Pretrunīgi vērtēto deju uzvedumu "Māras zeme" tomēr iestudēs
Pārliecinoties par deju apriņķu atbalstu, vienojas turpināt darbu pie lieluzveduma "Māras zeme".
Kultūra

Pretrunīgi vērtēto deju uzvedumu "Māras zeme" tomēr iestudēs

Jauns.lv

29 deju apriņķi un to virsvadītāji izsaka viennozīmīgu atbalstu XVI Deju svētku Deju lieluzvedumam "Māras zeme" un tā mākslinieciskajai grupai, šodien preses brīfingā, pārstāvot visu deju apriņķu viedokli, teica Cēsu deju apriņķa pārstāve Iveta Pētersone-Lazdāne.

Pretrunīgi vērtēto deju uzvedumu "Māras zeme" tomē...

Viņa pastāstīja, ka virsvadītājiem tika dots uzdevums precīzi noskaidrot deju kolektīvu un to vadītāju oficiālo viedokli par lieluzvedumu "Māras zeme", kā rezultātā atklājās dejotāju atbalsts lieluzvedumam.

Pētersone-Lazdāne norādīja, ka deju nozarē vienmēr ir diskusijas par repertuāru un tā apgūšanu. Nav iespējama situācija, kad visi 15 000 dejotāji domā vienādi, tomēr lielākais vairums atbalsta lieluzveduma vadītājus un radošo grupu, viņa norādīja.

"Ļaujam strādāt māksliniekiem, nelauziet viņiem spārnus, lai mēs visi varētu svinēt skaistus deju svētkus," atzīmēja Pētersone-Lazdāne.

Arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) norādīja, ka pēc tikšanās ar deju virsvadītājiem var secināt, ka visi deju virsvadītāji pauž atbalstu lieluzveduma "Māras zeme" mākslinieciskajai koncepcijai, un uzskata, ka darbs pie lieluzveduma ir jāturpina.

Vienlaikus Melbārde norādīja, ka sanāksmes laikā tika izteiktas pārdomas, taču kopumā sarunā neparādījās nepārvaramas grūtības un cilvēki ir enerģijas pilni darbu turpināt.

Pēc ministres paustā, Kultūras ministrija (KM) ir saņēmusi tikai vēstules, kurās pausts atbalsts uzvedumam "Māras zeme". "Mēs neesam saņēmuši nevienu vēstuli, kas kaut kādā veidā ar dejotāju parakstiem būtu pret uzvedumu," norādīja Melbāde.

Preses brīfinga pārstāvji vairākkārt norādīja, ka līdz šim publiski izskanējusī informācija par dejotāju rezonansi pret lieluzvedumu neatspoguļo vairākuma viedokli.

Lieluzveduma "Māras zeme" mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš paziņoja, ka "Māras zemes" koncepcija un repertuārs atbilst Latvijas simtgadei un deju svētku tradīcijai.

Purviņš norādīja, ka vairāk komentārus par mākslinieciskiem risinājumiem, par sagatavošanās procesu un virzību radošā grupa sniegs 2.februārī, kad tiks sasaukta Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskā padome.

Preses brīfinga noslēgumā Pētersone-Lazdāne nodeva Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītājai Signei Pujātei rakstiskus kolektīvu apliecinājumus par atbalstu lieluzveduma "Māras zeme" mākslinieciskajai koncepcijai.

Jau ziņots, ka plašu rezonansi pašvaldībās izpelnījās ierosinājums uzvedumam "Māras zeme" īpašos tērpus izveidot un finansēt tikai no pašvaldību līdzekļiem.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis teica, ka pašvaldību vadītāji nav gatavi finansēt tērpus, kurus varēs izmantot tikai vienu reizi un no tiem ilgtermiņā nebūs ieguvuma. Pēc viņa domām, nepieciešams cits veids, kā šo situāciju atrisināt, jo tērpu finansēšana būs dārga un tai nevajadzētu gulties tikai uz pašvaldību pleciem.

Kultūras ministre aicināja respektēt pašvaldību dominējošo viedokli un strādāt pie citiem uzveduma "Māras zeme" tērpu risinājumiem.

Lieluzveduma "Māras zeme" mākslinieciskās koncepcijas autori patlaban izstrādā alternatīvus risinājumus scenogrāfijai un lieluzveduma tērpiem.

LETA/Foto: Ieva Makare/LETA; Ekrānuzņēmums no video