Policijai nopietnāk jāuzrauga, kā tiek savāktas suņu kakas
Namu apsaimniekošanas uzņēmums pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) vērsies Rīgas domē ar lūgumu pastiprināti uzraudzīt mājdzīvnieku saimniekus, kuri nesavāc savu mīluļu ekskrementus.
Pamatojoties uz saņemtajām iedzīvotāju un darbinieku sūdzībām, uzņēmums nosūtījis Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai vēstuli, kurā informē, ka dzīvojamo māju iemītnieki masveidā neievēro Ministru kabineta noteikumos par mājdzīvnieku labturības prasībām noteikto, ka dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mīluļa ekskrementus.
"RNP speciālisti, apsekojot dzīvojamajām mājām piesaistītās teritorijas, vairākkārtēji konstatējuši, ka suņu īpašnieki noteikumu prasības neievēro, tādējādi radot antisanitārus apstākļus un papildu darba apjomu dzīvojamo māju pārvaldītājam teritoriju sanitārās sakopšanas nodrošināšanā - sētniekiem regulāri jāveic papildus zaļās zonas un pagalmu, ietvju un iekškvartāla ceļu attīrīšana no suņu ekskrementiem," vēstulē komitejas priekšsēdētājam Dainim Turlajam (GKR) skaidro uzņēmuma valdes loceklis Ivo Lecis.
Ņemot vērā, ka iedzīvotāji suņus pastaigās ved gan pirms, gan pēc sētnieku darba laika, lai nodrošinātu dzīvojamajām mājām piesaistīto teritoriju tīrību, teritoriju sanitārā kopšana būtu jānodrošina arī pēc sētniekiem noteiktā darba laika, kas var palielināt RNP sniegtā pakalpojuma izmaksas dzīvojamo māju iedzīvotājiem.
Ievērojot, ka noteikumu prasību izpildi kontrolē Pārtikas un veterinārā dienesta inspektori un Rīgas Pašvaldības policija, namu apsaimniekošanas uzņēmums uzsver, ka ir nepieciešama pastiprināta noteikumos minēto prasību ievērošanas kontrole.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par dzīvnieku labturības noteikumu pārkāpšanu saimniekam izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu - fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 700 eiro.
Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas vai ja to dēļ nodarīts fizisks vai materiāls zaudējums, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 15 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 1400 eiro. Mājdzīvnieku labturības noteikumos paredzēts, ka pašvaldības policijai ir tiesības kontrolēt šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par šo prasību pārkāpumiem.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti atgādina, ka saskaņā ar Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumiem atbildīgi par kārtīgu un tīrību ir arī namīpašumu, zemesgabalu un citu teritoriju īpašnieki, valdītāji, pārvaldnieki-pilnvarnieki, lietotāji-nomnieki, kuriem jānodrošina nekustamā īpašuma teritorijas sakopšana, apstādījumu uzturēšana, nepieļaujot būvgružu un atkritumu uzkrāšanos. Par saistošo noteikumu prasību neievērošanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu: fiziskajām personām - līdz 350 eiro, juridiskajām personām - līdz 1400 eiro.
Departamenta pārstāvji arī norāda, ka prakse izvietot īpašas urnas suņu ekskrementiem ir samērā neefektīva. Pieredze rāda, ka suņu ekskrementu urnas demolē, bojā, urnām pievienotos maisiņus nozog, līdz ar to urnām ir lielākoties informatīva un atgādinājuma funkcija. Tā kā suņu ekskrementi ir kvalificējami kā sadzīves atkritumi un utilizējami, tos var izmest jebkurā atkritumu urnā.
Lai veicinātu iepriekš minēto noteikumu ievērošanu, Pašvaldības policijai un Rīgas domes Administratīvās inspekcijas amatpersonām jāseko teritorijas uzturēšanai un apsaimniekošanai. Deputāti par šo problēmu un iespējamajiem risinājumiem lems komitejas sēdē ceturtdien, 10.aprīlī. Paredzēts, ka sēdē piedalīsies arī Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.
