatītas atklāti, izņemot, ja pats prasītājs lūdza tās skatīt slēgti. Tiesa gan norādīja uz faktu, ka viens no prasītājiem ir nepilngadīgs un atklāta sēde varētu ietekmēt viņa intereses.

Gobzems akcentēja -, ja būs nepieciešamība, tad būs lūgums par procesa skatīšanu slēgti, tomēr šajā procesa stadijā "maniem klientiem nav nekā slēpjama". Tiesa nolēma šo jautājumu pagaidām atstāt atklātu, jo nav redzams pamatojums slēgtām sēdēm.

SIA "Maxima" bija pieteikusi lūgumu par pierādījumu izprasīšanu no paralēli izskatītā kriminālprocesa saistībā ar datiem par signalizāciju. "Maxima" pārstāvis zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs norādīja, ka ar šādu lūgumu uzņēmums vērsās pie policijas, bet tas nebija apmierināts. Tāpēc "Maxima" lūdza tiesu izprasīt - ja tas ir iespējams - šos pierādījumus no policijas, lai varētu pierādīt savus iebildumus pret prasību.

Tiesa nolēma šo lūgumu apmierināt.

Atbildētāji vēl ir pieteikuši lūgumu par pienākuma uzlikšanu no prasītāja izprasīt vairākus pierādījumus, kā arī tika saņemts lūgums par vairāku civillietu apvienošanu, kas ierosinātas citās tiesās. Par šiem lūgumiem pušu starpā izvērtās ilgas diskusijas.

SIA "Re&Re" pārstāvis Uģis Grūbe tiesas sēdē norādīja, ka nedrīkst visu pierādījumu iesniegšanas nastu likt tikai uz atbildētāja pleciem, tos iesniegt ir nepieciešams arī pašam prasītājam. Gobzems gan norādīja, ka morālā kaitējuma lietās prasītājam nav juridiska pienākuma, kā arī principā nav iespējams pierādījumus iegūt un tieši atbildētājam ir jāpierāda savs nevainīgums.

Tam gan nepiekrita atbildētāji, uzsverot, ka lietā no prasītāju puses nav iesniegts neviens pierādījums.

Savukārt attiecībā uz "Maxima" lūgumu apvienot lietas procesuālās ekonomijas labad Gobzems atbildēja, ka tas - gluži pretēji - nesekmētu lietas ātrāku izskatīšanu, jo, iespējams, tiesā tiks iesniegtas vēl papildu prasības no cietušajiem, kā arī citās tiesvedībās ir papildu prasītāji. Atbildētāji gan norādīja, ka visas minētās lietas ir identiskas pēc savas būtības, kā arī tiktu panākts viens spriedums, kas novērstu to, ka dažādās tiesās nolēmumi varētu būt atšķirīgi.

Sēdes beigās tika aktualizēts arī jautājums par iespējamu mierizlīgumu, tomēr izkristalizējās, ka pušu starpā nekādu konkrētu sarunu par to nav bijis, it sevišķi tāpēc, ka prasītājs neko konkrētu mierizlīguma pamatam nav piedāvājis. Gobzems gan uzsvēra, ka izlīgums būtu labāk, jo "atbildētājus pārstāv Latvijas labākie un dārgākie advokāti".

Savukārt Rīgas dome lūdza atstāt atklātu lūgumu par tiesvedības apturēšanu, un šis jautājums tika atstāts atklāts.

Pēc sēdes Rozenbergs žurnālistiem norādīja, ka izlīguma iespējas viņš, iespējams, vērtē kā reālas, ja prasītāju puse formulēs gan saprotamā apmērā savas prasības, gan pamatot atbildības sadalījumu starp atbildētājiem.

"No celtās prasības "Maxima" joprojām, līdz šai dienai, nav precīzi skaidrs, kādi pārmetumi tiek izvirzīti un kādas darbības vai bezdarbības novedušas pie tik traģiskām sekām," izteicās Rozenbergs.

Iesniegtās prasības summu - 100 miljonus latu -, ko prasītājs vēlas piedzīt solidāri, Rozenbergs "maigākajā versijā" varēja nodēvēt par populismu. Tiesa līdz 16.aprīlim atlika lietas izskatīšanu, lai saņemtu pierādījumus par lietām, kas atrodas citu tiesu lietvedībā, kā arī jau minēto pierādījumu izprasīšanai par signalizāciju.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa šodien sāka skatīt pirmo no Zolitūdes traģēdijas civillietām. Lietu vērtē tiesnese Ilze Ošiņa. Atbildētāju statusā šajā lietā ir "Maxima Latvija", SIA "Re&Re", SIA "Homburg Zolitude", SIA "Tineo", Rīgas dome. Ar šo prasību tiesā vērsās trīs cietušie, kuru tuvinieki gāja bojā šajā traģēdijā.

Rīgas rajona tiesa 2015.gada 17.martā paredzējusi izskatīt civilprasību saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Savukārt Talsu rajona tiesā sēdes datums vēl nav noteikts, jo arvien rit termiņš paskaidrojumu sniegšanai, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Zolitūdes traģēdijas lietas ir ierosinātas arī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā, un tagad šo lietu paredzējusi izskatīt tiesnese Maira Griķe. Tāpat prasības pieteikumi par vairāku miljonu eiro kompensācijas piedziņu ir iesniegti Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā. Katra no prasībām ir iesniegta par 70 miljonu eiro kompensācijas piedziņu.

Zemgales priekšpilsētas tiesa minēto pieteikumu pieņēmusi, bet pievienojusi ierosināto lietu otrai tiesā esošajai prasībai. Latgales priekšpilsētas tiesā pieteikumam nav virzības, bet Vidzemes priekšpilsētas tiesā 19.februārī tiesnese lēmusi pieteikumu atstāt bez virzības.

Visās minētajās prasībās ir septiņi atbildētāji - "Maxima Latvija", "Re&Re", "Homburg Zolitude", "Tineo", Rīgas dome, arhitektu firma "Kubs" un SIA "HND Grupa". Prasības pieteikumi iesniegti par kopējo summu 350 miljoni eiro.

Prasība pret Rīgas domi tiek celta tādā apmērā, kā tas noteikts Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu likuma 14.panta trešajā daļā, proti, 28 457 eiro apmērā, jo ar prasību vēlas sodīt nevis nodokļu maksātājus, bet gan konkrētas juridiskas personas.

Tika norādīts, ka gadījumā, ja pilnībā tiks apmierinātas šīs prasības un par labu prasītājiem tiks piedzīta visa summa, 90% no šīs summas jeb 315 miljonus eiro prasītāji ziedos labdarībai Latvijas bērniem, ugunsdzēsējiem, policistiem, mediķiem, skolotājiem, pensionāriem un arī citiem, kuri rūpējas par drošu, taisnīgu un godīgu Latviju.

Jau ziņots, ka pērn 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Sākas tiesa civilprasībā par kompensācijām Zolitūdes upuriem - video: