Drons pārpratuma dēļ Rēzeknes naftas bāzi varēja uzskatīt par mērķi, norāda bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons paudis, ka pastāv iespēja, ka Rēzeknē avarējušais drons naftas bāzi Komunālajā ielā pārpratuma dēļ varēja uzskatīt par mērķi.
Viņš skaidroja, ka dronus var nomākt ar slāpēšanu - gan sakaru, gan Globālās pozicionēšanas sistēmas jeb GPS signālu. Šāda tehnoloģija ir attīstījusies arī Latvijā, teica Garisons.
Eksperts skaidroja, ka droni lido, izmantojot sensoru, kas lasa zemes virsmas datus, kurus salīdzina ar karti. Tādā veidā tie atpazīst, kur tie atrodas.
Savukārt otrs veids ir mērķa meklēšana vai nu pēc GPS koordinātēm vai vizuāli. Vienlaikus, ja nav sakaru, tad drons faktiski tiek iemācīts, kā izskatās mērķis. Kā stāsta Garisons, šādos gadījumos bildes parasti tiek ievadītas no dažādiem redzeslokiem, un tad drons atpazīst mērķi.
Viņaprāt, Rēzeknes naftas bāzes incidentā drons varēja būt aprīkots tieši šādi. "Nevaru to 100% apgalvot, bet es nebūtu pārsteigts," teica Garisons.
Viņš pieļāva, ka konkrētajam dronam varēja būt "nobrukusi" orientēšanās sistēma, bet ne pilnībā visas "smadzenes" izpostītas, tādēļ tas Rēzeknes naftas bāzi uzskatījis par mērķi.
Jau ziņots, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem vismaz viens nokritis Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu. Patlaban zināms par diviem nokritušiem droniem, no kuriem otrs vēl tiek meklēts. Šis drons varētu atrasties Rēzeknes novadā.
