FOTO: ciemojamies Valsts policijas zirgu stallī, kur mīt vecākais policijas zirgs Eiropā! Šeit saimnieko policistes - zirgu vārdotājas

Zirgu iedzīvi mums izrāda un apskaidro hipoloģes Ilze Muižniece un Anna Marija Romaška.

Hipologs ir no sengrieķu valodas – hippos ir zirgs un logos ir vārds, tad būtībā jūs esat zirgu vārdotājas?

(Smejas.) Varētu teikt – diezgan tuvu, jā. Bet tajā pašā laikā mēs esam arī policistes. Mums ir visa atbildība. Mēs ne tikai strādājam ar zirgiem. Pārsvarā – jā, bet mēs strādājam kā jebkurš cits policists, arī bez zirgiem. Un tāpat kā jebkuram policistam mums ir jākārto visas ikgadējās ieskaites – gan teorētiskās, gan praktiskās. Tā gluži nav, ka mēs tikai darbojamies ar zirgiem. Mēs esam arī amatpersonas un policistes.

Bet tad, kad zirgi dodas uzdevumā, jūs vienmēr braucat līdzi vai zirgi tiek nodoti citiem?

Nē, nē. Katram zirgam pamatā ir savs jātnieks – hipologs. Zirgs ir sasaistīts ar konkrētu jātnieku, lai viņi varētu izveidot sadarbību viens ar otru. Protams, ir izņēmumi – atvaļinājumi, slimības lapas, kad konkrētais hipologs palūdz kolēģim zirgu pieskatīt vai ar viņu pastrādāt, bet pamatā katram jātniekam ir savs zirgs.

Tad varbūt uzreiz jautāšu – kādos gadījumos policija izmanto zirgus?

Mums ir diezgan plašs pielietojums. Policijā zirgi tiek izmantoti ļoti daudzveidīgi. Ikdienā mēs nodrošinām sabiedrisko kārtību – tās ir ikdienas patruļas. Pārsvarā Rīgas mikrorajonos, jo mēs skaitāmies pie Rīgas reģiona, bet braucam arī pa visu Latviju – gan uz pilsētu svētkiem, gan dažādiem pasākumiem.

Tāpat mēs veicam arī reprezentatīvu funkciju, piemēram, svētkos, bet paralēli nodrošinām arī sabiedrisko kārtību. Zirgam jābūt drosmīgam, viņam jāklausa visām jātnieka komandām. Mūs pietiekami plaši iesaista arī pazudušu bērnu meklēšanā. Tāpat zirgi ir apmācīti iet uz cilvēku. Dabā zirgs parasti no cilvēka izvairās, jo zirgi ir bailīgi dzīvnieki, bet policijas dienesta zirgs ies virsū cilvēkam, ja tas nepieciešams. Un, ja cilvēks nereaģē, zirgi ir speciāli apmācīti viņu izstumt ar sānu vai aizmuguri.

Viņi būtībā ir apmācīti kā senie kaujas zirgi.

Jā, jā. Mums ir dažāda līmeņa zirgi. Ir tādi, kas vēl tikai mācās, un ir tādi, kas jau ir pilnībā apmācīti. Zirgs paredzēts arī darbam vietās, kur nevar izbraukt cits transportlīdzeklis – mežos, parkos. Viņam jābūt viegli manevrējamam. Tāpat ir situācijas, kad, piemēram, kapos regulāri notiek vandālisms. Tad zirgi tiek norīkoti dežūrās uz kādu mēnesi. Mēs esam redzami, un preventīvi tiek novērsti turpmāki pārkāpumi. Cilvēkiem tomēr pret zirgu ir respekts.

Man arī ir respekts. Viņš tāds liels un gudrs izskatās, it kā redzētu cauri tam, ko es domāju. Ko jūs varat par šo konkrēto zirdziņu pastāstīt? Viņš izskatās ļoti ieinteresēts.

Šim rudenī oficiāli piešķīra pensiju. Viņam ir 29 gadi.

