Tolstojs: rīdzinieku vēlmi palikt galvaspilsētā stimulēs pilsētvides uzlabošana

„Pēdējos gados izdarīts ļoti daudz, lai nodrošinātu rīdzinieku iespējas kvalitatīvi atpūsties, piemēram, izveidota Ķengaraga promenāde, Lucavsalas atpūtas zona, Ķīpsalas pludmale, parks Pļavniekos. Drīz tiks sakārtots Grīziņkalna parks, Juglas ezera krasts un bijusī izgāztuve A.Deglava ielā, savu kārtu gaida arī Mūkusalas promenāde, Esplanāde, Viesturdārzs un Kronvalda parks. Tas viss stimulēs rīdziniekus palikt Rīgā, nevis pārcelties uz Pierīgu,” norāda M.Tolstojs.

Kā liecina šogad veikts pētījums, galvenie faktori, kāpēc iedzīvotāji pagaidām izvēlas dzīvot Pierīgā, ir dzīves vides kvalitāte un mājokļu pieejamība - vairāk nekā 90% aptaujāto iedzīvotāju atbildējuši, ka viņu dzīves vietas izvēlē noteicošie ir mierīgi dzīves apstākļi, svaigs gaiss, rekreācijas un atpūtas pie dabas iespējas, apkārtējās vides sakoptība un drošības sajūta, savukārt 80% norādījuši, ka Pierīgā viņiem ir iespēja izvēlēties mājokli pēc mājokļa tipa atbilstoši savai maksātspējai.

Pakalpojumu pieejamība savā pašvaldībā Pierīgas iedzīvotājiem nav tik būtiska, jo nepieciešamos pakalpojumus tie galvenokārt saņem Rīgā. Jāatzīmē, ka 75% no aptaujātajiem uz Rīgu dodas katru dienu, savukārt 21% apmeklē Rīgu vismaz reizi nedēļā. Visbiežāk izmantotais transporta līdzeklis nokļūšanai Rīgā ir automašīna – 74% respondentu atbildējuši, ka uz Rīgu brauc ar privāto auto.

Jautāti par apmierinātību ar Rīgas sniegtajiem pakalpojumiem, gandrīz visi aptaujas dalībnieki pauduši apmierinātību ar tirdzniecības vietām (96%), kultūras pasākumiem (92%), izklaides iespējām (86%), kā arī iespējām saņemt veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus (83%).

Daļa aptaujāto norādījuši, ka varētu apsvērt iespēju pārcelties dzīvot uz Rīgu. Visvairāk iedzīvotāju, kuri būtu gatavi domāt par pārcelšanos, ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem. Kā iespējamie iemesli, kas veicinātu iedzīvotāju pārcelšanos uz Rīgu, minēti attāluma samazināšana no darba līdz mājām, iespēja bērniem apmeklēt Rīgas izglītības iestādes, iespēja iegādāties mājokli par pieņemamu cenu, kā arī pašvaldības piedāvātie sociāli atvieglojumi, piemēram, samazināts nekustamā īpašuma nodoklis.

Pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma pētījumu par Pierīgas iedzīvotāju dzīves vietas izvēles kritērijiem veica Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas 2.kursa studenti pasniedzēju, LU doktorantu, Evijas Začas, Renāra Felča un Jurija Ņikišina vadībā.

Pētījums noritēja no 2014.gada marta līdz jūnijam Socioloģijas bakalaura programmas kursa „Socioloģisko pētījumu prakse” laikā. Studenti veica pilnu pētījuma sagatavošanu, sākot no pētījuma piedāvājuma līdz rezultātu pārskatam, savukārt gala produktu – pārskatu par pētījumā iegūtajiem rezultātiem izstrādāja kursa pasniedzēji.

Pētījuma rezultāti tiks izmantoti, izstrādājot Mājokļu attīstības tematisko plānojumu, kurā paredzēts noteikt vadlīnijas dzīvojamo teritoriju kvalitātes uzlabošanai un mājokļu dažādības un pieejamības veicināšanai. Viens no pašvaldības lielākajiem izaicinājumiem ir panākt pilsētas iedzīvotāju skaita krituma apstādināšanu un iedzīvotāju skaita palielināšanu. To veicinātu tāda pilsētvides veidošana, kas mudinātu uz Rīgu pārnākt dzīvot Pierīgas ģimeņu jauno paaudzi un iedzīvotājus no citām Latvijas vietām. Pētījuma gaitā tika vērtēti būtiskākie faktori, kas novirza potenciālo Rīgas iedzīvotāju izvēli par labu Pierīgai.

Pētniekiem tika dots uzdevums aptaujāt tos Pierīgas pašvaldību iedzīvotājus, kuri uz esošo dzīvesvietu pārcēlušies pēdējo desmit gadu laikā. Saskaņā ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) datiem kopš 2000.gada iedzīvotāju skaits Pierīgā ir būtiski audzis, dažās pašvaldībās pat par 50%, kamēr Rīgā un Latvijā kopumā iedzīvotāju skaits pakāpeniski samazinās.

Kā aptaujas vietas tika izvēlēti pieci novadi, kas robežojas ar Rīgu – Babītes, Garkalnes, Ķekavas, Mārupes un Stopiņu novads. Saskaņā ar VRAA informāciju iedzīvotāju skaits šajos novados laikā no 2008. līdz 2013.gadam ir pieaudzis par 11,4 – 31,4%. Pētījuma laikā tika aptaujāti gandrīz 200 iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem, tostarp 56% sieviešu un 44% vīriešu, 84% latviešu, 15% krievu, 1% citu tautību pārstāvji.

Respondentiem tika uzdoti jautājumi par iepriekšējo dzīves vietu, pārcelšanās uz esošo dzīves vietu nosacījumiem un iemesliem, dažādu pakalpojumu izmantošanu dzīves vietā un Rīgā, kā arī apmierinātību ar to pieejamību un kvalitāti. Tāpat aptaujas dalībniekiem tika jautāts par pārvietošanos un ikdienas darbību veikšanu Rīgā un Pierīgā.

Ar pilnu pētījumu iespējams iepazīties šeit:

http://www.sus.lv/lv/petijumi/pierigas-iedzivotaju-dzives-vietas-izveles-kriteriji