Imantas hakeris Čalovskis tagad cīnās ar bedrēm ielās
Čalovskis atzīmē, ka iepriekš ir vērsies pēc atbalsta Rīgas domē un Rīgas domes Satiksmes departamentā, kur saņēmis mutisku atbalstu, savukārt Satiksmes ministrijas uz vēstuli nav atbildējusi.
Sabiedrība

Imantas hakeris Čalovskis tagad cīnās ar bedrēm ielās

Jauns.lv

Par "Imantas hakeri" dēvētais Deniss Čalovskis izveidojis "sociālo nekomerciālo projektu" - interneta portālu "stopbedres.lv", kuru iedzīvotāji aicināti izmantot, lai Rīgas domei par bedrēm.

Imantas hakeris Čalovskis tagad cīnās ar bedrēm ie...

Kā paziņojumā medijiem skaidro pats Čalovskis, izmantojot "stopbedres.lv", Latvijas iedzīvotāji var paziņot par problēmām pašvaldības apkaimē, tādējādi nodrošinot ātru un efektīvu komunikāciju starp sabiedrību un valsts institūcijām.

Ieraugot bedri uz ceļa, iedzīvotāji to varēs nofotografēt, augšupielādēt portālā "stopbedres.lv", norādot bedres atrašanas vietu, un portāls automātiski aizsūtīs to Rīgas domei, lai pašvaldība bedri varētu likvidēt.

"Savukārt Rīgas domei vajadzēs apskatīt jūsu paziņojumu, likvidēt problēmu un nodemonstrēt izlabotu defektu ar fotogrāfijas palīdzību portālā "stopbedres.lv"," klāsta Čalovskis.

Projekta mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, savlaicīgi likvidējot dažāda veida problēmas. "Es esmu gatavs palīdzēt cilvēkiem un kļūt par noderīgu mūsu sabiedrībai. Projekts "stopbedres.lv" ir pirmais solis šajā virzienā. Mūsu valstī ir daudz problēmu, bet ne visas tiek atrisinātas [..]. Ne vienmēr sabiedrībai ir iespēja savlaicīgi paziņot par kādu problēmu, lai pašvaldība savlaicīgi to varētu atrisināt. Šobrīd viena no aktuālākajām problēmām ir bedres uz ceļiem. Atrisinot šo problēmu, es gribētu sākt risinātas citas problēmas, piemēram, atkritumi, bērnu laukumi, apgaismojums utt.," - skaidro projekta autors.

Čalovskis atzīmē, ka iepriekš ir vērsies pēc atbalsta Rīgas domē un Rīgas domes Satiksmes departamentā, kur saņēmis mutisku atbalstu, savukārt Satiksmes ministrijas uz vēstuli nav atbildējusi.

Čalovskis norāda, ka 26.februārī Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" VAS "Latvijas valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atklāti paziņoja, ka patlaban gandrīz 50% ceļu stāvoklis ir kritisks. Vienlaikus Rīgas domes satiksmes departaments katru gadu aicina ziņot par jaunām bedrēm.

Jau vēstīts, ka Čalovskis atpazīstamību ieguvis saistībā ar datorvīrusu, kas inficējis vairāk nekā miljonu datoru visā pasaulē. ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš esot pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa "Gozi Virus" radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.

Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka "Gozi Virus" ticis radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu "PDF" formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.

Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis "Gozi" vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.

Latvijas valdība pērn 6.augustā lēma izdot Čalovski ASV, tomēr iespējamā kibernoziedznieka advokāti vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta. ECT šo lūgumu apmierināja, taču Čalovskis turpināja atrasties cietumā, no kura viņš tika atbrīvots vien 10.oktobrī.

Kā norādīja Čalovska advokāte, pēc atbrīvošanas klients mēģinot atgriezties normālā dzīves ritmā, tāpēc viņš ir arī atradis darbu.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA