Raimonda Staprāna meitas un viņa galerists par mākslinieka darba viltojumiem: kopsumma - pāris simti tūkstošu

Jauns.lv jau rakstīja, ka aprīļa beigās poļu izcelsmes amerikāņi – tēvs Ervīns (50 gadu vecs) un viņa meita Karolīna (26 gadi) Bankovski ASV atzinuši savu vainu ilgstošā viltojumu shēmā, apkrāpjot mākslas galerijas un izsoļu namus un liekot tiem iegādāties slavenu mākslinieku, tostarp arī Raimonda Staprāna, darbus. Vienlaikus ar latviešu mākslinieka darbiem krāpnieki-viltotāji piedāvāja arī tādu pasaulslavenu mākslinieku kā Endija Vorhola, Benksija un Pablo Pikaso darbu pakaļdarinājumus. 

Viltīgā shēma

ASV prokuratūra ziņoja, ka Bankovski no 2020. līdz 2025. gadam pasūtīja vārdā nenosauktam māksliniekam Polijā radīt vismaz 200 viltojumu, šādi apkrāpjot pircējus par vismaz diviem miljoniem ASV dolāru (vairāk nekā 1 700 000 eiro). Tika viltoti gan pasaulslavenu, gan mazāk pazīstamu mākslinieku darbi, no kuriem vislielāko peļņu krāpniekiem atnesa Ziemeļamerikas indiāņu gleznotāja Ričarda Meihjū (1924-2024) darbs, kas kādā izsoļu namā tika pārdots par 160 000 ASV dolāriem (vairāk nekā 135 000 eiro). Bankovskiem tagad būs ne tikai jāatmaksā apkrāptajiem apmēram divi miljoni dolāru, bet arī draud līdz 20 gadu ilgs cietumsods un deportācija uz Poliju.

Abi tiesā atzina savu vainu un atvainojās par savu rīcību. Karolīna Bankovska tiesnesim sacīja, ka viņas “rīcība bija nepareiza, un es esmu vainīga”. Viņa arī iemaksājusi vairāk nekā vienu miljonu dolāru darījuma nodrošinājuma kontā. Savukārt viņas tēva advokāts uzsvēra, ka klients “diemžēl pieņēma briesmīgu lēmumu, cenšoties uzturēt savu ģimeni”.

Viltotāji bija izstrādājuši īpašu shēmu, kā maskēt savu afēru. Pirmām kārtām, viņi izvēlējās viltot jau mūžībā aizsauktu vai radošo darbību pārtraukušu mākslinieku darbus, lai būtu apgrūtinoši no pirmavota noskaidrot gleznu autentiskumu. Otrām kārtām, tika apgalvots, ka viltojumu oriģinalitāti ir apliecinājušas vai nu jau slēgtas mākslas galerijas, vai arī likvidētas privātkolekcijas. Bankovski izmantoja antīku papīru, viltoja zīmogus, ko pievienoja gleznām, izmantojot jau slēgtu galeriju nosaukumus, kurās attiecīgais mākslinieks teorētiski varētu būt izstādījis savus darbus.

Mākslas eksperti šo shēmu raksturojuši kā “žanra klasiku”. “Vienīgais neparastais šajā lietā ir tas, ka viltotāji tika pieķerti,” sacījusi Ņujorkas Pilsētas universitātes mākslas noziegumu profesore Erina Tompsone. 

Kompliments papam

Drīz vien Bankovsku tirgoto “mākslas darbu” tirdzniecība piesaistīja uzmanību. Piemēram, 2023. gada martā Raimonda Staprāna pārstāvji uzzināja par izsolē piedāvāto viltoto gleznu “Triple Boats” (“Trīs laivas”). Dažas dienas pēc tam, kad mākslinieka pārstāvji sazinājās ar izsoļu namu, glezna jau bija pārdota pircējam par 60 000 dolāru, norādīja prokurori.

