Pase vēl derīga, bet pāri robežai var nelaist: par kādu noteikumu Latvijas iedzīvotāji bieži aizmirst
Pirms atvaļinājuma daudzi pārbauda tikai vienu datumu – kad beidzas pases derīguma termiņš. Ja dokuments formāli vēl ir derīgs, šķiet, ka problēmu nebūs. Taču praksē ceļojums var izjukt jau lidostā vai pie robežas.
Iebraukšanai dažādās valstīs bieži ir svarīgs ne tikai pases derīguma beigu datums, bet arī tas, cik mēnešus pase būs derīga pēc atgriešanās.
Latvijā pase tiek uzskatīta par derīgu līdz tās derīguma termiņa beigām, ja vien tā nav kļuvusi nederīga citu iemeslu dēļ. Tomēr tas nenozīmē, ka ar šādu dokumentu automātiski ielaidīs jebkurā valstī. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) īpaši brīdina: pirms ceļojuma ir svarīgi pārliecināties, ka pase būs derīga visā ceļojuma laikā, un dažas valstis prasa, lai pase būtu derīga vēl 3 vai pat 6 mēnešus pēc plānotās ceļojuma beigām.
Tieši šeit visbiežāk rodas pārpratumi. Piemēram, ja cilvēkam pase ir derīga vēl divus mēnešus, bet ceļojums plānots tikai uz nedēļu, dokumenta derīgums no ikdienas viedokļa šķiet "normāls". Taču, ja iebraukšanas valsts prasa, lai pase būtu derīga vēl vismaz trīs mēnešus pēc izbraukšanas, šāds termiņš jau nav pietiekams. Rezultātā pasažierim var liegt iekāpt lidmašīnā vai neielaist robežkontrolē.
Ceļojumiem Eiropas Savienības un Šengenas zonas ietvaros noteikumi ES pilsoņiem ir elastīgāki: ES pilsonis var ceļot ar derīgu pasi vai ID karti, un dokuments jābūt derīgam ceļojuma dienā. Tas attiecas uz ES valstīm, kā arī Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.
Taču, ja runa ir par ceļojumiem ārpus ES, prasības jānoskaidro atsevišķi katrai valstij. Vietām pietiek, lai pase būtu derīga iebraukšanas vai izbraukšanas brīdī, bet daudzos populāros galamērķos darbojas noteikums par "trīs" vai "sešiem" mēnešiem. Turklāt bezvīzu režīms pats par sevi neparedz automātisku iebraukšanu: galīgo lēmumu pieņem konkrētās valsts robežsardze. Par to arī norāda Latvijas Ārlietu ministrija informācijā par bezvīzu ceļojumiem Latvijas pases īpašniekiem.
Atsevišķa situācija ir trešo valstu pilsoņu ceļojumi uz ES un Šengenas zonu. Lai iebrauktu ES īslaicīgi, pasei jābūt derīgai vismaz trīs mēnešus pēc plānotās izbraukšanas no ES un tai jābūt izdaiņai pēdējo 10 gadu laikā. Tas nozīmē, ka formāli derīga pase var nederēt, ja tā ir pārāk "veca" vai ja līdz derīguma termiņa beigām ir palicis maz laika.
Problēmas var rasties arī dokumenta stāvokļa dēļ. Pasei nedrīkst būt bojājumi, tajā nedrīkst veidot svešas atzīmes vai mainīt tās saturu. Dokuments jāaizstāj, ja defektu dēļ nav iespējams vizuāli identificēt īpašnieku vai nolasīt tajā norādīto informāciju. Ja pase pazūd, tiek nozagta vai bojāta ārzemēs, jāgriežas tuvākajā Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā; atsevišķos gadījumos, lai atgrieztos Latvijā, var izsniegt pagaidu ceļošanas dokumentu.
Ir vēl viens risks: persona iepriekš varēja paziņot par pases nozaudēšanu, bet pēc tam to atrast. Šādā gadījumā atrasto dokumentu izmantot nedrīkst – pēc rakstveida paziņojuma par zudumu pase kļūst nederīga lietošanai. To īpaši svarīgi atcerēties tiem, kuri pirms ceļojuma izņem "veco atrasto pasi" un domā, ka, ja tās derīguma termiņš vēl nav beidzies, to drīkst izmantot.
