Opozīcija asi uzbrūk Kulberga valdībai: JV sauc par jaunās koalīcijas “krustvecāku”

Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) frakcijas vadītāja Linda Liepiņa šodienas noskaņojumu Saeimas zālē, lemjot par valdības apstiprināšanu, salīdznāja ar iesvētībām baznīcā - abos gadījumos visi ticot gaišai nākotnei. Šis optimisms šodien esot lasāms gan Kulberga, gan topošo ministru sejās.

Liepiņa pauda, ka Kulbergam esot divkāršs iemesls būt priecīgam, jo no skarba opozicionāra viņš ir panācis, ka kļūs par Ministru prezidentu. Tomēr starp iesvētībām baznīcā un "politisko teātri" esot būtiska atšķirība, proti, baznīcā aiz muguras stāv mīloši krustvecāki, bet aiz katra nākamā ministra stāvot partijas ar saviem "pelēkajiem kardināliem", sponsoriem un pavisam citām interesēm. Saeimas patiesais krustvecāks esot JV.

Liepiņa atzīmēja, ka Kulbergam esot bijusi iespēja tikt apstiprinātam ar LPV balsīm, bet viņš izvēlējies valdībā ņemt JV. "Cerams, ka jūsu darbi pierādīs, ka mēs izdarām kļūdainus secinājumus par to, ka jums bija iespēja šai hidrai, kuru sauc par JV, nocirst galvu tā, lai neizaug jauna galva," izteicās politiķe. Viņasprāt, JV pieņemšana būšot Kulberga parāds par "augsto krēslu".

Liepiņa arī pauda, ka Kulbergam darbam nebūs četri gadi, bet tikai daži mēneši. Viņa solīja, ka opozīcija sekos līdzi Kulbergam darbam šajā laikā.

"Progresīvo" deputāts Kaspars Briškens (P), kuru kā satiksmes ministru "valdības restartā" nomainīja tā laika premjere Evika Siliņa (JV), savā uzrunā kritizēja Siliņu, pārmetot, ka Siliņa pati nogāza savu valdību un pēc tam kļuvusi par "aizvainota zaudētāja karikatūru, kas nekautrējas uzbrukt pat saviem partijas biedriem".

Briškens teica, ka Siliņa esot uzlikusi "jaunu, ārkārtīgi zemu latiņu kā augstprātīgs premjers, tehnokrāts bez vīzijas, atbildības un izpratnes par patiesu līderību, komandas darbu un motivāciju". Briškena ieskatā, Kulbergs saprot šīs vērtības un spēs tās realizēt labāk nekā Siliņa. Par to liecinot Kulberga gatavība uzņemties atbildību un personisku pārraudzību par lielajiem projektiem, tai skaitā "Rail Baltica" un "airBaltic", sprieda Briškens.

Pēc opozīcijas deputātes Ramonas Petravičas (LPV) teiktā, jaunajai valdībai JV būšot "akmens pie kājas", jo tieši šī politiskā spēka pārziņā nonākot vairākas jomas, kurās, viņas vērtējumā, līdzšinējā atbildība bijusi neskaidra. Viņa kritizēja arī "Rail Baltica" projekta pārvaldību, norādot, ka tas kļuvis par "kaunpilnāko projektu JV politiskās nolaidības rezultātā".

Petraviča pauda, ka arī drošības jomā valdības piedāvājumā trūkstot konkrētas rīcības, tai skaitā attiecībā uz moderno tehnoloģiju, dronu un pretgaisa aizsardzības attīstību. Viņas vērtējumā, JV runājot par jaunu domāšanu, taču kļūdas slēpjot, "nomainot vienu ministru ar otru".

Runājot par budžetu un sociālo politiku, Petraviča kritizēja valdības solījumus pārskatīt prēmijas un stiprināt iepirkumu kontroli, vaicājot, kāpēc tas nav darīts iepriekš. Viņa norādīja, ka deklarācijā minētās bāzes pensijas, lielāki bērnu pabalsti un pakalpojumu rindu mazināšana esot solījumi bez skaidra izpildes mehānisma un termiņiem.

Pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) demisijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzticēja jaunu Ministru kabinetu veidot Kulbergam, kura pārstāvētā frakcija līdz šim strādāja parlamenta opozīcijā.

Kulberga vadībā tika panākta vienošanās valdībā sadarboties četriem politiskajiem spēkiem - "Apvienotajam sarakstam" (AS), Nacionālajai apvienībai, "Jaunajai vienotībai" (JV) un Zaļo un zemnieku savienībai.