Žurnāls “Kas Jauns” sazinājās ar Raimonda Staprāna ģimeni un mākslinieka oficiālo pārstāvi – galeristu Pīteru Mendenhallu (Peter Mendenhall), lai uzzinātu viņu reakciju uz to, ka ASV prokuratūra atklājusi vērienīgo mākslas darbu viltošanu.

Amerikā dzīvojošā Raimonda Staprāna meita Marti Staprans Barlow “Kas Jauns” teica: “Mamma un es intuitīvi izjutām, ka bilde (viltotā “Triple Boats”) nav īsta, jo papam ir detaļas, ēnas, maisītas krāsas un gaismas, ko neviens nevar viltot. Bet “labs” fakts ir tas, ka cilvēki vilto labu mākslu, ko cilvēki grib pirkt. Tas papam ir kompliments.”

Savukārt otra Raimonda Staprāna meita – Latvijā dzīvojošā Alda Staprāns Mednis “Kas Jauns” norādīja: “Šo jautājumu viskompetentāk var komentēt Staprāna galerists ASV - Peter Mendenhall.”

Par viltotāju noķeršanu uzzina no avīzes

Pīters Mendenhalls “Kas Jauns” atklāja, ka par mākslas viltotāju notveršanu un sodīšanu pirmo reizi uzzināja no raksta laikrakstā “New York Times” un viņam bija atvieglojums, ka atrisināta problēma, kas jau kādus četrus gadus vajāja Raimonda Staprāna darbus un to sekundāro tirgu:

“Mans minējums ir, ka bija aptuveni piecas Raimonda Staprāna viltotas gleznas. Katru no tām veidoja, balstoties uz īstu gleznu, bet ar nedaudz atšķirīgiem krāsu toņiem vai objektu izvietojumu. Raimonds Staprāns vispirms ir krāsu meistars, un viņš nekad nebūtu izmantojis šādus krāsu salikumus, kādi ir viltojumos. Arī viltojumu virsmas atšķiras no īstajām gleznām. Vienīgā detaļa, kurā viltojumi bija izcili, bija veco galeriju identifikācijas uzlīmju atdarināšana. Viņiem izdevās uzlīmes padarīt nolietotas un nodilušas, it kā tās būtu bijušas uz aizmugurējās daļas jau daudzus gadus.

Diemžēl katrs viltojums tika pārdots dažādos izsoļu namos visā ASV. Pieprasījums pēc viņa darbiem pieaug. Pārdošanas kopējā summa, iespējams, bija pāris simti tūkstošu dolāru, bet tas ir tikai minējums.

Šis ir pirmais apzinātais mēģinājums viltot Raimonda Staprāna darbus. Mēs ceram, ka tas būs pēdējais. Gods federālajiem izmeklētājiem, kas izmeklēja šo lietu.

Daudzas gleznas tika “norakstītas” kā privāto kolekciju daļa, izstādītas slēgtās galerijās vai piederējušas slēgtām korporācijām. Dažos gadījumos Bankovskis un Bankovska konsultējās ar antikvāriem, lai vilto sertifikātus uz novecojuša papīra.”

ASV prokurors Džozefs Nočella norādījis: “Gadiem ilgi šie apsūdzētie tēloja smalkās mākslas pazinējus, vienlaikus nezinātājiem pārdodot melus uz audekla.”

Dārgās Staprāna gleznas

Situācija mākslas tirgū liecina, ka Raimonda Staprāna gleznas šobrīd ir vieni no dārgākajiem un pieprasītākajiem laikmetīgo latviešu mākslinieku darbiem gan Latvijā, gan starptautiskajā mākslas tirgū. Viņa darbu vērtība pēdējos gados ir strauji augusi, sasniedzot pat vairākus desmitus tūkstošu eiro par vienu darbu. Viņa popularitāti veicinājis tas, ka viņš savu radošo mūžu pavadījis ASV un ir pazīstams Amerikā, kas nebūtu iespējams padomju okupācijas apstākļos, viņa darbi, piemēram, ir augstu novērtēti Kalifornijas mākslas tirgū (tā sauktā Bay Area skolā, kas koncentrējās uz novatoriskām pieejām un ekspermentēšanu mākslā, ar savu unikālo pieeju vizuālajām mākslām), kas uztur stabilu starptautisku cenu līmeni.

