Mērniekam nomērot īpašumu, Andris zaudē lielu daļu zemes, kurā viņa ģimene saimniekoja 100 gadus
Foto: Ekrānuzņēmums
Andris norāda, ka šobrīd viņa senču stādītie koki nonākuši kaimiņa īpašumā.
Sabiedrība

Mērniekam nomērot īpašumu, Andris zaudē lielu daļu zemes, kurā viņa ģimene saimniekoja 100 gadus

Novadu ziņu nodaļa

Jauns.lv

Ar kādu neapskaužamu situāciju saskāries Andris, kuram pieder saimniecība Bauskas novada Bārbeles pagastā. Pēc tam, kad mērnieks pavasarī nomērījis viņa īpašumu vīrietis zaudējis lielu daļu zemes, ko viņa senči apdzīvojuši jau vairāk nekā 100 gadu, vēsta "Bez Tabu".

Mērniekam nomērot īpašumu, Andris zaudē lielu daļu...

Andris norāda, ka viņa ģimene minētajā īpašumā saimnieko jau ceturtajā paaudzē. Pirms 100 gadiem, kad viņa senči īpašumā ieradās, viņi teritorijas robežās iestādīja kokus. Padomju laikos īpašums ģimenei tika atsavināts, tomēr 90. gados Andra tuvinieki to atguva.

Tajos laikos īpašumu vērtēja mērnieks, kurš īpašuma robežas noteica, ņemot vērā senās kartes. "1995. gadā, kad atjaunoja īpašumu, mērnieks taču gāja un skatījās vecās robežas, kupicas," raidījumam atklāj Andris.

Tomēr šajā pavasarī viņam nācies saskarties ar skaudru vēsti - kaimiņš zemes mērīšanai esot pieaicinājis mērnieku, kurš lēmis, ka kaimiņu robeža iesliecas dziļi viņa zemē un pat daļā meža teritorijas.

"Mērnieks nolika tā, ka mums robeža vairs nav tāda, kāda tā bija 100 gadus, bet tagad viņa iet slīpi aiz klēts, un tālāk ieiet ganībās 40 metru dziļumā no mūsu kupicas," sašutumu pauž Andris.

"Mērnieks saka, ka visas kartes no arhīva neesot svarīgas. Viņš uzskata, ka agrāk robežas noteica nepareizi. Tad sanāk, ka 100 gadus esam saimniekojuši ne savā zemē," norāda Andris.

Raidījums centās sazināties ar mērnieku Aivaru Stoķi, kurš pieņēma lēmumu par labu kaimiņam, tomēr mērnieks uz žurnālistu jautājumiem neesot atbildējis, jo atrodas atvaļinājumā.

Tikmēr Valsts zemes dienests skaidro, ka Andris 60 dienu laikā var pieaicināt citu mērnieku, lai īpašumu pārmērītu. Tomēr Andris raidījumam norāda, ka esot uzrunājis vairākus apkārtnē esošos mērniekus, taču visi viņam esot atteikuši. Saimnieks pauda, ka, iespējams, viņi neesot vēlējušies konfrontēties šajā situācijā.

Valsts zemes dienests norāda, ka viņu ieskatā mērnieki nedrīkst atteikt pakalpojumu, aizbildinoties ar subjektīviem iemesliem. "Par šādiem mērnieku atteikumu iemesliem būtu jāinformē uzraudzības iestāde," norāda dienests. Tikmēr raidījums uzsver, ka normatīvie akti nosaka to, ka nomērītās zemes atšķirība nedrīkstētu būt lielāka par 20 metriem.

Tikmēr SIA "Sertifikācijas centrs" pārstāvis Guntis Jēkabsons norāda, ka senāk, kad atgrieza īpašumus īstu mēraparātu nebija. "Mērīja ar lauka cirkuli un mērlentu. Tagad mēra ar precīziem mēraparātiem un rezultāti var ļoti atšķirties".