Ko viņi nepasaka līdz galam? Reģionu apvienības ēnas puses. VIDEO

LTV diskusiju raidījumā „1:1” Kaimiņš, diskutējot ar raidījuma vadītāju žurnālisti Ingu Spriņģi, uzvedās visnotaļ izaicinoši un teicās, ka viņa uz pieklājības robežas balansējošā uzvedība „Suņu būdā” ir arī protests pret liekulību, ko vēl nebijušos augstumos pacēlusi pie varas esošā „Vienotība”. Aktieris uzsvēra, ka ir noilgojies pēc veselā saprāta un godīguma šajā valstī. Viņš ir pārliecināts, ka ir „jāmaina batonu spraušana ausīs”, tāpēc arī dodas politikā. Viņš ir apņēmības pilns parādīt cilvēkiem Latvijā, kas viņus apzog un, ja viņu ievēlēs, viņš ar kameru ies Saeimā un „filmēs visus un to, kas notiek ap koalīcijas padomēm”. Tomēr viņam kamera varētu būt vajadzīga, lai filmētu arī savas partijas biedrus, jo ne jau visiem no viņiem ir supertīra pagātne. Kasjauns.lv vētī Reģionu apvienības sarakstus un tajos atrada arī vienu otru personāžu ar ne visai kristāldzidru pagātni.

„Muļķu zemes” premjera Viļa Krištopana sabiedrotais – Mārtiņš Bondars

Vidzemē ar 1. numuru vēlēšanās startē Reģionu apvienības līderis, bijušais Prezidenta kancelejas vadītājs Mārtiņš Bondars. Domājams, ka pēc basketbolista karjeras beigām Bondars varētu būt bijis iesaistīts visnotaļ „interesantos” darījumos. Pirms stāšanās Valsts prezidentes dienestā viņš bija premjera Viļa Krištopāna biroja vadītājs. Jāatgādina, ka Krištopans kļuvis slavens ar savu nu jau folklorizējušos izteicienu par Latvija kā muļķu zemi.

Pagājušā gadsimta beigās Bondars bija akciju sabiedrības „Interbaltija Invest” valdes priekšsēdētājs. Savulaik izskanēja runas, ka „Interbaltija Invest” varētu būt iesaistīts skandalozajā digitālās televīzijas afērā. Krištopans, kuram arī piederēja daļas „Interbaltija Invest” gan kategoriski noliedza, ka viņš būtu saistīts ar digitālās televīzijas lietu. 2009. un 2010. gadā Bondars bija nu jau bankrotējušās „Latvijas Krājbankas” valdes priekšsēdētājs.

Šlesera astoņkājis - Dainis Liepiņš

Reģionu apvienības Zemgales līderis ir Jelgavas pilsētas domes deputāts, pašvaldības uzņēmuma „Rīgas Centrāltirgus” agrākais vadītājs Dainis Liepiņš, kurš savulaik darbojies Latvijas Pirmajā partijā bijis Aināra Šlesera kā satiksmes ministra padomnieks. Viņš bijis padomes loceklis vairākos lielos uzņēmumos – starptautiskajā lidostā „Rīga”, Rīgas brīvostā, „Latvijas pastā”.

Jelgavā Liepiņš ieguvis ne visai labu slavu. Daļa vietējo uzņēmēju Liepiņu apvaino gan parādu neatdošanā, gan reiderisma mēģinājumos. Protams, pats Liepiņš visus apvainojumus kategoriski noliedz.

Liepiņš ir viens no spilgtākajiem tā saucamā „Šlesera astoņkāja” pārstāvjiem. Laikā, kad Šlesers bija satiksmes ministrs, Liepiņš ir vienlaikus darbojies vairāku uzņēmumu padomēs, kas tika veidotas pēc politiskās piederības principa. Sabiedrībā un medijos vairākkārt tika apšaubīta šādu padomju nepieciešamība un lietderība, kā arī samērs starp padomju locekļu saņemto atalgojumu un  darba apjomu.