Visaugstāk tiek novērtētas Raimonda Staprāna klusās dabas ar arhitektonisku gaismu un spilgtu, “staprānisku” krāsu paleti (piemēram, slavenie sērijas darbi ar augļiem, krēsliem vai krāsas bundžām). Pēc Staprāna došanās mūžībā, interese par viņa mantojumu ir vēl vairāk pieaugusi, kas tirgus ekonomikā parasti nozīmē cenu kāpumu, jo jaunu darbu piedāvājums vairs nav iespējams.

Raimonds Staprāns (1926-2026) bija latviešu izcelsmes ASV gleznotājs un rakstnieks. Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1946. gadā absolvēja mācījās Ebenveileres latviešu ģimnāzijā. No 1946. gada - Eslingenes Latviešu mākslas skolā. 1947. gadā izceļoja uz ASV, studēja glezniecību un dramaturģiju Vašingtonas Universitātē Sietlā., 1950. gadā sarīkoja savu pirmo personālizstādi. Turpināja maģistra studijas Kalifornijas Universitātē Bērkli.

Raimonda Staprāna glezniecības raksturošanai dažkārt izmantots apzīmējums „abstraktais reālisms”. Lai gan darbos atveidoti reāli priekšmeti, kā piemēram, krēsli, virtuves piederumi vai apelsīni, mākslinieks uzsvēris tieši krāsas un struktūras nozīmi gleznas ietvaros. Iemīļots autora motīvs ir Kalifornijas līča skati, atainojot laivas piestātnē vai risinot arhitektoniskus motīvus. Viņa darbus raksturo kompozīcijas skaidrība un lakonisms, krāsu spožums un spilgtums, panākot specifiski Kalifornijas gaismai raksturīgās krāsu nianses.

Mākslas viltojumi pasaulē un Latvijā

Mākslas viltojumu tirgus pasaulē un Latvijā darbojas pēc līdzīgiem principiem, taču apjomi ievērojami atšķiras, jo Latvijas tirgus relatīvi ir mazs un mūsu mākslinieki pasaulē nav plaši pazīstami. Starptautiski mākslas viltojumi ir miljardiem vērts tirgus segments. Daudzi viltoti darbi nonāk lielās izsolēs (“Christie’s”, “Sotheby’s”, “Phillips”) vai starp lieliem kolekcionāriem.

Latvijas mākslas tirgus ir mazāks un lokālāks - daudz retāk notiek starptautiski darījumi. Tomēr ar mākslas viltojumiem Latvijā sanāk sastapties. Piemēram, kādreizējā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce atzinusi, ka viņa personīgi ir redzējusi daudz viltojumu, kas tiek piedāvāti kā Vilhelma Purvīša gleznas. Tiek uzskatīts, ka teju ikviens galerists vai kolekcionārs ir saskāries ar gleznu viltošanu problēmu, bet tas plaši netiek dokumentēts.

Bieža metode ir mazāk zināma, autentiska attiecīgā perioda mākslinieka darba piedēvēšana kādai no tā laika autoritātēm (piemēram, Kārlim Hūnam), tādējādi mākslīgi paaugstinot darba tirgus vērtību.

Kolekcionāru vidū visvērtīgākie ir autoru darbi, kas regulāri parādās izsoļu rekordu sarakstos, padarot tos par galvenajiem viltotāju mērķiem: Jāņa Pauļuka, Niklāva Strunkes, Borisa Bērziņa vai Ludolfa Liberta darbi.