
Valkas novads pēc vienošanās ar valdību palielina budžeta izdevumus

Pēc valdības lēmuma par Valkas novada pašvaldības finanšu saistību pārfinansēšanu dome ceturtdien veica grozījumus pašvaldības budžetā, palielinot izdevumus par 646 955 eiro, informēja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Budžeta izdevumus palielināt bijis iespējams, jo ar valdību panākta vienošanās, ka Valsts kase pārfinansēs sešus Valkas novada aizņēmumus 646 605 eiro apmērā, pārceļot pamatsummas maksājumus uz nākamajiem gadiem.
Pēc Kraukļa vārdiem, šie grozījumi budžetā ļaus izpildīt pašvaldības autonomās funkcijas un uzņemtās saistības.
Pēc grozījumiem Valkas novada pašvaldības šā gada budžeta ieņēmumi plānoti 18,55 miljoni eiro, kas ir par 154 520 eiro vairāk, salīdzinot ar sākotnēji apstiprināto budžetu. Savukārt budžeta izdevumi būs 17,69 miljoni eiro, kas būs par 646 955 eiro vairāk, salīdzinot ar gada sākumā apstiprināto.
Krauklis informēja, ka ir izveidots uzkrājums neparedzētiem gadījumiem 100 522 eiro apmērā, jo, apstiprinot budžetu šim gadam, iezīmējās daudzi steidzami izdevumi, par kuru prioritāti vēl nepieciešams lēmums.
Pamatojoties uz apstiprināto projektu ieņēmumiem, dividendēm no SIA "Vidzemes slimnīca", kā arī ņemot vērā to, ka siltumsaimniecības nodošana kapitālsabiedrībai tehnisku iemeslu dēļ notiks tikai ar 1. jūliju, pašvaldības budžeta ieņēmumu daļa palielināta par 154 520 eiro.
Pašvaldība no SIA "Vidzemes slimnīca"saņems dividendes 21 111 eiro, atbilstoši grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas nosaka terminētu mājokļu pabalstu palielinājumu, par kuru valsts atmaksā pašvaldībai 50%, aprēķināts ieņēmumu palielinājums no Labklājības ministrijas 13 830 eiro.
Pašvaldības budžetā iekļauts projekta "Hack The Border" finansējums - 10 700 eiro, projekta "Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībā" palielinātais finansējums - 1301 eiro, projekta "Skolas piens" finansējums - 3425 eiro, Valkas Jāņa Cimzes īstenotā "Erasmus+" projekta finansējums - 1920 eiro.
Palielināts plāns ieņēmumiem no siltumapgādes, jo sākotnējā plānā tika iekļauta prognoze tikai līdz aprīlim. Ņemot vērā faktisko izpildi un aprēķināto prognozi periodam līdz 1. jūlijam, palielināti ieņēmumi par siltuma piegādi par 102 233 eiro.
Krauklis skaidro, ka budžeta izdevumu daļā precizēti izdevumi pa struktūrvienībām un ekonomiskās klasifikācijas kodiem, precizējot izdevumu tāmes atbilstoši faktiskai izpildei un saņemamajam finansējuma apmēram, kā arī izdevumu daļa segta no aizņēmumu pamatsummu pārcelšanas uz nākamajiem gadiem.
Ir pārskatīti iestāžu un nodaļu izdevumi, ņemot vērā ilgstošās vakances un darbinieku ilgstošās prombūtnes, pamatojoties uz ko ir veikti pārrēķini budžetos, vienlaicīgi neskarot uzturēšanas izdevumus.
Kopā uz esošajām vakancēm, kā arī uz ilgstošu darbinieku prombūtni atalgojuma finansējums ir samazināts par 142 328 eiro, savukārt lielākais palielinājums ir pakalpojumos - 339 411 eiro, un sociālajos pabalstos 346 076 eiro. Kopumā plāns sociālo pabalstu maksājumiem pret sākotnējo plānu ir pieaudzis par 392 387 eiro.
Kopējie izdevumi ir palielināti par 646 955 eiro, tajā skaitā vispārējās vadības dienestiem izdevumi palielināti par 70 675 eiro.
Plānotie nodokļu 25 000 eiro maksājumi pārcelti atbilstoši faktiskai izpildei uz komunālajām struktūrvienībām.
