Arodbiedrība iebilst pret ieceri ļaut mediķiem strādāt līdz 56 stundām nedēļā
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) neatbalsta Saeimā virzītos likumprojektus par izmaiņām veselības aprūpes nozares regulējumā un uzskata ka pašreizējā redakcijā tos nevar pieņemt, liecina arodbiedrības vēstule Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai.
Arodbiedrība norāda, ka plānotās izmaiņas paredz būtiskas pārmaiņas darba samaksas un darba laika regulējumā, taču tās nav izstrādātas, nodrošinot pienācīgu sociālo dialogu ar nozares pārstāvjiem. LVSADA ieskatā tas rada riskus darbinieku tiesībām, vienlīdzības principa ievērošanai, kā arī veselības aprūpes sistēmas stabilitātei un pieejamībai valstī.
Attiecībā uz grozījumiem atlīdzības regulējumā arodbiedrība uzsver, ka tie pēc būtības nav uzskatāmi par tehniskiem labojumiem, jo paredz paplašināt atlīdzības likuma piemērošanu, iekļaujot tajā arī klīniskās universitāšu slimnīcas. Tas tieši ietekmētu darba samaksas struktūru ārstniecības iestādēs un varētu radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām darbinieku grupām.
LVSADA īpaši kritizē plānoto piemaksu sistēmu, kas paredz papildu atlīdzību galvenokārt ārstniecības personām, kas iesaistītas rezidentu apmācībā vai pētniecībā. Arodbiedrība uzskata, ka šāda pieeja var diskriminēt citus veselības aprūpes darbiniekus, kuri veic līdzvērtīgu darbu, kā arī radīt atlīdzības nevienlīdzību starp ārstniecības iestādēm un to ietvaros.
Vienlaikus arodbiedrība brīdina, ka nevienlīdzīga atlīdzības sistēma var veicināt medicīnas personāla koncentrēšanos universitāšu slimnīcās, palielinot kadru trūkumu reģionālajās ārstniecības iestādēs un apdraudot pakalpojumu pieejamību.
Tāpat LVSADA norāda uz riskiem, ko rada atlīdzības mainīgās daļas palielināšana - piemaksu apmēram sasniedzot līdz 100% no mēnešalgas, varētu pieaugt darba samaksas nestabilitāte un mazināties darbinieku sociālā drošība.
Kritiku arodbiedrība pauž arī par iecerētajām izmaiņām darba laika regulējumā, kas pieļautu ārstniecības personu nodarbināšanu līdz pat 56 stundām nedēļā. LVSADA ieskatā tas var radīt nesamērīgu slodzi un riskus gan darbinieku veselībai, gan pacientu drošībai, kā arī neatbilst iepriekšējiem Satversmes tiesas secinājumiem par darba laika organizāciju nozarē.
Papildus arodbiedrība pauž bažas par plānoto klīnisko universitāšu slimnīcu juridiskā statusa maiņu. LVSADA uzskata, ka tas var radīt pretrunu starp peļņas gūšanas mērķi un sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī ietekmēt lēmumus par pacientu aprūpi un resursu sadali.
Arodbiedrība arī vērš uzmanību uz sociālā dialoga trūkumu likumprojektu izstrādes gaitā, uzsverot, ka tās iesaiste nav tikusi nodrošināta, neraugoties uz aicinājumiem to darīt.
Ņemot vērā minēto, LVSADA uzskata, ka likumprojektu turpmāka virzība iespējama tikai pēc būtiskas pārskatīšanas un pilnvērtīgas konsultēšanās ar nozares pārstāvjiem.
Jau ziņots, ka Saeima iepriekš konceptuāli atbalstījusi jaunu Klīnisko universitāšu slimnīcu likumprojektu, kas paredz mainīt Paula Stradiņa, Rīgas Austrumu un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas juridisko statusu un finansēšanas modeli.
Plānots, ka slimnīcas no kapitālsabiedrībām kļūs par atvasinātām publiskām personām. Veselības ministrija norāda, ka līdzšinējais modelis balstās peļņas loģikā, kas neatbilst šo iestāžu uzdevumam nodrošināt sabiedrībai būtiskus veselības aprūpes pakalpojumus.
Reforma paredz stabilāku finansējumu kritiskajām funkcijām, uzlabot pakalpojumu pieejamību un paplašināt iespējas piesaistīt ES līdzekļus, kā arī stiprināt slimnīcu metodisko virsvadību un sadarbību ar universitātēm. Visām trim iestādēm plānots veidot vienotu padomi.
Izmaiņas attieksies tikai uz trim klīniskajām universitāšu slimnīcām. Paralēli Saeima konceptuāli atbalstīja arī grozījumus Ārstniecības likumā un atlīdzības regulējumā.
Lai reformas stātos spēkā, likumprojekti vēl jāpieņem divos lasījumos.
