Sabiedrība

"De facto": valdība slēgtā sēdē plāno izskatīt sankciju izņēmumu "Riga fertilizer terminal", kas saistīts ar krievu oligarhu Mazepinu

Ziņu nodaļa

Jauns.lv/LETA

Valdība slēgtā sēdē otrdien, 5. maijā, plāno skatīt jautājumu par SIA "Riga fertilizer terminal" (RFT) izņēmumu sankciju izpildē, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Kā ziņo raidījums, RFT jau pērn novembrī vērsās Finanšu izlūkošanas dienestā (FID) ar lūgumu ļaut atjaunot darbu.

"De facto": valdība slēgtā sēdē plāno izskatīt san...

FID "de facto" apliecināja, ka šis ir jau otrais pieteikums no tā paša iesniedzēja. Dienests to izvērtēja, taču lēmums būs jāpieņem valdībai, kas šo jautājumu slēgtā sēdē plāno skatīt tūlīt pēc svētkiem.

Terminālis solot ieviest tā saukto "ugunsmūri", proti, no uzņēmuma pārvaldības un peļņas pilnībā nošķirt sankcijām pakļauto Krievijas oligarhu Dmitriju Mazepinu, ziņo "de facto". Taču Valsts drošības dienests (VDD) raidījumam norāda, ka arī ar "ugunsmūri" sankcijām pakļautas personas faktiskā ietekme uzņēmumā var saglabāties neformāli, piemēram, caur uzticības personām vai saistītiem uzņēmumiem.

Pēc "de facto" rīcībā esošās informācijas, atšķirībā no pirmā pieteikuma šoreiz RFT apņēmies pēc "ugunsmūra" izveidošanas nestrādāt ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsliem. Taču neesot skaidrs, no kurām valstīm un kādos apjomos kravas nāktu.

"de facto" vēsta, ka Latvijā šāds "ugunsmūris" vēl nevienā gadījumā nav ticis piemērots. Viens no retajiem piemēriem ir Lietuvā, kur minerālmēslu ražotājam "Lifosa", kuru skāra sankcijas pret Krievijas oligarhu Andreju Meļņičenko, Lietuvas valsts iecēla pagaidu administratoru.

Rakstiskā komentārā raidījumam RFT savus plānus apraksta vispārīgi, iezīmējot iespējamos ieguvumus - 150 atjaunotas darba vietas, maksājumus Rīgas brīvostai un "Latvijas dzelzceļam", kā arī vairāk nekā piecu miljonu eiro pienesumu tautsaimniecībai gadā. RFT ir lūdzis ieviest sertificētu "ugunsmūri" un pēc darbības atjaunošanas plāno sadarboties ar Eiropas vadošajiem minerālmēslu ražotājiem, orientējoties uz minerālmēslu kravu pārkraušanas, augstākas pievienotās vērtības minerālmēslu maisījumu ražošanas un fasēšanas pakalpojumu sniegšanu, turpinot pilnībā ievērot normatīvajos aktos noteiktās sankciju prasības.

Kā galvenos ieguvējus termināļa darba atjaunošanai RFT raidījumam atzīmē Latvijas zemniekus, jo minerālmēsli pēdējos gados kļuvuši dārgāki kara, piegāžu pārrāvumu un Eiropas prasību dēļ. Uzņēmums sola savlaicīgas piegādes, vajadzīgos apjomus un zemākas loģistikas izmaksas. Taču Latvijas graudu audzētāju kooperatīva "VAKS" valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons "de facto" uzsver, ka ekonomiskais ieguvums nedrīkst būt svarīgāks par drošības riskiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinetā jautājums par sankciju izņēmuma piemērošanu RFT nonāca pērn 12. augustā. Valdība lēmumam nedeva zaļo gaismu, taču divi Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji - ekonomikas ministrs Viktors Valainis un zemkopības ministrs Armands Krauze - aizstāvēja termināļa darba atsākšanu.

LETA iepriekš vēstīja, ka RFT patiesais labuma guvējs, pēc "Firmas.lv" datiem, ir Mazepins uz īpašumtiesību pamata ar Kipras kompānijas "Tammulogis Limited" starpniecību, kurai pieder 51%.

Savukārt 49% RFT kapitālā pieder AS "Riga Port Group", kuras īpašniece ir "Multi Capital Holdings". Minētās kompānijas īpašnieki pastarpināti ir ekspremjera Andra Šķēles ģimene un Rīgas domes deputāta Aināra Šlesera (LPV) ģimene.

2024. gada 1. novembrī FID atļāva atbrīvot no iesaldēšanas sankcijām pakļautos minerālmēslus, kas tika uzglabāti RFT terminālī. Šī atļauja tika piešķirta, lai novērstu iespējamu vides apdraudējumu. Sākotnēji bija plānota minerālmēslu izsole, tomēr tā nenotika.

2025. gada 5. martā tika pieņemts FID lēmums par terminālī uzglabātā amonija nitrāta pārdošanu Latvijā reģistrētam komersantam, kas nav pakļauts starptautiskajām sankcijām. Arī šī atļauja tika sniegta, lai novērstu iespējamo vides apdraudējumu.

Visi pārdošanas rezultātā iegūtie līdzekļi jau ir iesaldēti Latvijas kredītiestādēs, ievērojot sankciju režīmu.

Dienests arī atgādināja, ka minerālmēsli tika iesaldēti saskaņā ar Eiropas Savienības 2022. gada martā pieņemtajām sankcijām, kas noteiktas kā atbildes reakcija uz Krievijas sākto militāro agresiju pret Ukrainu.

Sankciju subjekts Krievijas pilsonis Mazepins netieši kontrolē gan RFT, gan minerālmēslu īpašniekus, kuru kravas uzglabātas terminālī. Šī iemesla dēļ tika apturēta termināļa saimnieciskā darbība un noteikts pienākums nodrošināt minerālmēslu drošu uzglabāšanu līdz to izvešanai.