Pamatojoties uz darbinieka ilgstošu prombūtni samazināti atlīdzības izdevumi Dzimtsarakstu nodaļā 9400 eiro, taču finansējums aizvietošanai ir saglabāts, Ērģemes pagasta pārvaldei palielināts finansējums par 500 eiro energoresursu un pievienotās vērtības nodokļu (PVN) maksājumiem.
Pamatojoties uz darbinieka ilgstošu prombūtni samazināti atlīdzības izdevumi Grāmatvedības un finanšu nodaļā par 24 440 eiro, taču finansējums aizvietošanai ir saglabāts.
Palielināts finansējums aizņēmumu procentu samaksai par 28 493 eiro.
Ekonomiskai darbībai izdevumi samazināti par 9851 eiro, pašvaldību teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai izdevumi palielināti par 260 091 eiro, kultūrai izdevumi samazināti par 3094 eiro, izglītībai izdevumi palielināti par 25 558 eiro. Sociālai aizsardzībai izdevumi palielināti par 303 576 eiro.
Aizņēmumu pārfinansēšanas rezultātā iegūtais finansējums novirzīts sociālo pabalstu izmaksai, komunālo maksājumu pieauguma segšanai un līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem par kuru sadali tiks lemts tuvākajās komitejās, ņemot vērā izvirzītās prioritātes.
Valkas pilsētas svētku norisei saņemts 1000 eiro ziedojums.
Budžetā iekļautas pirmstermiņa aizdevumu atmaksas projektiem "Uzņēmējdarbības attīstība Valkas novadā" un "Valkas pilsētas Mežaparka teritorijas labiekārtošana" par kopējo summu 154 170 eiro.
Ceturtdien Valkas novada domes sēdē apstiprināts arī Valkas novada pašvaldības finanšu optimizācijas plānu 2026.-2028. gadam, kuru līdz 1. jūnijam pašvaldība iesniegs Finanšu ministrijai (FM).
Kā vēstīts, 19. maijā valdība pēc FM informatīvā ziņojuma par Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju un risinājumiem turpmākajām darbībām uzklausīšanas nolēma, ka Valkas novadam līdz jūnijam jāgroza budžets finanšu situācijas uzlabošanai.
Valkas novada pašvaldība jau gada sākumā, pieņemot budžetu, brīdināja, ka, lai sabalansētu šā gada budžetu, Valkas novada pašvaldībai pietrūkst 370 887 eiro, tāpēc sagatavojot un apstiprinot budžetu, pabalsti sociālajām funkcijām ieplānoti pirmajam pusgadam, kas ir apmēram 50% apmērā no nepieciešamās summas.
Pašvaldības mērs norāda, Valkas pašvaldība ir ar mazāko iedzīvotāju skaitu Latvijā, un problēmas radušās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Pašvaldība jau laikus pēc reformas brīdinājusi FM, ka šāda situācija ar budžetu var izveidoties. Krauklis arī informēja, ka 17% Valkas iedzīvotāju ir deklarējušies Igaunijas pilsētā Valgā, bet 19% no tiem, kas deklarējušies Valkā, strādā Igaunijā. Tas viss mazina pašvaldības ieņēmumus.
"Ja pašvaldībai tiktu piešķirta atbilstoša apmēra dotācija, Valka zeltu un plauktu, jo mēs saimniekojam ļoti rūpīgi un atbildīgi," valdībā iepriekš uzsvēra Krauklis.
Savukārt FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme vērsa uzmanību, ka Valkas problēmas rada nesakārtotā siltumapgāde un ūdensapgāde, kurās pašvaldība dotē iedzīvotājus, tādējādi audzējot parādu. Plūme norādīja, ka noteiktais tarifs nesedz reālās izmaksas, un parāds jau pārsniedzis vienu miljonu eiro.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka valdība nedrīkst vienkārši tāpat piešķirt naudu Valkai, jo Latvijā ir arī citas pašvaldības, kuras to var pieprasīt - kopumā ir vēl 11 pašvaldības, kurām ir mazāki ieņēmumi uz vienu cilvēku nekā Valkai.
Tikai efektivizējot procesus un pārskatot esošos izdevumus, Valkas novada pašvaldība var sabalansēt budžeta izdevumus, uzskata FM.
Valkas novada domes apstiprinātais finanšu optimizācijas plāns neapliecina, ka 2026. gadā un ilgtermiņā tiks nodrošināta Valkas novada pašvaldības finanšu stabilitāte, secinājusi FM.








