ASV iztērētie ieroču krājumi rada bažas par gatavību iespējamam karam ar Ķīnu
Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) būs nepieciešami vairāki gadi, lai atjaunotu trīs nozīmīgu ieroču sistēmu krājumus, ko tā izlietoja karā ar Irānu, secināts trešdien publiskotajā Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra (CSIS) analīzē.
“Amerikas Savienotajām Valstīm ir pietiekami daudz munīcijas jebkuram ticamam scenārijam Irānas karā, taču izsmeltie krājumi ir radījuši ievainojamības periodu iespējamam konfliktam Klusā okeāna rietumu daļā,” teikts CSIS ziņojumā. Analīzē īpaši izcelti “Tomahawk” spārnotās raķetes, kā arī pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot” un THAAD pārtvērējraķetes, kas tika intensīvi izmantotas Irānas kara laikā.
Pētījuma autori norāda, ka problēma nav finansējuma trūkums, bet gan laiks, kas nepieciešams sarežģītu ieroču sistēmu ražošanas palielināšanai. Saskaņā ar aplēsēm ASV kara laikā pret Irānu izšāvušas vairāk nekā 1000 “Tomahawk” raķešu, un to pilnīga krājumu atjaunošana līdz pirmskara līmenim varētu ilgt līdz pat 2030. gada beigām. Pašlaik gadā tiek saražotas mazāk nekā 200 “Tomahawk” raķetes, lai gan ražotājs “Raytheon” plāno būtiski palielināt ražošanas apjomus.
Tikmēr pretgaisa aizsardzības sistēmu THAAD pārtvērējraķešu krājumu atjaunošana varētu aizņemt laiku līdz 2029. gada beigām, bet vairāk nekā 1000 “Patriot” pārtvērējraķešu papildināšana — līdz 2029. gada vidum.
Analītiķi norāda, ka situāciju sarežģī arī ASV saistības pret sabiedrotajiem. “Patriot” sistēmas nepieciešamas ne tikai pašām ASV, bet arī Ukrainai aizsardzībai pret Krievijas raķešu uzbrukumiem, kā arī vēl 17 valstīm, kuras izmanto šīs sistēmas.
Bažas izskanējušas arī kongresā
Bažas par bruņojuma rezervju samazināšanos pēdējās nedēļās izskanējušas arī ASV Kongresā. Demokrāti kritizējuši prezidenta Donalda Trampa administrāciju par iesaistīšanos Irānas karā bez likumdevēju apstiprinājuma, savukārt daļa republikāņu uzskata, ka situāciju pasliktinājusi ilgstošā militārā palīdzība Ukrainai.
Tomēr ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets uzstāj, ka valsts joprojām spēj vienlaikus iesaistīties vairākos konfliktos. Viņš norādījis, ka Trampa administrācija būtiski palielinājusi aizsardzības finansējumu un mudinājusi militārās industrijas uzņēmumus strauji kāpināt ražošanas apjomus.
Savukārt CSIS eksperti uzsver, ka problēmas saknes meklējamas vēl pēc Aukstā kara beigām, kad ASV pieņēma, ka nākotnes kari būs īsi un reģionāli, tādēļ nebūs nepieciešami lieli augsto tehnoloģiju bruņojuma krājumi. “Domāšana sāka mainīties pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, taču krājumu atjaunošana prasa laiku,” sacīja viens no pētījuma autoriem Marks Kansians.
Vienlaikus analītiķi norāda, ka potenciāls konflikts ar Ķīnu joprojām nav neizbēgams. Ziņojumā uzsvērts, ka Pekina labi apzinās savu ierobežoto kaujas pieredzi, kamēr ASV pēdējos gados demonstrējušas militārās spējas gan Irānā, gan citos konfliktos.
