Festivāls kā protests pušķainajiem šoviem. "Ad Lucem" ir klāt!
Festivāla „Ad Lucem” direktore Sandra Zandberga.
Kultūra

Festivāls kā protests pušķainajiem šoviem. "Ad Lucem" ir klāt!

Jauns.lv

Ar koncertu „Saullēkts pilsētā” sestdienas, 26. jūlija, vakarā kultūras vasarnīcā „Esplanāde 2014” sāksies jau trīspadsmitais introvertās mākslas festivāls „Ad Lucem”, kura direktore Sandra Zandberga sarunā ar kultūras portālu „Rīga 2014” saka: „Jāatzīstas, ka festivāls manī iekšēji brieda visu mūžu. Kad iznāca uz āru, tas bija kā protests pret visu to, kas 2002. gadā un pirms tam notika sabiedriskajā telpā. Bija daudz pušķainu šovu, nejēdzīgu pasākumu un reti varēja atrast kaut ko jēdzīgu.”

Festivāls kā protests pušķainajiem šoviem. "Ad Luc...

Tagad, atceroties divpadsmit gadu seno pagātni, Sandra smej, – lai cik tas tolaik izklausījies dīvaini, nākot klajā ar nosaukumu „introvertās mūzikas festivāls”, viņa bijusi gatava uz pilnīgi visu – arī uz to, ka viņu apmētās ar tomātiem. „Taču iekšēji man tas šķita tik ļoti vienkārši un dabiski, un tā tas notika. Arī festivāla apzīmējums „introvertās mūzikas festivāls” atnāca pats. Ilgi lauzīju galvu, kā to nosaukt – alternatīvās mūzikas festivāls vai tamlīdzīgi – tādēļ, ka „Ad Lucem” absolūti neiekļaujas kādā konkrētā rāmī, jo te ir teju visi mūzikas un mākslas žanri, tostarp pat tradicionālā mūzika un džezs. Vārdu sakot, visu, kas ir mūzikā un mākslā, bet kura saturiskā virzība ir uz iekšējo apskaidrību.

Ne velti festivāla nosaukums tulkojumā no latīņu valodas skan „uz gaismu!” – tā ir iekšējā virzība uz dvēseles gaismu, dievišķo cilvēkā.”

To sakot, Sandra Zandberga akcentē, – festivāls rada cilvēkam telpu un iespēju saskarties ar savu dievišķo gaismu – caur mākslu un mūziku.

Šo gadu laikā „Ad Lucem” ir ticis pie savas publikas, par kuriem festivāla direktore ar prieku teic: „Mums ir burvīgi pastāvīgie apmeklētāji, kuri kļuvuši jau par draugiem! Esmu iepazinusi fantastiskus cilvēkus tieši caur festivālu. Bet, protams, cilvēki arvien nāk klāt, jo tā apjoms attīstās.” Taujāta, kā „Ad Lucem” iekļaujas plašajā vasaras mūzikas festivālu klāstā, Sandra Zandberga atzīst, ka šodien droši vien vairs nesāktu rīkot šādu festivālu, jo ir ļoti daudz introvertās mākslas: „Patiešām, ir ļoti daudz fantastisku pasākumu un koncertu. Drīzāk festivālu sāku pārorientēt – tas varētu būt introvertās mākslas izlase no tā, kas notiek ikdienā un visa gada garumā. Bet, kas attiecas uz introverto mākslu, tai jābūt pārbaudītai lietai, tas nedrīkst būt eksperiments! Sirds dziļumos jūtu, ka tur ir tā tiecība un kvalitātes, ko meklēju un atlasu mākslā, lai veidotu festivāla programmas.

Ja tā ir tāda kā esence, tad festivālam ir sava vieta un jēga. Jo cilvēki jau var ikdienā atrast līdzvērtīgas lietas, un nav pat īpaši jāmeklē.”

Taujāta par trim festivāla „Ad Lucem” koncertiem, kas iekļauti „Rīga 2014” programmā, Sandra Zandberga akcentē, – arī tā noteikti ir festivāla esence un lielisks muzikāls piedzīvojums pats par sevi. „Īpašs pasākums un noteikti arī eksperiments būs 26. jūlija koncerts „Saullēkts pilsētā” Esplanādē. Protams, programmas un mūziķi ir skaidri, bet cits jautājums – kā tas viss savīsies kopā. Tas ir bezmaksas pasākums, tādēļ nav pilnīgi prognozējams, cik cilvēku atnāks un par ko tas beigās izvērtīsies,” Sandra smejas un neslēpj, – viņa cer, ka laiks arī šajā naktī koncerta veidotājus un apmeklētājus lutinās, tādēļ pasākumam vajadzētu izdoties. „Tas ir ļoti romantiski – gaidīt saullēktu pie Raiņa. Es pat teiktu, ka Rainis būs mūsu vidū, jo apstākļu dēļ bijām spiesti norises vietu pārcelt uz kultūras vasarnīcas otru pusi. Bet varbūt viņš priecāsies, un beigās viss notiek tā, kā tam jānotiek.”

