Kāpēc Latvijas gaisa telpā krīt sveši droni?

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Apvienotā štāba virsnieks pulkvedis Māris Tūtins portālam "Sargs.lv" skaidroja, ka šī ir jauna realitāte, kurā mums jāmācās dzīvot, kamēr kaimiņvalstīs plosās nežēlīgs karš.

Dronu parādīšanās Latvijas gaisa telpā nav nejaušība, bet gan tiešas sekas tehnoloģiskajam izrāvienam un intensīvajai elektroniskajai karadarbībai Ukrainā.

Krievija, nespējot efektīvi nosargāt savu kritisko infrastruktūru no ukraiņu triecieniem, izmanto jaudīgas traucēšanas iekārtas. Rezultātā daudzi droni pazaudē vadāmību, to "smadzenes" jeb mikroshēmas tiek bojātas, un tie kļūst par nevadāmiem objektiem, kas lido tik ilgi, kamēr beidzas degviela.

"Ukraina ļoti efektīvi sit pa krievijas vājajām vietām, un Krievija cenšas pretdarboties. Šīs pretdarbības rezultātā atsevišķos gadījumos kaimiņvalstīs ielido droni. Ja kaimiņos notiek karš, tad jārēķinās, ka šķembas lido," norāda pulkvedis.

Tas nozīmē, ka droni, kas sākotnēji sūtīti uz mērķiem frontē vai Krievijas iekšienē, pēc elektroniskās neitralizācijas sāk dreifēt nejaušos virzienos, šķērsojot arī Latvijas robežu.

Sabiedrībā bieži izskan pārmetumi par to, kāpēc katrs drona lidojums netiek pārtraukts jau pie pašas robežas. Tomēr bruņoto spēku taktika miera laikā būtiski atšķiras no aktīvas karadarbības zonas. NBS virsnieks norāda, ka miera stāvoklis uzliek milzīgu atbildību – jebkurš šāviņš vai pārtverts objekts kaut kur kritīs, un pastāv risks, ka tas var notikt apdzīvotā vietā.

"Mēs nevaram šaut pa labi, pa kreisi. Jebkas, ko tu izšauj, kā arī demitiem dronu atlūzu kaut kādā momentā kritīs zemē – kādam uz galvas. Mēs tieši to arī negribam pieļaut," skaidro Tūtins.