Traģisks pavērsiens Maldīvijā, kur zemūdens alā gāja bojā piecu itāļu nirēju grupa
Maldīvijā notikusī nelaime, kad dzelmē gāja bojā piecu itāļu nirēju grupa, sestdien guva traģisku turpinājumu.
Maldīvijā notikusī nelaime, kad ceturtdien dzelmē gāja bojā piecu itāļu nirēju grupa, guvu traģisku turpinājumu, jo dzīvību zaudējis viens no maldīviešu armijas nirējiem. Maldīvijas armijas seržants Mohameds Mahdhī bija nirēju komandā, kas bīstamos apstākļos meklēja bojāgājušo ķermeņus, Viņš kritiskā stāvoklī tika nogādās slimnīcā un no gūtajiem ievainojumiem nomira, paziņoja Maldīvijas valdības pārstāvis.
“Šodien ūdenī devās astoņi glābējnirēji. Kad viņi iznira, kļuva skaidrs, ka Mohameds Mahdhī nav uzpeldējis,” BBC pastāstīja Maldīvijas valdības pārstāvis. Pārējie nirēji nekavējoties atgriezās dzelmē, kur kolēģi atrada bez samaņas.
Maldīvijas prezidents Mohameds Muizu sestdien devās uz Vaavu atolu, lai pārraudzītu bojāgājušo meklēšanas operāciju. Armija operāciju raksturojusi kā ārkārtīgi riskantu, ņemot vērā nelabvēlīgos laikapstākļus.
Bojāgājušo skaitā ir Dženovas universitātes jūras bioloģijas profesore Monika Montefalkone un viņas 20 gadus vecā meita, kā arī trīs citi pētnieki — jahtas kapteinis Džanluka Benedeti bija niršanas instruktors, Federiko Gvaltjēri rakstīja disertāciju par Maldīvijas atoliem, bet Muriela Odenino darbojās jūras dabas aizsardzības jomā.
Nirēju komanda ar jahtu “Duke of York” ceturtdienas rītā devās uz vienu no Maldīvijas vispopulārākajām niršanas vietām. Uz klāja palikusī jahtas komanda sacēla trauksmi, kad pēc ilgāka laika neviens no nirējiem tā arī neuzpeldēja.
Maldīvijas armija paziņoja, ka viens bojāgājušais atrasts alā aptuveni 60 metru dziļumā un, domājams, ka pārējie atrodas turpat. Medijos vēstīja, ka atrastā, visticamāk, ir profesore Montefalkone. Pagaidām nav skaidrs, kādēļ itāļi nolēma nirt tik dziļi, kamēr Maldīvijā atpūtas niršanai atļautais maksimālais dziļums ir 30 metri.
Eksperti norāda, ka iespējamie faktori varētu būt skābekļa toksiskums un panika. Veronas Universitātes slimnīcas pulmonoloģijas nodaļas vadītājs Klaudio Mičeleto ceturtdien izteicās Itālijas izdevumam “Adnkronos”, ka “iespējams, ka kaut slikts notika ar baloniem”, tā kā gājuši bojā visi ekspedīcijas locekļi. “Nāve no skābekļa toksiskuma jeb hiperoksijas ir viens no dramatiskākajiem nāves gadījumiem, kas var notikt niršanas laikā – tās ir briesmīgas beigas,” viņa teikto citē “The New York Post”.
Nirēji parasti elpo balonos saspiestu gaisu, kas sastāv no 21% skābekļa un 79% slāpekļa, bet dažkārt var izmantot arī nitroksu, kuram ir augstāks skābekļa saturs. Tas palīdz pagarināt zem ūdens pavadīto laiku, taču gāzes ar augstāku skābekļa koncentrāciju ieelpošana var kļūt nāvējoša. “Kad ieelpo pārāk augstu skābekļa koncentrāciju, gāze kļūst ķermenim toksiska,” uzsvēra Mičeleto. “Niršanas laikā rodas reibonis, sāpes, apziņas izmaiņas un dezorientācija, padarot neiespējamu izpeldēšanu virspusē.”
Savukārt Itālijas Zemūdens un hiperbāriskās medicīnas biedrības prezidents Alfonso Bolognini norādīja, nirēju nāvi varēja veicināt arī panika. “50 metu dziļā alā dziļumā pietiek ar nirēja kādu problēmu vai panikas lēkmi,” viņš sacīja. “Satrauktu kustību rezultātā ūdens kļūst duļķains un var pasliktināt redzamību,” tādējādi izraisot “nāvējošas kļūdas.”
Maldīvijas varas iestādes notikušo nodēvējušas par briesmīgāko niršanas negadījumu valsts vēsturē. Kaut gan nāves gadījumi niršanas un snorkelēšanas laikā Maldīvijā nav bieži, pēdējā laikā bijuši vairāki letāli gadījumi. 2024. gada 27. decembrī snorkelēšanas laikā dzīvību zaudēja Japānas parlamenta deputāts Tošijuki Adači, bet 2025. gada 19. decembrī noslīka pieredzējusi britu nirēja, kuras vīrs, arī profesionāls nirējs, no bēdām pārdozēja alkoholu un piedzīvoja sirdslēkmi Maldīvijas galvaspilsētas Males lidostā, nomirstot piecas dienas pēc sievas nāves.
