“Ar dokumentiem mapēs vairs nepietiek”: pēc Rēzeknes incidenta izskan brīdinājums visai Baltijai

Šodienas incidents Rēzeknē apliecina, ka drošības vide Baltijas reģionā turpina strauji mainīties, un militāri vai hibrīdapdraudējumi turpmāk visticamāk skars ne tikai pierobežas teritorijas. Mūsdienu draudi var ietekmēt kritisko infrastruktūru, uzņēmumus, loģistikas ķēdes, sakarus, energoapgādi un sabiedrisko kārtību daudz plašākā ģeogrāfiskā teritorijā.

“Šis incidents ir vēl viens atgādinājums, ka civilās aizsardzības plāni un krīžu gatavība vairs nav tikai teorētisks vai administratīvs jautājums. Organizācijām nepieciešami ne tikai dokumenti mapēs, bet arī praktiski pārbaudīti rīcības algoritmi, apmācīts personāls, alternatīvi risinājumi darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī pārbaudīti sadarbības partneri un  skaidra lēmumu pieņemšanas struktūra krīzes situācijās. Daudzās organizācijās šādu plānu joprojām nav vispār,” norāda Jānis Vanags, CIREN valdes loceklis.

CIREN rekomendē uzņēmumiem un pašvaldībām tuvākajā laikā aktualizēt krīžu vadības un darbības nepārtrauktības plānus, pārbaudīt kritiskās infrastruktūras ievainojamību, organizēt praktiskus stresa testus, galda simulācijas un pilna mēroga mācības, izvērtēt saziņas kanālu un energoapgādes alternatīvas, izvērtēt personāla rīcības algoritmus gaisa apdraudējuma, kiberincidentu, elektroapgādes traucējumu, dezinformācijas kampaņu un citu ārkārtas situāciju gadījumā, iedzīvotāju apziņošanu, stiprināt sadarbību starp uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts institūcijām un bruņotajiem spēkiem.

"Tas nozīmē arī ļoti praktisku sagatavošanos – iedzīvotāji ir noskaidrojuši un izmēģinājuši maršrutu uz drošu patvēruma vietu, savukārt lielās pilsētas kopā ar bruņotajiem spēkiem sagatavojušas pretdronu aizsardzības pozīcijas, plānus un rīcības algoritmus, kā arī salāgojušas šīs darbības ar civilās aizsardzības plāniem," pauž organizācijā.

Lai arī uzņēmumu un sabiedrības noturības jautājumi jau vairākus gadus ir tās dienaskārtībā, un daudzi uzskata, ka Latvija – uzņēmumi un valsts iedzīvotāji un ir gatavi krīzes situācijām, reālie dati diemžēl rāda nepietiekamu gatavību. Pērn Ziemeļvalstu Noturibas Samitā prezentētā “Norstat”  analīze liecina, ka tikai 19% no Latvijas iedzīvotāji iepriekšējā gadā piedalījušies kādās civilās aizsardzības vai krīžu mācībās, bet 80% to nav darījuši. Jaunākie dati par situācijas attīstību šajā jomā būs pieejami 2026.gada 10.septemrī kārtējā Ziemeļvalstu Noturības Samitā.

Jau vēstīts, ka ceturtdienas agrā rītā Rēzeknē notikušajā drona incidentā bojāti četri naftas produktu rezervuāri, kuros naftas produkti neatradās.