Atzīst, ka līdzšinējā eksāmenu organizēšana neatbilst drošības situācijai; gaidāmas izmaiņas
Nesenie drošības apdraudējumi Latvijas gaisa telpā ir aktualizējuši nepieciešamību pārskatīt eksaminācijas sistēmu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji.
Nesenie ārkārtas apstākļi aktualizējuši nepieciešamību pārskatīt skolēnu eksaminācijas sistēmu un mācību gada organizāciju. Saeimas deputāte Ilze Vergina (JV) komisijas sēdē atgādināja, ka diskusijas par eksāmenu skaitu un darba organizāciju skolās mācību gada noslēgumā notikušas jau iepriekš, taču jaunākie drošības izaicinājumi šiem jautājumiem piešķīruši papildu nozīmi.
Viņa uzskata, ka nepieciešams vērtēt ne tikai eksāmenu apjomu, bet arī pašu vērtēšanas un eksaminācijas filozofiju, piebilstot, ka daļu pārbaudījumu varētu aizstāt ar citiem vērtēšanas veidiem.
Deputāte arī norādīja uz nepieciešamību pārskatīt pieeju negatīvu vērtējumu labošanai un ņemt vērā pieaugošo emocionālo spriedzi skolēnu un ģimeņu vidū.
"Trauksmes līmenis ir krietni augstāks, mēs dzīvojam citā laikā un mums ir jāsaprot, ka lēmumiem jābūt samērīgiem pret katru bērnu un katru ģimeni," sacīja politiķe.
Savukārt IZM Vispārējās izglītības departamenta vadītājs Rūdolfs Kalvāns stāstīja, ka notiek darbs pie eksaminācijas sistēmas izmaiņām, un nākotnē eksāmenu process kļūs kompaktāks.
Kopā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) secināts, ka pašreizējā sistēma ilgtermiņā nav ilgtspējīga. Iepriekš diskusijās galvenokārt uzsvērta skolēnu slodze, izmaksas un augstskolu uzņemšanas jautājumi, taču tagad tiem pievienojušies arī drošības apsvērumi. "Šie ārkārtas apstākļi pielikta tam punktu," pauda Kalvāns.
Izmaiņas gan prasīs laiku, un "tas nav šīs nedēļas un šīs sesijas jautājums". Vienlaikus IZM rosina veikt izmaiņas vairākos likumos, paredzot lielāku elastību mācību gada organizēšanā.
Kalvāns skaidroja, ka plānots atteikties no līdzšinējiem Ministru kabineta deleģējumiem attiecībā uz mācību gada sākuma un beigu noteikšanu, kā arī valsts pārbaudes darbu norises laikiem. Šīs pilnvaras varētu nodot izglītības un zinātnes ministram, ļaujot turpmāk operatīvāk pieņemt lēmumus ar ministra rīkojumu. Izmaiņas varētu stāties spēkā no nākamā mācību gada.
Patlaban 9. klašu skolēniem jākārto centralizētie eksāmeni latviešu valodā un matemātikā, kā arī monitoringa darbs svešvalodā. Savukārt vidusskolas posmā jākārto pieci obligātie pārbaudījumi - latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā, dabaszinātnēs un vienā padziļinātajā kursā. Kopumā eksāmenu sesijas laikā vispārējā vidējā izglītībā norit 14 centralizētie eksāmeni dažādos mācību priekšmetos un līmeņos.
Pēdējo nedēļu drošības apdraudējumi Latgales reģionā aktualizējuši jautājumu par izglītības nozares gatavību krīzes situācijām. Pagājušajā nedēļā iespējama gaisa telpas apdraudējuma dēļ vairākos Latvijas novados pārtrauca 9. klases latviešu valodas centralizēto eksāmenu, kā arī uz laiku tika pārtraukta vidusskolas fizikas optimālā un augstākā līmeņa centralizēto eksāmenu norise. Daļai skolēnu šos pārbaudījumus nāksies kārtot papildtermiņā.
Neilgi pirms eksāmeniem VIAA sadarbībā ar IZM bija nosūtījusi izglītības iestādēm informatīvu materiālu par rīcību neparedzētās situācijās saistībā ar ģeopolitisko situāciju un iespējamiem apdraudējumiem gaisa telpā.
VIAA norādīja, ka materiāls paredzēts vienotas pieejas nodrošināšanai un operatīvai rīcībai ārkārtas situācijās. Vienlaikus aģentūra atgādināja, ka lēmumus par izglītības iestāžu darba organizāciju konkrētā pašvaldībā pieņem attiecīgā vietvara.
Savukārt gadījumā, ja ārkārtas apstākļu dēļ eksāmenu nevarēs nodrošināt arī papildtermiņā, izglītības un zinātnes ministrs varēs lemt par skolēnu atbrīvošanu no attiecīgā valsts pārbaudījuma.
Pēdējo nedēļu laikā IZM un VIAA īstenojušas seminārus gan izglītības pārvalžu vadītājiem, gan izglītības iestāžu vadītājiem par izglītības iestāžu gatavību apdraudējuma gadījumā.
