
NBS un VUGD noraida Šuvajeva apgalvojumus par neizpildītu prasību izsūtīt šūnu apraides paziņojumu

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) noliedz "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītāja Andra Šuvajeva apgalvojumu par neizpildītu prasību nodrošināt šūnu apraides paziņojuma izsūtīšanu iedzīvotājiem.
Šuvajevs pirmdien preses konferencē jautāja, kāpēc visa atbildība tiek virzīta Aizsardzības ministriju un tiek ignorēts fakts, ka ir arī atbildība VUGD pusē, piemēram, jautājumā par šūnu apraides paziņojuma izsūtīšanu. "NBS bija izsūtījis šādu prasību, bet tas nenotika," teica Šuvajevs. Otrdien preses konferencē pēc tikšanās ar Valsts prezidentu viņš apgalvoja to pašu.
Šūnu apraides sistēma sāka darboties pērn jūlijā. Aģentūra LETA vērsās pie NBS un VUGD ar jautājumu, vai jebkad kopš šīs sistēmas darbības sākuma VUGD būtu atteicis vai neizpildījis NBS lūgumu iedarbināt to.
NBS atbildēja, ka tādi gadījumi nav bijuši. Arī VUGD norādīja, ka līdz šim nevienai atbildīgajai iestādei nevienu reizi nav atteicis šūnu apraides paziņojuma izsūtīšanu.
Attiecībā uz 7. maija agro rītu VUGD norādīja, ka no NBS tika saņemti trīs pieprasījumi nosūtīt šūnu apraides paziņojumu. Pirmajā gadījumā telefoniski NBS amatpersona atcēla šūnu apraides paziņojuma izsūtīšanu. Savukārt nedaudz vēlāk, ievērojot divpakāpju verifikācijas prasības, pēc NBS amatpersonas nosūtīta e-pasta un veikta telefona zvana VUGD amatpersona izsūtīja šūnu apraides paziņojumus gan plkst. 4.09, gan plkst. 4.43 apdraudētajā teritorijā esošajiem iedzīvotājiem.
Lai pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma VUGD nosūtītu šūnu apraides paziņojumu, tiek īstenota divpakāpju verifikācija - e-pasts un zvans no iestādes, kura atbild par attiecīgā apdraudējuma pārvarēšanu, uzsvēra dienestā.

Naftas produktu uzglabāšanas objekta teritorija, kur nokrita drons
Ceturtdienas agrā rītā Rēzeknē notikušajā drona incidentā bojāti četri naftas produktu rezervuāri, kuros naftas produkti neatradās.





Premjere Evika Siliņa (JV) pieprasīja līdzšinējā aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju. Šādu lēmumu premjere pieņēma pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē.
Savukārt Sprūds paziņoja par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs.
Šūnu apraides paziņojumus par iespējamo gaisa telpas apdraudējumu Latgales iedzīvotāji pēdējo mēnešu laikā saņēmuši arī iepriekš, un tie bijuši saistīti ar, visticamāk, Krievijas-Ukrainas karā iesaistīto dronu pietuvošanos vai ielidošanu Latvijas gaisa telpā.