Drīkst viņam iedot apostīt roku?

Jā, drīkst.

Labdien!

Viņu var arī pacienāt. Tur ir zirgu konfektītes. Viņš ir ļoti pieredzējis un kārumu garām nepalaidīs.

Un kā viņu sauc?

Recento. Principā mēs pieņemam, ka viņš ir vecākais policijas zirgs Eiropā.

Oi, tu jau esi riktīgs večuks.

Parasti, kad zirgi beidz dienestu, viņi nonāk izsolē un viņus pārpērk - pārsvarā tas cilvēks, kurš ar viņu strādājis, jātnieks. Bet šis ir palicis pie policijas, un policija nodrošina viņam pensiju un uzturēšanu, jo viņš ir ļoti ilgi dienējis. Divdesmit četrus vai divdesmit piecus gadus viņš nostrādāja policijā. Tas ir ļoti daudz.

Vai viņam ir arī pakāpe?

Es domāju, ka viņš viennozīmīgi ir ģenerālis. Tas gan ir tāds mūsu iekšējais joks. Oficiāli pakāpes viņiem nepiešķir. Bet mums ir zirgi, kas vēl tikai mācās “sākumskolā”, un ir zirgi, kas jau “pabeiguši vidusskolu”. Principā viņam jau sanāk 25 gadi dienestā, ja pieskaita arī šo gadu.

Jaunībā viņš bija ar ļoti raksturu. Viņš ir vienīgais palikušais zirgs no hipologu pirmsākumiem, jo mēs pastāvam kopš 2000. gada. Viņš arī ļoti palīdzējis apmācīt jaunos zirgus, jo mēs nekad neejam ielās ar jaunu zirgu vienu pašu. Vienmēr blakus ir pieredzējis zirgs. Zirgs ir bara dzīvnieks, un pa vienam mēs ar viņiem nestrādājam.

Vai viņš arī ir galvenais barā?

Tagad jau ir cits vadonis.

Bet zirgi jau droši vien par galvenajiem tomēr uzskata jūs – hipologus?

Nē, viņiem ir sava hierarhija. Un reizēm zirgs ir kā liels bērns. Arī viņam ir dienas, kad nav garastāvokļa. Bet mēs viņus motivējam pozitīvā veidā.

Runā, ka zirgiem patīk mūzika. Tā ir?

Nu jā, kā kuram zirgam. Bet, piemēram, ja spēlē orķestris ar bungām un taurēm, vibrācija iet caur zemi. Tas ir viens no punktiem, pie kā mēs savus zirgus apmācām, jo viņiem tas var radīt stresu.

Viņš ir skaists un izskatās ļoti labā formā. Vai viņš ir arī drusku nosirmojis?

Jā, viņš ir nosirmojis. Mēs viņu saucam par opīti. Mēs rūpējamies un uzturam viņu labā formā. Bet jāt ar viņu vairs nejāj. Viņš tagad ir tīri pensijā. Pie viņa brauc bērni un ekskursijas. Viņu var glaudīt, čubināt un barot.

Un cik bieži zirgi tiek ārā?

Katru dienu. Šobrīd ir arī tāds režīms, ka viņi var būt ārā visu diennakti. Viņiem ir brokastis, vakariņas - viss tiek nodrošināts.

Un ziemā?

Ziemā viņi nāk pa nakti iekšā.

Vai varat pastāstīt kādus konkrētus gadījumus, kur zirgi palīdzējuši?

Konkrēti pēc zirgu vārdiem nepateikšu, bet gadījumi ir bijuši. Piemēram, Zaķusalā bija tāds “mētelīšu virinātājs”, kurš piesējās bērniem, un zirgi palīdzēja viņu aizturēt, izsaucot ekipāžu.

Kopumā policijai tad ir četri zirgi aktīvā dienestā un viens seniors, kurš palīdz apmācīt jaunos. Kāda ir policijas zirgu ikdiena?

