Plāno publiskot disciplināri sodīto tiesnešu vārdus
Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi likumprojektu, kas paredzēs tiesneša disciplinārlietā spēkā stājušos lēmumus publicēt, neaizklājot pie atbildības sauktā tiesneša vārdu un uzvārdu.
Sagatavotajam normatīvā akta projektam atbalstu ir paudusi Saeimas Tiesu politikas apakškomisija, kas ir nolēmusi šo jautājumu nosūtīt tālākai vērtēšanai Juridiskajā komisijā.
TM piedāvājusi veikt izmaiņas, ņemot vērā arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas jeb GRECO atzinumu, ka tiesas darba atklātums ir viens no šī sistēmas pamatprincipiem. Minētā jautājuma sakārtošanu aktualizēja arī saistīts Satversmes tiesas spriedums.
Likumā paredzēts veikt arī citas izmaiņas. Pašlaik normatīvajā aktā noteikts, ka disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas. Šo normu paredzēts papildināt, nosakot, ka šajā laikā netiks skaitīts tiesneša pagaidu prombūtnes laiks. Par pagaidu prombūtnes laiku tiks uzskatīts atvaļinājums, pārejošas darbnespējas laiks, vai laiks, kad tiesnesis nepildīs amata pienākumus citu attaisnojušu iemeslu dēļ.
Reizē plānots saglabāt normu, ka disciplinārsodu tiesnesim jāpiemēro ne vēlāk kā divu gadu laikā pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.
Apakškomisijas sēdē deputāts Kārlis Seržants (ZZS), atsaucoties uz Latvijā novērotajām situācijām gadījumos, kad ir izdarīti pārkāpumi un kad cilvēkiem viņu pārbaudes laikā ir ir darba nespēja, norādīja, ka minēto divu gadu periodu varētu pagarināt uz ilgāku termiņu. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Irēna Kucina uz to atbildēja, skaidrojot, ka ir situācijas, kad tiesneši ir nopietni saslimuši un nevar ierasties uz lietas izskatīšanu. Ir bijuši gadījumi, kad slimības laikā tiesneši tomēr pauž gatavību piedalīties disciplinārkolēģijas sēdē, lai tās izskatīšana nebūtu jāatliek.
Aģentūrai LETA Kucina norādīja, ka ir situācijas, kad tiesnesim ir darbnespējas lapa, kā rezultātā viņš nevar ierasties uz disciplinārlietas izskatīšanu, taču viņa klātbūtne ir nepieciešama lietas apstākļu noskaidrošanai un viedokļa uzklausīšanai. Ja likumā noteiktajā termiņā - divos gados - nebūs iespējams iekļauties, ņemot vērā tiesneša ilgstošu slimību, tad disciplinārlieta tiks izskatīta bez viņa klātbūtnes, pauda TM pārstāve. Viņa skaidroja, ka minētie grozījumi nostiprina praksē iedibināto kārtību.
Vaicāta par bažām, vai jauno regulējumu nevarētu izmantot, lai novilcinātu disciplinārlietas izskatīšanu, Kucina atbildēja noraidoši, skaidrojot, ka kolēģija vērtē neierašanās iemeslu katrā individuālā gadījumā. Kolēģijai ir tiesības atzīt neierašanās iemeslu par neattaisnojošu un izskatīt lietu bez tiesneša klātbūtnes. Līdz ar to netiek pieļauta ļaunprātīga lietas izskatīšanas vilcināšana, norādīja amatpersona.
Valsts sekretāra vietniece skaidroja, ka attiecībā uz pagaidu prombūtni lietas izskatīšanas laiks tiek pagarināts par attiecīgo laika posmu. Līdz šim ne Tiesnešu discplinārkolēģija, ne arī Disciplinārtiesā kā atvaļinājumi, tā arī pārejošas darbnespējas laiks nav traucējis disciplinārlietu izskatīšanai, piebilda Kucina.
Juridiskajai komisijai būs jālemj, vai sagatavotos grozījumus "Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā" iesniegt to vērtēšanai parlamentā.