Nākamais koncerts – „Austrumu horizonts”, kas 30. jūlijā norisināsies Latvijas Nacionālās bibliotēkas Imanta Ziedoņa zālē, – ir īpašs ar to, ka tajā piedalīsies leģendārais ansamblis „Sarband”, kas festivālā pirmoreiz uzstājās pērn ar brīnišķīgu viduslaiku mūzikas programmu. „Jo vairāk lasu un uzzinu par viņu šā gada programmu, jo kļūst trīsuļojošāk ap sirdi! Šā gada koncerts ir balstīts uz unikālu 17. gadsimta personību, par kuru neko daudz nezinām – Alī Ufkī, kurš bija ārkārtīgi izglītots, prata ļoti daudz valodu un būtībā kļuva par kultūras atašeju vairākos Eiropas galmos, bija mūziķis, skolotājs un tulkotājs.

Viņš atstājis fantastisku mūzikas mantojumu, kā arī Alī Ufkī bija pirmais, kurš tulkoja Bībeli turku valodā, tādējādi pārmetot kultūras tiltu uz Austrumu tautām."

Sandra Zandberga stāsta, ka koncerta programmā skanēs viņa aranžējumi, vienkopus piedāvājot jūdaisma, islāma un kristiešu garīgos dziedājumus, ko ar Korāna lasījumiem latviešu valodā un tekstiem no Zālamana rakstiem papildinās dzejnieks Uldis Bērziņš. Turklāt koncertā piedalīsies īsts un dzīvs virpuļojošais dervišs!” Viņa ar prieku atzīst, ka šī programma būs kultūras tilti no Rietumiem uz Austrumiem un otrādāk daudzos līmeņos un saskares punktos.

Savukārt 2. augustā koncertā „Nakts meditācijas” kultūras pilī „Ziemeļblāzma” uzstāsies Latvijas klausītājiem jau labi pazīstamais britu čellists Metjū Bārlijs, kurš gan Latvijā uzstājies tikai divos festivālos, lai gan dažiem šķietot, ka šeit mūziķis spēlē katru gadu. „Viņa divi iepriekšējie koncerti bija tādi, ka cilvēkus sēdinājām kā siļķes rindā, skatītāji bija ar mieru sēdēt aiz skatuves, aiz durvīm, ārā – lai tikai būtu klāt. Un no rīta visi staigāja metru virs zemes ar asarainām acīm,” Metjū Bārlija pirmo uzstāšanos Latvijā ar smaidu atminas Sandra, piebilstot, – Ziemeļblāzmai šis mūziķis varētu piestāvēt, lai gan bijusi doma koncertu rīkot „Spilves” lidostā.

„Metjū ir tik brīvs, tik netradicionāls, viņā savienojas visādas pasaules un kultūras, čellists ir tik daudz muzicējis kopā ar tik daudz tautu tradicionālajiem mūziķiem, ka viņā ir uzsūkusies tāda bagāža, ka galīgi nevar ielikt rāmīšos, un viņš neatbilst akadēmiskā orķestra mūziķa tēlam.”

To sakot, festivāla direktore piebilst, – tieši tādēļ Metjū Bārlija „muzikālajā ceļojumā” ir skaņdarbi no Baha svītām līdz populārajai mūzikai, kuru atskaņošanā viņš izmanto elektrisko čellu un samplus.

„Galvenais, kas jāatceras visiem tiem, kas dosies uz šo koncertu, – to varēs klausīties gan sēdus, gan guļus, tādēļ līdzi ieteicams ņemt segas, spilvenus un guļammaisus. Jo – kuram var likt klausīties mūziku astoņas stundas sēžot?! Ir tādi, kas sēž un meditē visu nakti. Ne velti Metjū vienmēr ir teicis, – jūs varat justies pilnīgi brīvi, varat aizmigt un krākt, ja kādam tas traucē, var piebikstīt, lai nekrāc tik skaļi...,” festivāla direktore atkal smejas, liekot pie sirds biļetes uz šiem koncertiem iegādāties laikus, jo vietu ne Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, ne kultūras pilī „Ziemeļblāzma” nav pārlieku daudz.

Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties „Biļešu servisa” kasēs un internetā.

Sadarbībā ar Rīga 2014/Publicitātes foto