ASV militārās klātbūtnes samazināšana Latvijā patlaban netiek izskatīta
ASV militārās klātbūtnes samazināšana Latvijā patlaban netiek izskatīta, norādīja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.
ĀM akcentē, ka Latvija turpina nodrošināt un pilnveidot uzņemošās valsts atbalstu un ir gatava uzņemt papildu ASV vienības. Vienlaikus tā uzsver, ka Latvijas drošībai ir svarīga pastāvīga un ilgtermiņa ASV militāro spēju, ekipējuma un rezervju klātbūtne Latvijā un Baltijas reģionā.
ĀM piekrīt, ka Eiropai ir jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību un aizsardzību. ĀM skaidro, ka aizvadīto gadu laikā Eiropa strauji kāpina investīcijas savās aizsardzības spējās un pilnveido militāro gatavību kolektīvās aizsardzības nodrošināšanai.
"Šo Eiropas valstu izpratni un gatavību apliecina NATO Hāgas samita vienošanās par 5% no valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) ieguldīšanu aizsardzībā un ar aizsardzību un drošību saistītos izdevumos," vērtē ĀM.
ĀM piebilst, ka Latvijas ieguldījums aizsardzības spējās šogad veido 4,91% no IKP, no nākamā gada saskaņā ar likumu tie būs 5% no IKP.
Jau rakstīts, ka ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets devis rīkojumu gada laikā izvest aptuveni 5000 karavīru no Vācijas. Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka varētu izvest ASV karavīrus no Itālijas un Spānijas, jo tās iebilst pret Irānas karu. 2025. gada 31. decembrī Itālijā atradās 12 662 aktīvā dienesta ASV karavīri un 3814 karavīru Spānijā. Vācijā bija 36 436 karavīri.
ASV laikraksts "Wall Street Journal" 8. aprīlī vēstīja, ka Trampa administrācija apsver iespēju izvest amerikāņu karavīrus no NATO valstīm, kas ASV nav sniegušas atbalstu karā pret Irānu.
No ASV karaspēka pārdislokācijas labumu varētu gūt Polija, Rumānija, Lietuva un Grieķija, norādīja laikraksta avoti. ASV plāns varētu novest pie tā, ka liels ASV karavīru skaits tiek izvietots tuvāk Krievijas rietumu robežām, kas, visticamāk, izsauktu Maskavas neapmierinātību. Eiropā ir aptuveni 84 000 ASV karavīru, liecina "Wall Street Journal" aplēses.