Aktīvā sezona mums ir no marta līdz novembrim. Mēs nestrādājam pilsētā, kad ir ledus, jo zirgi ir kalti uz visām četrām kājām – lai izslēgtu traumas un slīdēšanu. Tāpēc ziemā ļoti cītīgi gatavojamies – ir treniņi, speciālās apmācības un vispārējā fiziskā sagatavotība.

Zirgam visu laiku jāuztur forma. Gatava policijas zirga darba diena sezonā var būt līdz piecām stundām. Zirgs tam ir jāsagatavo – jānostiprina stiegras un muskulatūra. Mums šobrīd ir jaunais zirgs, kas pirmo gadu strādā pilsētā. Viņam sākumā bija trīs stundu režīms, vēlāk būs četras stundas. Mēs viņu pakāpeniski gatavojam darbam pilsētā. Pilsēta ir agresīva vide – riteņi, skūteri, cilvēki, reklāmas. Viss notiek ļoti ātri, tāpēc apmācība ir pakāpeniska un individuāli pielāgota.

Jo zirgs jau pēc dabas, lai arī liels, var būt ļoti bailīgs?

Jā. Tāpēc Valsts policijā zirgu atlase ir ļoti sarežģīta. Zirgam jābūt konkrēta dzimuma, izmēra un temperamenta. Mēs braucam skatīties, kā viņš reaģē uz cilvēkiem, kā uzvedas treniņos, kā tiek tīrīts. Tāpat viņiem ir padziļināta veterinārā izmeklēšana.

Un kādu dzimumu vajag?

Tikai vīriešu kārtas. Nu ziniet – lai nav dienesta romānu. (Smejas.)

Jūs arī teicāt, ka, zirgam aizejot pensijā, parasti tas pats hipologs viņu nopērk.

Jā, viņam tiek dota priekšroka. Mums gan nav liela rotācija. Šis zirgs ir vienīgais pēdējo trīs gadu laikā, kurš aizgājis pensijā. Pārējie ir jauni un vēl vismaz desmit gadus strādās.

Es saprotu, ka līdzīga sistēma ir ar policijas suņiem?

Jā, arī viņus bieži nopērk tas cilvēks, kurš ar viņiem strādājis.

Jūs teicāt, ka zirgi piedalās arī pazudušu cilvēku meklēšanā. Vai zirgam ir laba oža?

Oža zirgam ir laba, bet mūsu zirgi nemeklē pēc smaržas.

Bet ir gadījies, ka zirgi strādā kopā ar policijas suņiem?

Jā, gan apmācībās, gan darbā. Kinologi bieži brauc pie mums trenēties.

Jūs teicāt, ka zirgiem ir bara hierarhija. Kurš jums tad ir galvenais barvedis?

Jā, parādīšu. Šis ir Lilioms. Šobrīd viens no dominantajiem. Viņš ir pieredzes bagātākais darba ziņā. Tas ir mans pārinieks. Viņš dod bučiņas un vienmēr prasīs konfekti – par mīlestību ir jāmaksā. Arī par treniņiem mēs zirgiem “maksājam”. Viņam ir deviņi gadi, un viņš jau piecus gadus strādā policijā.

Viņš liekas ļoti liels.

Ir vēl lielāks. Re, blakus ir pagājušā gada pirkums – Safrāns. Viņam ir četri gadi, un viņš vēl augs. Viņš vēl nestrādā, bet mācās mājās. Viņš ir tāds mīlestības iemiesojums. Atnāksiet ar burkāniem – viņš jūs mīlēs līdz brīdim, kamēr burkāni beigsies.

Man pazīstams zirdzinieks stāstīja, ka zirgi ļoti labi jūt cilvēku emocijas.

Jā. Šis zirgs ļoti jūt. Ja es būšu uztraukusies vai saspringta, viņš būs tieši tāds pats. Tāpēc šajā darbā ļoti svarīga ir psiholoģiskā izpratne par zirgu. Es nedrīkstu saspringt, jo viņš visu laiku lasa mani.

