Mūžībā devies izcilais režisors un operators Andrejs Apsītis

"Vēl pavisam nesen, 25. februārī sveicām Andreju Apsīti 80. dzimšanas dienā, bet šodien no Latvijas Kinematogrāfistu savienības atnākusi skumja vēsts - režisors un operators Andrejs Apsītis devies mūžībā," norāda Latvijas kino muzejs.

"Paldies par paveikto, Andrej! Mums īpaši svarīgs bijis Tavs konsekventais atbalsts Latvijas Kino muzeja misijas īstenošanai! Režisoru Andreju Apsīti pieminot, aicinām noskatīties filmu "Esplanāde" (1990)!"

Andrejs Apsītis bija latviešu kinooperators, režisors un scenārists, kurš izglītību ieguva Latvijas Valsts universitātē un vēlāk Maskavas Kinematogrāfijas institūtā. Savu profesionālo karjeru viņš sāka Rīgas kinostudijā kā operatora asistents, bet vēlāk kļuva par kinooperatoru un režisoru, būtiski ietekmējot dokumentālā kino attīstību Latvijā.

Viņa radošā darbība galvenokārt saistīta ar dokumentālo kino un kinohronikām. Apsītis veidojis gan kinožurnālus, gan dokumentālās un populārzinātniskās filmas, bieži pievēršoties latviešu kultūras un vēstures tēmām. Sadarbībā ar režisoru Ansi Epneru un citiem kolēģiem tapušas vairākas nozīmīgas filmas, kurās izcēlās viņa prasme izmantot arhīvu materiālus un vizuāli bagātīgi atainot vēsturiskos procesus.

Papildus darbam kino jomā Apsītis strādājis arī Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā un Nacionālajā kino centrā, sniedzot ieguldījumu nozares attīstībā. Viņš izveidoja vienu no pirmajām audiovizuālo dokumentu datubāzēm Latvijā, veicinot pāreju uz moderniem arhivēšanas risinājumiem. Par mūža ieguldījumu kultūrā viņam tikusi piešķirta Valsts kultūrkapitāla fonda stipendija.

Kā kinooperators viņš piedalījies vairākās ievērojamās filmās, kas radītas sadarbībā ar režisoru Ansi Epneru. Starp tām izceļamas filmas “Brāļi Kaudzītes” (1976), diloģija par Sergeju Eizenšteinu (1978), “Mihails Tāls. Pēc divdesmit gadiem”, “Lielvārdes josta” (1980), “Emīls Dārziņš” (1981) un “Monumente” (1984). 

Kā režisors Apsītis pievērsās Latvijas vēstures un kultūras tematikai, veidojot gan dokumentālās, gan populārzinātniskās filmas. No nozīmīgākajām jāmin “Latviešu tautas kultūra XIX gadsimta otrajā pusē” (1978), “Mantojumā pils” (1979), “1905.–1907. gada revolūcija Latvijā” (1983), “Fridrihs Canders” (1985) un “Meklējiet rakstos” (1988), “Tautas dzejnieks Jānis Rainis” (1987), kas ieguva balvu par labāko režiju, “Aleksandrs Čaks” (1988), kā arī filmas “Esplanāde” un “Diena pirms neatkarības” (1990).