Dīvainais aģents Karlo – Armands Agrums

Rīgā ar 5. kārtas numuru Saeimas vēlēšanās Reģionu apvienības sarakstā startē bijušais „Jaunā laika” biedrs, tagad Kristīgo demokrātu savienības ģenerālsekretārs Armands Agrums, kurš savulaik bijis gan premjera Eināra Repšes ārštata padomnieks, gan Rīgas Kurzemes rajona izpilddirektors.

2002. gadā pirms 8. Saeimas vēlēšanām atklājās, ka čekas maisos ir kartīte ar viņa vārdu. Prokuratūra gan nesavāca pietiekamus pierādījumus, ka viņš čekā darbojies ar segvārdu „Karlo”. Savukārt 2007. gadā toreizējais Rīgas izpilddirektors Andris Grīnbergs Agrumu atcēla no Kurzemes rajona izpilddirektora amata, pamatojoties uz Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes veikto pārbaudi, kurā konstatētas „atsevišķas nepilnības izpilddirekcijas grāmatvedības uzskaitē”. Zinādams par savu iespējamo atbrīvošanu no amata, viņš mēģinājis nodrošināt ievērojamu kompensāciju savai vietniecei un partijas biedrei Vitai Eglītei -17 652 latus.

Rīgas domes vicemērs Jānis Dinevičs paudis, ka Agrums arī sarīkojis „pilnīgu haosu Kurzemes rajona izpilddirekcijas telpās. Paņēmis vairāku kabinetu atslēgas un rakņājies pa citu darbinieku galdiem. Darbinieki, ierodoties uz darbu, konstatējuši, ka pazuduši vairāki dokumenti, līdz ar to iesaistīta tika ne tikai Rīgas Pašvaldības policija, bet arī Valsts policija”.

Šķēles un Lemberga aizstāvis – Aldis Alliks

Lai arī advokāti uzsver, ka viņu personība nav jāsaista ar aizstāvamo uzvārdu, tomēr jāpiemin, ka Rīgas partijas listē ar 17. numuru ir ierakstīts jurists Aldis Alliks, kurš 1998. gadā bija Tautas partijas priekšsēdētāja Andra Šķēles pārstāvis tiesā pret publicistu Vili Selecki, bet pirms pāris gadiem bija Aivara Lemberga dēla Anrija Lemberga advokāts. Savulaik Rīgas domes vēlēšanās Alliks kandidējis no Tautas partijas saraksta.

Atlaistais Stradiņu priekšnieks - Māris Pļaviņš

Vidzemē ar 10. kārtas numuru Reģionu apvienības sarakstā Saeimu grasās iekarot Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš, kurš pamatīgi izgāzās 2006. gadā, kad viņš tika atcelts no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas vadītāja amata.

Toreiz Pļaviņš privātai kompānijai bez atlīdzības nodeva lietošanā slimnīcā uzcelto ēdināšanas bloku. Veselības ministrs Gundars Bērziņš uzsvēra, ka Pļaviņš „nelietīgi izmantojis Veselības ministrijas uzticību”, viņš arī teica, ka „atklājušies vēl satraucoši fakti par slimnīcas vairāk nekā desmit miljonu latu parādu nastu.” Pēcāk Pļaviņš tiesājās ar Bērziņu un no eksministra pieprasīja 200 000 latu kompensāciju par goda un cieņas aizskaršanu. Pļaviņš tiesā gan savu nepanāca.

Neveiksmīgais korupcijas apkarotājs - Normunds Vilnītis

Kurzemē ar 5. kārtas numuru kandidē kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis. 2011. gadā Saeima Vilnīti atbrīvoja no KANB priekšnieka amata. Ģenerālprokuratūra bija konstatējusi, ka „Vilnītis sistemātiski pieļāvis dažādus pārkāpumus un nav tos novērsis”.