Ja mēs sāktu strīdēties un es sāktu uz jums bļaut, viņš droši vien aizstāvētu jūs?

Viņš noteikti saspringtu. Ja mēs sāktu vicināties, viņš reaģētu. Bet, kā redzat, viņam ļoti patīk fotografēties.

Jā, viņš ir ļoti fotogēnisks. Vai zirgiem arī ir jāizpilda fiziskie kritēriji kā policistiem?

Jā. Katram zirgam ir savs sagatavotības līmenis. Šis ir pilnībā gatavs zirgs, kurš var strādāt piecas stundas. Viņš ir apmācīts lieliem pasākumiem un pilsētas svētkiem. Un jātnieks ir atbildīgs par to, lai zirgs būtu fiziski spēcīgā formā. Mums ir dažādi segumi, dažādi priekšmeti – lentes, bumbas, plīvojošas lietas. Katram zirgam ir savs raksturs, bet strādāt jāiemācās visiem.

Kā var nonākt pie jums strādāt ar zirgiem?

Pie mums var nākt strādāt, bet ir noteikti atlases kritēriji – jāšanas līmenis, pieredze. Nepietiek tikai tehniski prast jāt. Ir jābūt izpratnei par zirga psiholoģiju. Pārsvarā mēs visi esam bijušie vai esošie sportisti. Un paralēli ir jābūt arī policistam. Jāpabeidz vismaz Policijas koledža.

Ar ko sākt – ar zirgiem vai policiju?

Tas iet paralēli. Visiem, kas šobrīd strādā hipologos, zirgi ir kopš bērnības. Mums visiem ir vairāk nekā divdesmit gadu pieredze ar zirgiem.

Kā jūs nonācāt pie zirgiem?

Mani uzaicināja šeit strādāt kolēģe. Es pēc izglītības esmu veterinārārste. Izgāju arī Policijas koledžu. Ar zirgiem darbojos jau no bērnības, piedalījos sacensībās.

Kā jums liekas, vai zirgam ir dvēsele?

Es domāju, ka viennozīmīgi ir. Tas ir fenomenāli, ka tik atšķirīgas būtnes – cilvēks un zirgs – ir atradušas kopīgu valodu. Tāpēc šis darbs ir kaut kas vairāk par mehānisku darbu. Te ir jābūt sajūtai.

Kādas šķirnes ir policijas zirgi?

Visi šie zirgi, izņemot Liliomu, ir Latvijas šķirnes zirgi. Lilioms ir Latvijas braucamā tipa zirgs. Latvijas zirgu šķirnei ir divi tipi – sportiskais un vēsturiskais braucamais tips. Braucamajam tipam ir platas krūtis, spēcīgs augums un tumšākas krāsas. Tie ir ļoti mierīgi un piemēroti darbam ar cilvēkiem. Latvijas šķirnei kopumā raksturīgs labdabīgums un vēlme sadarboties ar cilvēku. Ir šķirnes, kas ir temperamentīgākas, piemēram, arābu zirgi.

Cik viņi dienā apēd?

Aptuveni divdesmit piecus kilogramus siena.

Katrs?

Jā. Un ap divdesmit pieciem litriem ūdens.

Autora piezīme: Tajā brīdī pie mums ieradās staļļa kaķis Fēlikss un paziņoja, ka būtu laiks jau tā kā doties ārā. Zirgi ar kaķi ļoti labi satiekot un ievērojot arī to, ka viņš ir kaķis, ar visām kaķa īpatnībām – bieži apguļoties kaut kur staļļa vidū un tad visi zirgi respektējot viņa “kaķismus” un apejot apkārt.

Lai arī Fēliksam nav pat vēl gads, bet viņš jau ir iekarojis zirgu atzinību un labi ar tiem saprotas. Uzzinām arī ka uz staļļiem var doties ekskursijās, gan lielākās, gan mazākās un iepriekš piesakoties, iespējams doties arī izjādēs. Tiesa gan ne ar Policijas zirgiem, viņiem jāstrādā.